Ievietoju fragmentu no Trūmena Kapotes grāmatas Brokastis «Tifānijā». Tādus cilvēkus kā Hollija Golaitlija gadās sastapt reti, bet iespaids, ko tie atstāj, ir milzīgs, un, jo agrāk sapratīsi spēles noteikumus, jo vairāk gūsi. Vari skatīties arī filmu, bet grāmata ideju parāda labāk.
— Nekad neiemīliet savvaļas radību, mister Bell, — Hollija viņu uzrunāja. — Tā bija Doka kļūda. Viņš allaž vilka mājās visādas savvaļas radības. Vanagu ar savainotu spārnu. Reiz viņš atstiepa pieaugušu lūsi, kuram bija salauzta kāja. Bet tādus nedrīkst iemīlēt. Jo vairāk jūs tos mīlat, jo stiprāki tiek kļūst. Līdz kādu dienu kļūst tik stipri, ka aizbēg mežā. Vai uzlaižas augstā kokā. Tad vēl augstākā. Tad debesīs. Lūk, tā beigās iznāk, mister Bell, ja iemīlat savvaļas radību! Kādu dienu jūs paliekat tukšām rokām, skatīdamies debesīs. (Kapote, 1977:277) Hei, Džim!
— Janks
Raksturvārdi: cilvēki, literātūra
Atsauces saite: http://mosties.org/atsauce/1121/
«Ženšina, a nu ka vstaļi,» sacīja aizkaitinātā tramvaja biļešu kontrolierei. «Seičas priģot paļicija, aņi že ņemogut s mirgalkami za nami do samava depo gnatsja!» Tomēr, lai kā viņa censtos, cienījamā paskata kundzīti no vietas iztramdīt joprojām neizdevās, un arī soda naudu viņa maksāt acīmredzot negrasījās.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ženšina bezbiļetņica »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
