pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 2 no 1 balsīm

mosties.org

2009. gada 14. maijs 11:40 9 atsauksmes

Inguna Sudraba

Inguna Sudraba

Klikšķini, lai palielinātu

Šomēnes žurnālā «Santa» ir Santas Ančas intervija ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Bez sagaidāmās I. Sudrabas darba godināšanas sarunā abas dāmas vērpušas arī dažādus sievišķīgus pavedienus, tai skaitā par mūsdienu vīriešu vājumu. Šis un arī kādi nosacīti privāti jautājumi rada interesantu efektu: valsts kontroliere, kas publiskajā telpā parādās barga un kritiska, lasītāja uztverē saduras ar šīs intervijas varoni, kuŗa rādīta gaiša, smalka, izsmalcināta, mākslinieciska un sirsnīga. Arī fotogrāfijās viņu mēģināts parādīt atšķirīgu no ierastā.

Kaŗošana vienatnē

Man patika I. Sudrabas izteikums, ka vajadzētu spēt ne tikai par nebūšanām iet sūdzēties pie kontrolieres, bet arī to sacīt publiski. Vismaz pie mums gan kas tās nenotiks vēl labi ilgi, bet ne tikai tāpēc, ka atklātai kritikai ir vajadzīga drosme — drīzāk tāpēc, ka konstruktīva kritika prasa lielu darbu. Situācijas analīze, argumentācija un risinājumu piedāvāšana ir kas cits, nekā pateikt, ka Latvijā visi ir uzpirkti, viss ir nozagts un visi melo. Cik daudziem ir tāda degsme, lai bez atlīdzības un bez pamudinājuma iestātos pret nejēdzībām, pat ja tās tieši skar cilvēku pašu?

— Vai [..] jūs nejūtaties kā viena karotāja?

— Es nejūtos. Nē, tiešām nē. Ja es tā domātu, tad man būtu jābeidz šeit strādāt, jo tad jau tam visam nav jēgas. Tikko es sākšu domāt, ka esmu viena pati karotāja, tas automātiski nozīmē, ka mans darbs nevienam nav vajadzīgs. Publiski varbūt redz mani vienu, bet šis darbs pirmkārt ir komandas darbs, un es redzu, ar kādu entuziasmu strādā mani cilvēki. Man ir arī pieņemšanas, kurās nāk apmeklētāji un stāsta par problēmām. Nu, nav viņiem vienalga. Tas, kā vēl trūkst, — drosme ne tikai atnākt pie manis, bet drosme arī pašiem publiski pateikt un iestāties pret kaut ko. Daudzi nāk ar domu — jūs esat vienīgais godīgais cilvēks, un mēs gribam, lai jūs to atrisinātu. Es, protams, neatrisināšu visas problēmas, bet, ja cilvēki nebaidīsies pretoties nepareiziem lēmumiem, tad apziņa būs mainījusies ne tikai domāšanā, bet arī rīcībā. [..]

— Un kur slēpjas valsts kontrolieres kaifs?

— Šeit, ja salīdzina ar manu iepriekšējo darbu valsts pārvaldē, būtiskākā atšķirība ir tāda, ka redzu darba rezultātu. Kad strādāju finanšu ministrijā, tik daudz laika, resursu un enerģijas aizgāja tam, lai veidotu vienu politiku, bet pēc mēneša vai trim tā vairs nav vajadzīga, un jāveido atkal cita. Tik daudz resursu tiek izmantoti neproduktīvi, un cilvēkiem zūd motivācija, jo viņi neredz sava darba rezultātu. Valsts kontrolieris pats sev nosaka spēles noteikumus, ir tikai viens ierobežojošs faktors — budžeta līdzekļi. Pieļauju, ka uzņēmējdarbībā arī vari diktēt spēles noteikumus, bet es neredzu Latvijā tādu sfēru, kura būtu tik liela kā man šobrīd.

Par velti izlietotajiem resursiem un nevajadzīgo darbu — ir labi, ja tev ir dota izdevība novērtēt, ka var būt citādi.

Viņas ir izlaidušas vīriešus?

Un tad sākas pārspriedumi par vīriešiem. Šis nav feministisks, bet tradīcionāls dāmas stils, no vīrieša pieprasot aizstāvību un atbalstu, savukārt sievietei atstājot emocionālitāti. Bet, tavu neražu, kur tu vairs mūsdienās dabūsi tādu vīrieti? I. Sudraba ieminas par «sieviešu sabiedrību», kas ļāvušas vīriešiem, teiksim, kā ir, izlaisties. Tas ir viedoklis par maskulinitātes krīzi — vīrieši gribētu gan, bet nevar, tāpēc tā vietā, lai apliecinātos pie sievietēm, viņi apliecinās dažādos eskeipiskos un pašdestruktīvos veidos. Par šādu parādību varētu liecināt arī svarīgāko sabiedrības sfēru femīnizācija (baidos, ka polītika neskaitās, tā ir visai tālu no cilvēku ikdienas dzīves un ikdienas attiecībām).

— [..] Domāju, ka būtu ļoti slikti, ja mēs sabiedrībā zaudētu līdzsvaru, sievietei blakus tomēr vajag vīrieti, uz kuru paļauties, viņam ir jābūt stiprākam ir visā. Sieviete var atļauties vairāk emociju, bet ir jābūt vīrietim, kurš šo sievieti pažēlo, un to mēs nedrīkstam pazaudēt.

— Vai jūs varas struktūrās jūtat tos vīriešus, uz kuriem var paļauties?

— Es maz redzu tos vīriešus, ar kuriem gribētu būt kopā un zinātu, ka uz viņiem var paļauties. Lielākā daļa diemžēl ir samērā vāji cilvēki. Bet iespējams, ka sieviešu sabiedrība pati ir kaut kur vainīga, jo mēs esam ļāvušās viņu vietā daudz ko darīt, uzņēmušās atbildību, uzņēmušās risku un ļāvušas viņiem atslābt. Manā izpratnē stiprs ir tāds vīrietis, uz kuru skatoties visu laiku ir jābūt kā pirkstgalos. Jāpaceļas pirkstgalos, lai varētu būt viņam blakus.

Sudrabas mīlestība

Jau vismaz kopš intervijas ar Lilitu Zatleri ir zināms, ka jautājums par sevis mīlēšanu ir S. Ančas firmas jautājums. Un atbildes nāk — nezinu, kā tās raksturot, it sevišķi par to, kādas ir I. Sudrabas attiecības ar mīlestību. Ja tā nebūtu viņa, varētu teikt, ka atbildes ir sakompilētas pareizības frāzes, bet šīs dāmas publiskais tēls tām piešķir citu nokrāsu. Iespējams, daudz ir jau tas, ka viņa par ko tādu vispār ir runājusi.

[..] Man ļoti svarīgas ir manas mājas. lai katra lieta atrodas savā vietā un vide ir harmoniski sakārtota. Ļoti svarīgi ir tie cilvēki, kas ir manā vidē. Kā cilvēks esmu ļoti jūtīga un stipri pārdzīvoju, ja mani nodod.

— [..] Vai jūs, Inguna, mīlat sevi?

— Es mīlu sevi, domājot par to, ko ēdu. Katru vakaru gatavoju ēdienu, kuru ņemu līdzi uz darbu, jo pusdienošana ir vienīgais laiks darba dienā, kad varu būt viena. Un man ir arī svarīgi, kā ēdiens ir pagatavots. Es saudzēju sevi, lai būtu stipra, tāpēc no rītiem skrienu un vingroju. Es sev neatteikšu lietas, kas dod prieku. Man ir svarīgi, kā es izskatos, un piedomāju pie tā, ko velku mugurā. [..]

— Un kādas ir jūsu attiecības ar mīlestību?

— Man šim vārdam ir īpaša gamma. Tās nav tikai jūtas pret konkrētu vīrieti. Savu dzīvi bez mīlestības nevaru iedomāties. Es mīlu to, ko daru. Es ļoti mīlu savus vecākus. Es mīlu tad, kad dzirdu labu mūziku. Mīlu brīdī, kad ir kāds negaidīts, patīkams telefona zvans.

[..] Man, piemēram, ļoti svarīgi ir kontakti ar vīriešiem, kurus varu saukt par saviem draugiem, bet es jau teicu, ka viņi nedzīvo Latvijā. Reizēm, kad runājamies pa telefonu, domāju — diezin vai viņiem būtu spēks katru dienu man teikt šos sirsnīgos un uzmundrinošos vārdus. Varbūt tieši tāpēc es viņus redzu kā stiprus vīriešus. Ja būtu kopā katru dienu, droši vien viņiem būtu daudz trūkumu un vājuma brīžu.

Santa Anča. (2009, maijs). Pacelties pirkstgalos. «Santa», 5(203), 20—28.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

9 atsauksmes

Un, kā jau parasti, neviens nevar (negrib?) paskaidrot, kāpēc gan vīrietim būtu vienmēr jābūt tam stiprajam, un sievietei — tai emocionālajai. “Tā vienmēr ir bijis” nav arguments — daudz kas ir bijis, un daudz kas ir atmests un mainīts, un ne jau uz to sliktāko pusi. Ja Sudraba grib stiprāku vīrieti, kuram blakus ģībt un raudāt, tās ir viņas tiesības, bet, ja tu sāc stāstīt, ka tā ir “pareizi” un “tā būtu jābūt” (t.i., uzstājot, ka arī citiem ir jāpiekrīt tavam viedoklim), tad, lūdzu, labu pamatojumu.

spēks tagad kļuvis par pretstatu emocionalitātei? bet nu kas to lai zina, ko Sudraba saprot ar stipru vīrieti un emocionālu sievieti.

Intresants izvilkums par vīriešiem. Visai interesanti protams ir uz to skatītie no filazofiskā-psiholoģiskā skatu punkta, tomēr man ir grūti izprast to, kāpēc cilvēki (kopumā) par to nerunā no evolucionārā skatu punkta. Kāpēc vīriešiem vispār ir nepieciešams kaut ko aizstāvēt. Kāpēc gan sievietes nevarētu paņemt vīriešus pie olām un iespundēt būros, kur tos barotu kā zvērus. Ģenētika šajā stāstā noteikti būtu viena no atbildēm, misijas apziņa būtu, varbūt, viena cita atbilde, bet, manuprāt, par to noteikti ir vērts padomāt. Tāpat kā par milestību un emocijām.

Dzimtes attiecībām pamatojuma nevajag tikmēr, kamēr tās ir godīgas. Godīgas tās ir gan tad, kad abi dzimumi ir vienlīdzīgi tiesībās un pienākumos, un godīgas tās ir arī tad, kad kāds no viņiem ir gatavs saņemt atvieglotus noteikumus apmaiņā pret dažiem ierobežojumiem (sieviete, kura grib tiesības būt vāja un nemaksāt par sevi restorānā, vīrietim to kompensē ar pakļaušanos viņa vēlmēm). Negodīgi ir izmantot un nekompensēt.

Sievietei “vienmēr” nav jābūt emocionālai, bet gan jau Shadowbird iemīļotā evolūcijas teorija :) var paskaidrot, ka sieviešu un vīriešu nodarbes vēstures gaitā ir likušas (uzturējušas) šādus tādus pamatus tam, kas viņiem vislabāk padodas gan fiziski, gan emocionāli. Tagad to visu, protams, var pārdefinēt un rīkoties, kā indivīdiem labāk patīk. Bet nav jau viegli atteikties no tā mazumiņa paredzamības saistībā ar abpusējām gaidām un iepriekš definētiem uzvedības modeļiem, ko tradīcionālais attiecību modelis sniedz.

Ja sievieti gribēsi, darīsi, ko un kā viņa grib, tai skaitā ļausi viņai būt vājai un emocionālai, ja viņa tā vēlas. Emancipācijas laikmetā jau maz kas mainās, nav nekādas vienlīdzības — vīriešiem tikai jāpieskaņojas sievietēm, viņu jaunajām vēlmēm un statusa izmaiņām.

Hidari, kā Tu to domā — iespundēt būŗos? Sieviešu sazvērestība/apvērsums —> amazoņu sabiedrība? Tad jau drīzāk mūs visus paverdzinās roboti.

tā. vispār pēc konkrētās intervijas spēcīgāku diagnozi var izvirzīt Ančai (manas subjektīvās sajūtas jautājumu formulējuma sakarā). pieplusojot redaktora varu manipulācijā ar tekstiem. reizinot ar vēstījuma koeficientu (adresātam nogādātā vēstījuma attālums no sākotnējās domas – attiecībā uz izteikto domu summa mainās arī atkarībā no saskaitāmo kārtības) iegūstam vispārinājumu ar noderīguma apjomu

(kurš neiekļāvās iepriekš – tik spēcīgs noderīgums :D) tātad noderīguma apjoms mazāks vai vienāds ar pļāpu lapu par šo un to sievietēm virs 30 ar vidējiem/augstiem ienākumiem :)

bilde gan padevusies tāda pabaisa.

anonīmā

06-02-’14 22:02

Šo rakstu arī laikam sarakstījis kāds vājais vīrietis, jo nav pieticis drosmes parakstīties – nekur nevaru atrast raksta autoru.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Uga, Hugo, Uģis

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Delfi

Atveru «Delfus», bet tur pie galvenajām ziņām virsraksts: «Izraēlas laikraksts: latvieši pasivitātes pret krieviem dēļ zaudē savu raksturu un zemi.»

Ir jau interesanti palasīt, kā tavu valsti redz citas valsts pārstāvis. Taču kaut kādam kritiskumam pret informācijas avotā teikto arī vajadzēja būt. Bet «Delfi» izliekas neredzam, ka raksta autoram trūkst pamatzināšanu par norisēm Latvijā.

Tik lielas nozīmes piešķiršana šim muļķībām pilnajam viedokļrakstam liecina vai nu par neticamu lētticību, vai arī tas nav nekas vairāk par mēģinājumu ar sagrābstītiem provokatīviem materiāliem piesaistīt klikšķinātāju auditoriju. Satura izvērtējums nevienu, šķiet, neinteresē.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Tumsonīgs stāsts par Latviju »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas