«Latvijas Avīze» šodien atgādina par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma gadadienu. Tā raksta, ka apvērsums aizsāka «laiku, ko daudzas latviešu dzimtas atceras kā laimīgu, jo godīgs un neatlaidīgs darbs nesa pelnītu labklājību». Tāds redakcijas sūtīts siltums jaušams šajās pāris rindās, pašiem priecājoties par sevis uzturētajiem mītiem. Latviešu uztverē K. Ulmanis ir cieši saaudzis ar latviskuma un labklājības jēdzienu, savukārt dēmokratija acīmredzot nav nesusi neko tādu, bez kā nevarētu iztikt. Taču apvērsums ir vēršanās pret likumīgu valsts varu, un, kad tas izdodas, var iedarbināt informācijas mašīnīti, lai veidotu populāras, paaudzēs dzīvotspējīgas interpretācijas par notikušo.
Kaut kā nepatīkami skan šis apvērsuma slavinājums mūsdienās. Nemaz nerunāsim par pārliecību, ka taisni šis notikums aizsāka labos laikus.
Latvijas Avīze, 16. maijs, 5. lpp.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1138/trackback/
No šodienas skatu punkta skatoties var sanākt, ka Ulmanis varu pārņēma ekonomikas augšupejas fāzes pašā sākumā, varbūt pat jauna burbuļa sākumā, un burbulim dabiski pārplīst neļāva okupācija un karš. Tāpēc arī Ulmanis ir daudziem palicis tik gaišā piemiņā.
Ja Kalvīša “treknos gadus” būtu pārtraucis kāds ārējs, ar ekonomiku ne pārāk cieši saistīts faktors, iespējams, arī Kalvītis būtu palicis tautas atmiņā kā lielisks ministru prezidents.
Bet tas nu tā, mans pieņēmums :)
Man jau šķiet, ka uzplaukums sākās jau 20.tajos gados. 30-tajos bija krīze (kas bija globāla parādība). 30-to vidū krīze pārgāja attīstības fāzē. Tā ka jā, Ulmanis uzlēca uz “viļņa”. Turklāt Vācijas bruņošanās, kas notika šajā laikā, Latvijas ekonomikai noteikti par sliktu nenāca.
Tieši tā — tagad ir grūti pierādīt, ka uzplaukums bija Ulmaņa nopelns. Nevar noliegt, ka Ulmanis veicināja nācionālo apziņu, tādējādi kolektīvajā atmiņā nostiprinot sevi kā latviskuma aizstāvi. Ulmaņlaiku kā labo laiku priekšstatu vēl vairāk pastiprināja padomju okupācijas radītais kontrasts. Rezultāts ir vienkāršots skatījums: cik Ulmaņlaiki parādās gaiši, tik padomju laiki — tumši. Par Ulmaņa režīma sliktumiem un padomju režīma labumiem runāt nav populāri.
Mobilie tālruņi mūs padara par Pavlova suņiem.
Ivans Pavlovs pamanīja, ka suņiem veidojas nosacījuma refleksi, sasaistot gaismas iedegšanos vai zvaniņa šķindēšanu ar drīzu ēdienreizi, savukārt mobilā telefona treļļi līdzīgi mūs pakļauj ik dienas.
Mūsdienās mobilajam tālrunim iespējams norādīt, lai noteiktam cilvēkam zvanot, atskanētu noteikts signāls. Dzirdot, ka skan «Dragostea Din Tei», mēs zinām, ka zvana priekšnieks, un viņš jau nekad nezvana tāpat vien, tāpēc ar laiku izveidojas reflekss, kas liek gatavoties ļaunākajam. Evanescence «Bring Me to Life» piesaistām vecvecmāmiņai, Ļeņingrad grāvējs «Без тебя» — lielajai vai mazajai mīlestībai un tamlīdzīgi.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Pavlova suņi »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
