Kārlis Ulmanis
birkas: la, mediji, vēsture
«Latvijas Avīze» šodien atgādina par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma gadadienu. Tā raksta, ka apvērsums aizsāka «laiku, ko daudzas latviešu dzimtas atceras kā laimīgu, jo godīgs un neatlaidīgs darbs nesa pelnītu labklājību». Tāds redakcijas sūtīts siltums jaušams šajās pāris rindās, pašiem priecājoties par sevis uzturētajiem mītiem. Latviešu uztverē K. Ulmanis ir cieši saaudzis ar latviskuma un labklājības jēdzienu, savukārt dēmokratija acīmredzot nav nesusi neko tādu, bez kā nevarētu iztikt. Taču apvērsums ir vēršanās pret likumīgu valsts varu, un, kad tas izdodas, var iedarbināt informācijas mašīnīti, lai veidotu populāras, paaudzēs dzīvotspējīgas interpretācijas par notikušo.
Kaut kā nepatīkami skan šis apvērsuma slavinājums mūsdienās. Nemaz nerunāsim par pārliecību, ka taisni šis notikums aizsāka labos laikus.
Latvijas Avīze, 16. maijs, 5. lpp.
nııtŕø
2009. gada 16. maijs
atsauces (trackbacks)
- 2 saites uz šo ierakstu:
- Jānis Peters (mosties.org) 03/07/09 20:20
- Ulmaņa pamestās «Pikšas» (mosties.org) 21/09/09 22:00
trejas atsauksmes
Jānis -- 17/05/09 09:09
No šodienas skatu punkta skatoties var sanākt, ka Ulmanis varu pārņēma ekonomikas augšupejas fāzes pašā sākumā, varbūt pat jauna burbuļa sākumā, un burbulim dabiski pārplīst neļāva okupācija un karš. Tāpēc arī Ulmanis ir daudziem palicis tik gaišā piemiņā.
Ja Kalvīša “treknos gadus” būtu pārtraucis kāds ārējs, ar ekonomiku ne pārāk cieši saistīts faktors, iespējams, arī Kalvītis būtu palicis tautas atmiņā kā lielisks ministru prezidents.
Bet tas nu tā, mans pieņēmums :)
xlt -- 18/05/09 10:09
Man jau šķiet, ka uzplaukums sākās jau 20.tajos gados. 30-tajos bija krīze (kas bija globāla parādība). 30-to vidū krīze pārgāja attīstības fāzē. Tā ka jā, Ulmanis uzlēca uz “viļņa”. Turklāt Vācijas bruņošanās, kas notika šajā laikā, Latvijas ekonomikai noteikti par sliktu nenāca.
niitro -- 18/05/09 10:55
Tieši tā — tagad ir grūti pierādīt, ka uzplaukums bija Ulmaņa nopelns. Nevar noliegt, ka Ulmanis veicināja nācionālo apziņu, tādējādi kolektīvajā atmiņā nostiprinot sevi kā latviskuma aizstāvi. Ulmaņlaiku kā labo laiku priekšstatu vēl vairāk pastiprināja padomju okupācijas radītais kontrasts. Rezultāts ir vienkāršots skatījums: cik Ulmaņlaiki parādās gaiši, tik padomju laiki — tumši. Par Ulmaņa režīma sliktumiem un padomju režīma labumiem runāt nav populāri.
Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!
dienas
- Aija, Aiva, Aivis
birkas
rubrikas
pēdējās atsauksmes
- Antuanete:Normund, cik nu redzēts pie…
- normunds:Ir naivi domāt, ka lētajam …
- to normunds:Tā kā man ir bijusi pieredz…
- Didzis:niitro, “no konteksta izrau…
- normunds:imo runas par ārābiem ir mi…
- niitro:Man īsti nav skaidrs, ko ti…
dažnedāžādi rss
twitter
izvēlēts raksts
Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.
lasīt tālāk Oskars »
nejaušs ieraksts:
vakars