nezināmais cīnītājs
birkas: cilvēki, vēsture

Klikšķini, lai palielinātu

Ja man jautātu, kuŗu no vēsturiskajām personām apbrīnoju visvairāk, es parādītu attēlu, kas uzņemts Tjaņaņmeņas laukumā tieši pirms 20 gadiem, kad Ķīnas varasiestādes tur apspieda dēmokratisko kustību. Tas ir viņš — cilvēks, kuŗš ar kailām rokām nostājās priekšā tankiem, lai tos apturētu. Viens pats pret mašīnēriju, pret pārspēku.

Pēdējais no miljona

Par šo vīru nekas daudz nebija zināms ne pirms, ne pēc 1989. gada 5. jūnija. Bet viņu tanī dienā redzēja visa pasaule, un attēls runā skaidri un skaudri. Šķiet, ka viņš liktenīgajā dienā bija devies iepirkties, vienā rokā maisiņš, otrā jaka, mugurā balts krekls, un tāds viņš Mūžīgā miera gatvē netālu no Tjaņaņmeņas laukuma nostājas dzelžu mašīnām ceļā. Tanku kolonna apstājas. Tanks griež pa kreisi, viņš metas pa kreisi. Tanks stūrē pa labi, arī vīrs dodas pa labi. Tad viņš uzkāpj uz tanka un pārmij kādus vārdus ar kaujas mašīnas komandu.

Tjaņaņmeņas laukums ir Ķīnas politiskā sirds un valsts varas simbolisks centrs. Šeit 1919. gadā protestēja studenti, 1949. gadā Mao Dzeduns tautas vārdā proklamēja Ķīnas Tautas Republiku, šeit valsts līderi pieņem Tautas Atbrīvošanas armijas parādes. Laukuma rietumu stūrī ir Lielā tautas siena, austrumu pusē ir Ķīnas revolūcijas mūzejs, bet uz dienvidiem — Mao Dzeduna mauzolejs. Šeit 1989. gadā uz dažām nedēļām ķīnieši laukumu atkal pārņēma savās rokās, un tur notikumu kulminācijas laikā pulcējās vairāk nekā miljons cilvēku.

4. jūnija rīta agrumā valdība nolēma protesta akcijas izbeigt, un uz Tjaņaņmeņas laikumu nosūtīja tankus un kaŗavīrus. Izrēķināšanās laikā tika nogalināti simtiem cilvēku — kaut cik precīzs skaits gan nav zināms, jo varasiestādes vēl joprojām to dienu notikumus uzskata par tabu tēmu un informāciju par notikušo vairās sniegt. (Cenzūru apiet kaut nedaudz ļauj internets cenzūru apiet — rau, feisbukā, piemēram, ir Tanku vīra profils.) Kad slaktiņš bija beidzies, vientuļais Tanku vīrs kļuva par pēdējo dēmokratijas un cilvēktiesību aizstāvi. Viņš zināja, kas dienu iepriekš ir noticis laukumā, un tomēr rīkojās.

Kaŗotājs mediju tēlos

Pēc incidenta nezināmais kaŗotājs pazuda pūlī un viņu, domājams, arestēja policija. Kas ar viņu notika pēc tam, nav zināms, iespējams, viņš tika neitrālizēts represīvajā sistēmā. Gadu vēlāk, kad amerikāņu žurnāliste Bārbara Votersa Ķīnas līderim Dzjanam Dzemiņam vaicāja par dumpinieka likteni, viņš atbildēja: «Nevaru apstiprināt, vai šis jaunais cilvēks tika arestēts vai nē. [..] Bet domāju, ka viņš netika nogalināts.» BBC rakstīja, ka nebūtu nekāds brīnums, ja dumpiniekam būtu piespriests nāvessods, jo tanī laikā valdība cilvēkus nogalināja arī par mazākiem pārkāpumiem.

Šis attēls jo īpaši uzrunā, ņemot vērā Ķīnai raksturīgo varas vertikāles pieeju un orientāciju uz kolektīvu, bet indivīds nereti nav nekas vairāk par bezpersonisku skrūvīti. Kad Mao īstenotā Lielā lēciena laikā dzīvību zaudēja 70 tūkstoši cilvēku, viņš teica, ka nogalināts tika neliels skaits cilvēku, bet kopumā viņa teorijas prasīja ap 20 miljonu cilvēku dzīvību. Šajā ziņā vientuļais kaŗotājs ir gluži vai Mao pretmets, viņš ir vienkāršais cilvēks, kas pārvar bailes un veido vēsturi.

Viena no 20. gadsimta otrās puses drūmajām apjausmām ir tāda, ka tehnoloģiju attīstība ļauj vienam cilvēkam iznīcināt visu pasauli. Nospied podziņu, un būs atomkaŗš. Kā rakstīja esejists Piko Aijers, Tanku vīra rīcība parāda, ka šai tumšajai patiesībai ir arī otra puse — pasaulē, kuŗā ir aizvien vairāk savienojumu, viens indivīds ar saviem soļiem, kuŗus vēro un no kā iedvesmojas visa pasaule, var panākt arī pretēju efektu. Viņš ir radījis gaismas tēlu, un tēls medijos un prātos dzīvo.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!