pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 22. marts 22:09 4 atsauksmes

Rihardu Bargo notiesā kā žurnālistu

Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzdod atsaukt Riharda Bargā darbu «Tenkas», samaksāt tajās aprakstītajai Agitai Dragunai kompensāciju un atvainoties viņai, no vienas puses, iepriecina, bet, no otras — apbēdina. Labi, ka ir mehānisms, lai varētu aizsargāt cilvēka vārdu no publiskas izmantošanas pēc sirds patikas, bet tas, kā tiesa līdz atziņai par nodarīto pārestību nonākusi, ir bēdīgi.

Literātūru vētī pēc preses likuma

Pirms gada, kad rakstīju par A. Dragunas tiesā iesniegto prasību pret Rihardu Bargo, žurnālu «Karogs» un portālu «Delfi», nebija ne jausmas, kas no šīs jezgas var iznākt. Var jau pētīt likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», tur ir rakstīts, ka par melošanu pienākas sods, tomēr nebija skaidrs, kā šī likuma atziņas var saistīt ar lietu, kuŗā jāspriež par literāru darbu.

Kā lasāms ziņā par lietas iznākumu, tiesu šādas bažas un pārdomas nav mocījušas, tāpēc tā nav meklējusi atšķirību starp žurnālistikas tekstu un literāru tekstu, tā vietā pētījusi prasītājas nepatiku izsaukušo rindkopu un mēģinājusi saprast, vai tā ir ziņa vai viedoklis (Šie jēdzieni ir izšķiroši lietās par personas goda un cieņas aizskaršanu masu saziņas līdzekļos, taču parasti iespējamais aizskārējs ir žurnālists, kuŗa darbi pamatā ir atrodami vienā no abiem žanriem.) Ja tā ir ziņa (faktu materiāls), tad atlikušais jau ir vienkāršs: konstatēt, vai rindkopā aprakstītais neatbilst patiesībai un, ja nē, piespriest sodu. Bet kā var zināt, ka tā ir ziņa?

Raksta tapšanas brīdī spriedumu nevarēju atrast (nu pilns teksts publicēts 1/4 satori), lasām aģentūras LETA ziņu. Tur teikts:

Apgabaltiesa spriedumā secinājusi, ka būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu vai rakstu uztvertu neitrāls lasītājs. Vai viņš to, piemēram, vērtētu kā neizdevušos joku vai asu kādas personas kritiku, vai arī uztvertu kā konkrētu faktu. Turklāt tiesas sēdē prasītāja norādījusi, ka viņas radinieki no laukiem, kā arī bērni informāciju uztvēruši kā konkrētu faktu.

«[..] rakstā ietvertā informācija ir viennozīmīgi uztverama kā ziņa,» spriedumā secinājusi tiesa. Rakstā «nepārprotami tiek norādīts», ka abām tajā minētajām personām «ir bijusi kopdzīve un seksuāla rakstura kontakti». «Būtiski ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija, bet publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts,» spriedumā secinājusi tiesa.

Tātad tik vienkārši. Bet, ja Tu kā neitrāls lasītājs lasi Riharda Bargā darbu, kas publicēts literātūras izdevumā «Karogs», par ko Tu to uztver — par ziņu vai komentāru? Varbūt par ne vienu, ne otru? Tāda atbilde tiesu nav apmierinājusi. Tā, izšķiroties starp divām nepareizām atbildēm, ir novērsusi juridisku mulsumu, kā rīkoties bezprecedenta situācijā.

Tiesības uz savu vārdu?

Šīs tiesvedības lielākais izaicinājums bija iztirzāt literāra darba (legālu melu) saistību ar reālu cilvēku. Ja es daiļdarbu stūrītī publicēju kaut ko par Tevi un vēl klāt pierakstu, ka tie visi ir izdomājumi, kamdeļ Tu man nāc klāt un stāsti, ka es par Tevi publicēju nepatiesas ziņas? Protams, ka tās nepatiesas — šī iemesla dēļ uz tiesu aicināt nelaimīgās rindkopas otru varoni Ronaldu Briedi un prasīt, vai viņam ar A. Dragunu ir bijušas intīmas attiecības, jau bija farss.

Cits jautājums, kas vairāk attiektos uz lietu, būtu — vai indivīdam ir tiesības noteikt sava vārda lietojuma ierobežojumus. Runa jau ir nevis par īstās A. Dragunas piedzīvojumiem, bet par iztēles augli, kam pievienota reālitātē eksistējoša zīme — vārds un uzvārds. Tāpēc šai tiesai vajadzēja būt par zīmju lietojumu, nevis kaut kā publicēta patiesumu vai nepatiesumu.

Vai es drīkstu prasīt, lai Rihards Bargais par mani nekad nepublicē «Tenkas», vai arī lai mans vārds nekad neparādītos patiesi.lv «ziņās»? Vai man ir tiesības apvainoties, ja anekdotē tradīcionālo vārdu «Jānītis» un «Anniņa» vietā tiek izvēlēts manējais? Vai es varu ierobežot sava vārda izmantojumu? Ko tādu izspriest, domājams, būtu sarežģītāk. Arī tādā gadījumā varētu saprast, ka cilvēks ir apvainojies, bet krietni grūtāk juridiski izdomāt, vai viņam ir pamats tādam būt un vai tiesai ir iespējams ko darīt, lai cilvēks vairs nebūtu apvainojies.

A. Draguna no pāridarītājiem pieprasīja 200 000 latu. No R. Bargā viņai piesprieda 2 000 latu kompensāciju, no AS «Delfi» un izdevuma «Karogs» — pa 4 000 latu.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

4 atsauksmes

Skumjākais ir, ka tai durai Dragunai ir daudz aizstāvju. Cilvēki neciena vārda brīvību, jo nesaprot, ka nevienam nav tiesību nekad netikt aizskartam, un nesaprot, cik aplami ir ņemt bērnus un lauciniekus par objektīviem vērtētājiem. Tieši viņi ir tie, kas acīmredzami neuztver kontekstu. Tie izteikumi tika publicēti literārā žurnālā, sekoja izplatītai formulai, kā rakstīt anekdotes, bija starp citām uzskatāmi nenopietni domātām lietām, un turklāt vēl tika marķēti kā izdomājums. Ja ar to nepietiek, tad es nevaru iedomāties, kā vispār var pateikt par citiem jebko, kas nebūtu jāsaprot burtiski. Tas ir kā sižets no Kafkas.

Par netēmu: vai tā komentāru kaste nevar būt vēl mazāka? Te nav domāts rakstīt komentāros vairāk par diviem teikumiem?

Lai notiek Tava vēlēšanās, ak, interneta pavēlniek. Tagad var ierakstīt trīs teikumus.

Aristotelis

10-03-’11 19:01

tiesas materiālos bija kaudzēm kopiju no literatūrzinātnes vārdnīcām, terminu rokasgrāmatām un tā tālāk. pa vienam un detalizēti tika aplūkoti gan tādi Karoga advokāta ieteikti vārdi kā ‘prototips’, ‘absurds’, ‘apdziedāšanās’, ‘literāra anekdote’ un tādā garā – neglāba neviens no tiem, visi tika prasmīgi atspēkoti.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Pašreizējā Latvijas situācijā rasismam (ar to saprotot uzskatu, ka cilvēka vērtību var noteikt pēc viņa ādas krāsas) nav nekāda racionāla pamatojuma, kas savukārt liek izdarīt secinājumus par rasistu domāšanas īpatnībām.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu rasisms Latvijā »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas