pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 26. maijs 10:53 Viena atsauksme

slavas dziesma terorismam

Rote Armee Fraktion

Vardarbībai nosacīti cēlu mērķu vārdā noilgums cilvēku apziņā iestājas pārsteidzoši ātri. Šausmu stāsti aizmirstas, bet cīņa tiek romantizēta. Šī cīņa turpina dzīvot populārajā kultūrā, nodrošinot ilgu dzīvošanu Kaupēniem, Robiniem Hudiem un Če Gevarām.

Un kāpēc lai ko tādu nevarētu izdarīt ar «Al Kāida» vai kādu citu vardarbīgu grupējumu? Pašlaik tas ir grūti, jo rietumnieku meinstrīmam būtu visai grūti priecāties par ideoloģiju, kas vēršas pret pašiem rietumniekiem. Bet, kad šī organizācija zaudēs aktuālitāti, trauslā robeža starp ļaunajiem teroristiem un ideālistiskajiem cīnītājiem par brīvību un pret kapitālistisko impēriālismu pazudīs, un parādīsies brīva vieta mītiem. Piemēri ir.

Krievijas grupa Eļektričeskije partizani, kuŗas līderis ir bijušais «DDT» ģitārists Vadims Kuriļovs, pēdējos gados ir ierakstījusi virkni brīnišķīgu albumu. Šogad izdotais «Dzen-anarhija» nav tik brīnišķīgs, turklāt piesātināts ar naiviem anarhijas un brīvības slavinājumiem. Šo noskaņu augstākais punkts ir dziesma «Zvezda i avtomat (R.A.F.)». RAF jeb Rote Armee Fraktion («Sarkanās armijas frakcija») bija kreisa teroristiska organizācija, kas Rietumvācijā darbojās no 1968. līdz 1998. gadam, cīnījās pret kapitālismu un cerēja sarīkot proletāriāta revolūciju.

Savas pastāvēšanas laikā RAF īstenoja virkni operāciju. Viena no vislabāk zināmajām ir ķīlnieku krīze, kas pazīstama ar nosaukumu Vācijas rudens. 1977. gadā RAF nolaupīja un nogalināja rūpnieku Hansu Mārtinu Šleijeru, kuŗš bija Vācijas Darba devēju asociāciju konfederācijas un Vācijas Industriju federācijas prezidents, savukārt Palestīnas atbrīvošanas tautas fronte nolaupīja «Lufthansa» lidmašīnu. Teroristi pieprasīja desmit RAF biedru un divu palestīniešu atbrīvošanu no cietuma un 15 miljonus dolāru. Par šiem notikumiem ir veidota arī dokumentāla filma.

Pretošanās kapitālismam ir izplatīta tēma populārajā kultūrā, un Če Gevaras tēla dzīvotspēja parāda, ka šīs idejas pievilcībai nav nekādas saistības ar tās atbalstītāju pašu vietu kapitālistiskajā sistēmā. Vardarbība? Bez tās taču nevar. Ak, kuŗš pēc tik daudziem gadiem atminas upuŗus. Tāpēc es saku — mēs pēc dažiem gadiem uz dažiem pašlaik aktīvajiem teroristu un citu vardarbības politikas atbalstītāju darbiem skatīsimies krietni citādi, ja vien kāds sacerēs kādu skaistu dziesmu vai stāstu.



Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Papildinot par RAF: nesen atklājies, ka RAF (Rietumvācija) noformējās un teroristisko seju ieguva ne bez Stasi (Austrumvācija) taustekļu kustināšanas. Īsi un latviski par to lasāms te – http://www.delfi.lv/news/world/other/art.., bet plašāk pie pašiem vāciešiem – http://www.dw-world.de/dw/article/0,,427...

Interesentiem ir arī audiovizuāls materiāls Der Baader Meinhof Komplex (2008) – http://www.imdb.com/title/tt0765432/..



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

«Mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka visi cilvēki (men) ir radīti vienlīdzīgi un ka viņus Radītājs ir apveltījis ar konkrētām neatsavināmām tiesībām, tai skaitā tiesībām uz dzīvību, brīvību un centieniem pēc laimes.»

Šis ir teikums no ASV 1776. gadā pieņemtās Neatkarības deklarācijas, kas ir viens no sava laikmeta progresīvākajiem cilvēktiesību dokumentiem. To ar savu roku rakstīja Tomass Džefersons, kas vēlāk kļuva par trešo ASV prezidentu. Uz vergiem viņa dēmokrātiskā izpratne par cilvēktiesībām tomēr neattiecās.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ASV dēmokrātijas paradoksi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas