pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 15. jūnijs 15:20 Komentāru nav

līdz Košragam un atpakaļ

Viens no Pītagu zvēruļiem

Piektdienas vakara satiksme šoreiz no savas nervozās sasaistītības netiek vaļā gurdāk nekā parasti. Un kā nu ne — puse Rīgas ar automašīnām mēģina ieņemt tirdzniecības centru «Spice». Bet mēs lēnītēm spraucamies visiem garām. Mums mašīnā ir veselības dzēriens un ruma konfektes, kas autovadīšanai netraucē, un šovakar traucamies uz Košragu.

Pītagu namiņā sprakšķ kamīns, kurvītī ir vilnas zeķes, ko uzvilkt, lai uz vēsās flīžu grīdas nesalst kājas. Lielā istaba ar lielajiem logiem ir mājīga, ar grāmatplauktu un plašu atskaņotāju. Augšstāvā ir kokā apdarinātas istabiņas, un kopumā šeit ir patīkams autentiskuma un hi-tech apvienojums, piemēram, ar automātisku gaismas ieslēgšanos, reaģējot uz pa trepēm augšā kāpšanu.

Kamīntelpa Pītagos

Klikšķini, lai palielinātu

Jūra ir dažu minūšu gājiena attālumā, jāiziet vien cauri ciematam, kuŗa ceļa malās vēl zied kastaņi un ceriņi. Dažu namiņu logos ir ugunis, bet vakars ir kluss, tuvumā ne suņu, ne cilvēku balsu. Un tad, izejot cauri fināla slīkšņai, klusuma zona ir beigusies. Tur sākas atklātā jūra ar citu elpu un citiem viļņiem.

Pusnakts debesis ir tumšas kā melleņu sīraps, bet pamalē arī tik ilgi pēc saules norietēšanas joprojām ir pa gaišam plankumam, it kā tur debesīs būtu izdilis caurums, un pa to putētu iekšā kriksīši no polārās dienas. Pamalē snauž kuģi, pa retam pamirkšķinot gaismas acis, bet tepat liedagā kā nemainīguma ilūzija ir tīklu kāršanas steķi un vecā laiva. Tumšs karodziņš arī ir, vien kaulus un galvaskausu uz tā neviens nav uzzīmējis.

Pak, pak, pak. Pelēki zaļā nākamajā rītā piles sitas kaut kur pret jumtu un zibinās logu priekšā. Zāle ir slapja un lēcienveidīgai augšanai izmanto katru brīdi, kad uz to neviens neskatās, līdz jūrai tādā laikā tālu, bet stundas pil laiskas ar kafiju un pankūkām uz galda.

Jūrkalnes pagastā Pāžu pludmalē ir piemiņas zīme Latvijas bēgļiem, kas 1944. un 1945.gadā, bēgdami no padomju okupācijas pāri jūrai devās uz Gotlandi.

Klikšķini, lai palielinātu

Sestdienas ceļā logu tīrītāju slotiņas nerimstas teju ne uz brīdi. Tās klusām slauka mazās lāsītes un lielās straumes, ātrāk un lēnāk. Asfalts ir pelēks, bet tikpat pelēks tas varētu būt arī tad, ja būtu sauss. Mēs traucamies gar mežiem, cauri pilsētām, zem tiltiem un pāri upēm, un jūra šodien ir ar mums. Mazirbē ar augstajām kāpām un izmirkušiem pēdējiem lībiešiem uz velosipēdiem. Jūrkalnē, kur Pāžu pludmalē ir piemiņas zīme uz Gotlandi 1943. — 1945. gadā bēgušajiem ļaudīm. Un citviet, ja ne ar acīm, tad šalku tuvuma sajūtu.

Tālāk, tālāk, tālāk, prom, pa līkločotiem ceļiem līdz Ventspilij, tad uz Alsungu, kur neviena suitu sieva uz gājēju pārejas tā arī neizlēca, visas droši vien nodarbinātas izlaidumos; par ieiešanu Ēdoles pilī jāmaksā divi lati — gandrīz vai Rīgas cenas. Tad uz Kuldīgu, ar tās brīnišķīgi šaurajām un braukšanai atļautajām ieliņām. Tur gandrīz mūsu acu priekšā ar nirēja masku Ventas rumbā iešļūca kāds onkulis un jocīgi tur peldēja, it kā gultnē lūkotu saskatīt kādus dārgumus, un, kamēr to darīja, pasaules labestības pieskatīšanā uz soliņa bija atstājis gan savas tupeles, gan mobilo tālruni. Sabile, Kandava, «Kurzemes radio» skan jaunības dziesmas no sērijas «I never wanna hear you say: I want it that way» un «I want to get away, I want to fly away», un mēs šaujamies uz Rīgu.

Bet slapjajā galvaspilsētā ir krīze, tur ielas ap vienpadsmitiem vakarā ir drēgni krēslainas, taču «Rīgas gaismas» sargs līdz lielajam iegaismošanas slēdzim vēl nav ticis. Bet, kad ir ticis, tas vairs nav aktuāli.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Ja daudziem viņu algotais darbs neko daudz nepatīk un strādāšana ir sāpīgas nodevas eksistences vilkšanai, tas pēc tā ar vēl lielāku sparu tie metas atslābuma un aizmiršanās skavās.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par strādāšanu »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas