Brokastis «Tifānijā»
birkas: cilvēki, literātūra
Ievietoju fragmentu no Trūmena Kapotes grāmatas Brokastis «Tifānijā». Tādus cilvēkus kā Hollija Golaitlija gadās sastapt reti, bet iespaids, ko tie atstāj, ir milzīgs, un, jo agrāk sapratīsi spēles noteikumus, jo vairāk gūsi. Vari skatīties arī filmu, bet grāmata ideju parāda labāk.
— Nekad neiemīliet savvaļas radību, mister Bell, — Hollija viņu uzrunāja. — Tā bija Doka kļūda. Viņš allaž vilka mājās visādas savvaļas radības. Vanagu ar savainotu spārnu. Reiz viņš atstiepa pieaugušu lūsi, kuram bija salauzta kāja. Bet tādus nedrīkst iemīlēt. Jo vairāk jūs tos mīlat, jo stiprāki tiek kļūst. Līdz kādu dienu kļūst tik stipri, ka aizbēg mežā. Vai uzlaižas augstā kokā. Tad vēl augstākā. Tad debesīs. Lūk, tā beigās iznāk, mister Bell, ja iemīlat savvaļas radību! Kādu dienu jūs paliekat tukšām rokām, skatīdamies debesīs. (Kapote, 1977:277) Hei, Džim!
Janks
2009. gada 12. marts
atsauces (trackbacks)
- Saišu uz šo ierakstu nav
atsauksmju nav
Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!
dienas
- Aija, Aiva, Aivis
birkas
rubrikas
pēdējās atsauksmes
- Antuanete:Normund, cik nu redzēts pie…
- normunds:Ir naivi domāt, ka lētajam …
- to normunds:Tā kā man ir bijusi pieredz…
- Didzis:niitro, “no konteksta izrau…
- normunds:imo runas par ārābiem ir mi…
- niitro:Man īsti nav skaidrs, ko ti…
dažnedāžādi rss
twitter
izvēlēts raksts
Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.
lasīt tālāk Oskars »
nejaušs ieraksts:
sastrēgums