pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 5 no 1 balsīm

mosties.org

2009. gada 18. maijs 12:49 6 atsauksmes

nejaušība ceļā uz Damasku

Svētais Pāvils. Autors: El Greco, c. 1608-1614

Klikšķini, lai palielinātu

Mēģinājumi Bībelē aprakstītos notikumus salīdzināt ar vēsturiskajiem notikumiem un, izmantojot zinātniskas teorijas, skaidrot brīnumus un neparastības ir izpausme tam, kā zinātne pasaules interpetācijās cīnās ar reliģiju. Zinātnieki mēģina rast racionālu izskaidrojumu tam, ko reliģijas sekotāji uzskata par brīnumu, Dieva pirkstu.

Zinātne lūko desakrālizēt pasauli, tomēr, tāpat kā reliģijai un zinātnei nav iespējams pilnībā novērst savstarpējās pretrunas, arī šajās diskusijās zinātne reliģiju sakaut nevar. Tā spēj piedāvāt vien hipotēzes un teorijas tiem, kam reliģiskās versijas nav pa prātam. Taču no minējumu lauka šādi netiek ārā neviena no pieejām.

Svētā Pāvila pāriešana kristietībā

Paskatīsimies uz kādu no Bībeles stāstiem, kas aplūkots Jaunajā derībā — par to, kā Tarsas Sauls, kurš vēlāk kļuva par svēto Pāvilu, pārgāja kristietībā. Sākotnēji Sauls bija negants kristiešu vajātājs. Ap 33. — 36. gadu viņš, saņēmis priesteru izdotas pilvaras, kas atļauj arestēt Kristus ticīgos, devās no Jeruzālemes uz Damasku. Viņam nācarieša sekotāji — nepareizi ticošie — ķēdēs iekalti, bija jāatved atpakaļ uz Jeruzālemi, lai tur tos tiesātu.

Netālu no Damaskas Saulu apžilbināja gaisma, un viņš nokrita pie zemes. Balss no debesīm prasīja, kāpēc Sauls viņu, Jēzu, vajā, pēc tam lika piecelties, doties uz Damasku un darīt, ko viņam liks. Kad Sauls piecēlās, viņš bija kļuvis akls. Pavadoņi viņam palīdzēja aiziet līdz pilsētai. Acu gaismu Sauls atguva pēc trīs dienām, un šajā laikā viņš neēda un nedzēra.

Notikums Pāvilam lika pāriet Kristus ticībā. Viņš kļuva par vienu zināmākajiem agrīnajiem kristiešu misionāriem, un svētā Pāvila ietekme uz kristietības veidošanos ir milzīga. Jēdziens «ceļš uz Damasku» mūsdienās nozīmē strauju uzskatu vai nostājas maiņu.

Dieva iejaukšanās vietā — lēkme

No reliģiskā viedokļa, kurā ir iespējams dievišķa iejaukšanās, stāsts par Pāvila pievēršanos jautājumus nerada, turpretim zinātne mēģina piedāvāt racionālus skaidrojumus un iztikt bez Dieva. Žurnāls «Fortean Times» — populārzinātnisks anomālām parādībām veltīts izdevums — uzskaita dažas no versijām. Piemēram, ka Pāvilam vienkārši būtu varējis iespert zibens — galu galā, no tā mirstot tikai viena piektdaļa trāpīto, savukārt pārējie gūst dažādas traumas, tai skaitā smadzeņu bojājumus, kas varētu izraisīt pēkšņo uzskatu maiņu. Tomēr šī teorija neskaidro faktus, jo Pāvils bija vienīgais, kurš zibeni redzēja, turklāt, ja viņš būtu saņēmis triecienu, līdz Damaskai aiziet diez vai spētu.

Tas, ka balsi dzirdēja un zibeni redzēja tikai Pāvils, skaidrojumus liek meklēt saistībā ar viņa veselības stāvokli. Šāda pieredze, piemēram, varētu nozīmēt, ka viņam bija migrēna, jo tā 15 procentos gadījumu izraisot vīzuālās uztveres efektus, bailes no gaismas, anoreksiju (viņš pēc tam neēda) un epilepsiju. Tas varētu izskaidrot gan Pāvila pieredzi, gan atlabšanu.

Vislabākā ir pēdējā hipotēze, ka Pāvils varētu būt cietis no deniņu daivas lēkmēm (temporal lobe epilepsy, TLE), kas ir epilepsijas paveids. «Fortean Times» raksta, ka pacienti, kuri slimo ar šo kaiti, stāsta par citplanētiešu nolaupīšanām, dievišķām vīzijām, spokiem un citām neparastām pieredzēm. Ir novērota arī sakarība starp TLE un pastiprinātu reliģiozitāti.

Šīs ir tikai versijas, kuras nekad nebūs iespējams empīriski pierādīt, līdz ar to šie skaidrojumi nav daudz pārāki par reliģisko interpretāciju. Tomēr ir kaut kas kutinošs idejā, ka ne tikai kristietības, bet arī visas Rietumu civīlizācijas attīstība būtu pilnīgi cita, ja kādam cilvēkam pirms divtūkstoš gadiem nebūtu uznākusi vienkārša lēkme. Iedomājies, ka apstākļu sakritība un nejaušība varētu būt izmainījusi tik daudz. Un tad tauriņa spārnu vēziens, kas otrā pasaules malā izraisa orkānu, tāds nieks vien šķiet.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

6 atsauksmes

Dieva Gars pūš, kur gribēdams

Runāt par zinātnes cīņu ar reliģiju ir muļķīgi. Ticīgie jau sen sevi ir nostādījuši ārpus jebkādiem zinātniskiem secinājumiem (ticība bez jebkādiem pierādījumiem ir pamata prasība un lielākais tikums), izņemot tur, kur tie sakrīt ar ticību. Tas ir kā mēģināt boksēties ar pretinieku, kurš, saņēmis sitienu, izlec no ringa un paziņo, ka ir uzvarējis, jo spēles noteikumi patiesībā nav saistoši; pasniedz sev zelta medaļu, palaiž valsts himnu un lepni aizsoļo, līdzjutēju ovāciju ieskauts. Ja kāds var pastāstīt, kā šādu pretinieku ir iespējams uzveikt godīgā boksa mačā bez tiesnešiem, laprāt paklausīšos. A citādi nav ko runāt par kaut kādu sacensību — zinātnieki turpinās jautāt “kāpēc” un meklēt atbildes, kristietības pārstāvji turpinās piesavināties zinātnieku atrastās atbildes visā, kas nekonfliktē ar viņu uzskatiem, saukt par zaimošanu, meliem vai “ticību neietekmējošiem, bezdvēseliskiem spriedumiem” visu, kas konfliktē, un atkārtot “Dieva/velna pirksts” attiecībā uz jebko, kas vēl nav saprasts.

Shadowbird, ne tik strauji. Tavs salīdzinājums ar negodīgu cīņu boksa mačā ceļas no tā, ka Tu uzskati, ka zinātniskās zināšanas ir vienīgais leģitīmais zināšanu ieguves veids, un nevēlies piekrist, ka cilvēkiem ir saistoši arī citi zināšanu avoti. Tu tici cilvēka spējai empīriski tvert un saprast pasauli, un nevēlies piekrist šaubām, vai šis ir vienīgais ejamais ceļš. Līdz ar to nevis Tu iegāji ringā un pretinieks sāka rīkoties pēc citiem noteikumiem, bet jūs pirms ieiešanas ringā par noteikumiem nemaz nebijāt vienojušies. Ņemot vērā atšķirīgos zināšanu ieguves avotus un to izvērtējuma principus, zinātne un reliģija par to arī vienoties nevar, un šajā boksa mačā uzvarēt nevar neviens.

Bet tas uzreiz nenozīmē, ka viena ir labāka par otru. Tie vienkārši ir divi atšķirīgi pasaules saprašanas un interpretācijas modeļi.

niitro, zinātniskā metode/loģika, kas balstās uz faktu novērojumiem, ir vienīgais pagaidām zināmais veids, kā nonākt pie patiesības. Visā cilvēces vēsturē neviens progresa solis nav veikts, tikai lūdzot Dievu vai meditējot. Ja tev liekas, ka fizisko pasauli var atklāt ar aizvērtām acīm (ticībai/dvēselei taču redze nav vajadzīga), tad mēs laikam nekad nesapratīsimies. Nebūtu jau nekādas vainas, ka būtu fiziskā pasaule ar saviem likumiem un garīgā — ar saviem, bet tieši ticīgie jau ir tie, kas savus garīgos priekšstatus cenšās maksimāli bīdīt fiziskajā pasaulē, to adekvātumu pamatojot ar (saviem) garīgās pasaules likumiem.

Un tur jau tā problēma ar reliģiju, ka viņi brīžiem “boksējas” pēc notiekumiem, un brīžiem atkal nē. T.i., ja zinātnisks, objektīvs, loģisks atklājums/secinājums kaut kādā veidā stiprina versiju par augstāko spēku, dvēseles vai kā cita tml. eksistenci, tad tas ir saistošs un visiem jāzina un jāņem vērā, jo, redz, pat zinātniski pētījumi pierāda, ka mums ir taisnība. Tiklīdz zinātnieki atklāj reliģijai ko nepieņemamu (teiksim, tas pētījums, kas parādīja, ka lūgšanas ne tikai nepalīdz ātrāk izveseļoties, bet var pat kaitēt) — seko atbilde, ka nav ko pīt zinātni un loģiku ticības lietās, pataisīt prātu par elku utt.

Bet viss tas boksa piemērs jau bija domāts, lai ilustrētu to pašu domu, ko saki arī tu — ka ir tukši runāt par kaut kādu sacensību starp zinātni un reliģiju, ja nav nekādas vienošanās par spēles noteikumiem, vai, konkrētāk — viens no spēles dalībniekiem pieturās pie skaidri definētiem noteikumiem, kamēr otrs randomā izvēlas, kad, cik daudz un kādiem noteikumiem sekot (tai skaitā — pēc kā noteikt uzvarētāju).

Shadowbird, izlasīju līdz “nonākt pie patiesības” un sapratu ka tālāk lasīt nav vērts :)

fubar, man prieks, ka daudzi par tevi gudrāki cilvēki domāja (un joprojām domā) savādāk. Citādi ārsti vēl tagad domātu, ka slims cilvēks ir dēmonu apsēsts, bet nesakarīgi vervelējošs — svētā gara apskaidrots (“runā mēlēs”).



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Skolu slaktiņi, kuru laikā kāds skolēns vai students mācību iestādē ierodas ar ieroci un uz labi laimi mēģina apšaut pēc iespējas vairāk cilvēku, primāri tiek saistīti ar amerikāņu sociālo attiecību tradīciju, un citās valstīs ir mazāk raksturīgi. Pa retam notiekošās masu slepkavības sociālās kārtības traģiskā lauzuma dēļ viegli iekļūst masu saziņas līdzekļu dienaskārtībā, izraisa pāris nedēļu ilgas spriedelēšanas par problēmām konkrētā šāvēja dzīvē un vispārējā situācijā, mēdz būt arī pa kādam jautājumam par masu saziņas līdzekļu ētiku, rādot visus fantastiskos un šokējošos katrus un tikai tad domājot, vai tā vajadzēja.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu cilvēcības vērtēšanas lodes »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas