pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 27. februāris 08:52 4 atsauksmes

aborigēnu diskomforts

Aborigēnu māksla

Ja esi Austrālijas aborigēns, Tava dzīve ir drūma. Tā ir bijusi drūma pēdējos pārsimt gadus, kopš kontinentā saimnieko baltie, un neko gaišāka tā nekļūst arī mūsdienās, lai gan Rietumu civīlizācija apjautusi, ka arī nēģeŗi, indiāņi un citas pamattautas vai atstumtās grupas ir cilvēki. Baltie nāk, ielaužas Tavā dzīvē un uzmācas ar rūpēm un aizliegumiem, jo Tu viņiem esi mazais un nepieaugušais brālis.

Весело гуляет коса цивилизаций

Austrālijas premjerministra Kevina Rada pagājušā gada paziņojums, valsts vārdā atvainojoties aborigēniem par daudzām paaudzēm izpostīto dzīvi, bija liels notikums. Taču bez tā aborigēns grib arī valsts naudu un to, lai viņu liek mierā. Valsts viņu mierā neliek, un tā ir aborigēna traģēdija: arī tagad, kad formāli ir pagājis pārestību laikmets, baltādainie mierā neliekas, viņiem labs aborigēns ir civīlizēts aborigēns. Vai aborigēns drīkst palikt necivīlizēts? Kādas ir viņa iespējas pretoties baltādaino uzskatam par to, kā dzīvot ir pareizi?

Uzstājoties parlamentā, K. Rads šonedēļ stāstīja, ka aborigēniem tiks celts tūkstošiem jaunu namu un uz viņu apdzīvotajiem attālajiem novadiem tiks sūtīti mediķi, kas cīnīsies ar trahomu (infekcijas slimība, kas padara aklu) un citām kaitēm.

Valsts tik ilgu laiku nicinātajiem pamatiedzīvotājiem vēlas palīdzēt dažnedažādi. Oficiālās polītikas līmenī aborigēni ir balto cilvēku pieskatāmie, par kuŗiem ir jārūpējas, jo viņi paši to nevar. Viņi paši dzīvo savos attālajos rajonos vai arī pilsētu nomalēs, dzer, narkojas un uzvedas antisociāli. Viņu bērnu mirstības līmenis ir trīskārt augstāks nekā vidēji Austrālijā kopumā. Viņi paši dzīvo vidēji par 17 gadiem mazāk nekā baltie, viņi biežāk kāpj uz noziedzības takas un kļūst par dažādu kaišu upuriem, ir mazāk izglītoti. Pirms baltādainie kolonizēja Austrāliju, viņu bija miljons. Tagad — aptuveni pusmiljons. Viņiem aiz muguras ir gadu tūkstošiem sena krāšņa kultūra, bet priekšā — nabadzība un nožēlojama eksistence, jo attīstības līmenī noķert baltādainos ir visai grūti, bet no viņu ietekmes izvairīties — neiespējami.

Piedošanas lūgums un labie nodomi

Ja baldādaino un aborigēnu vidējais statuss ir tik ļoti atšķirīgs, ko darīt aborigēnam? Viņš, dabiski, ir apvainojies uz kolonistiem, kas sabojājuši viņa kultūru un turklāt vēl nedod tik daudz matēriālu labumu, kā gribētos. Vēl vairāk, baltādainie nāk pie viņiem un grib, lai tie ļauj bērniem iet skolās, uz viņu apdzīvotajiem rajoniem un pilsētām sūta policiju, lai tā ieved kārtību un pieskata, bet kārtība izpaužas tā, ka vairs nevar dzert, skatīties pornogrāgiju, kauties un darīt pāri sievietēm un bērniem. Un vispār, nesanāk mierīgi dzīvot savā nodabā, jo baltie visu laiku uzspiež savus standartus. Citiem vārdiem sakot, tā dēvētā iejaukšanās polītika aborigēniem patīk krietni mazāk nekā baltajiem.

Un šeit veidojas morāla situācija ar jautājumu: kā rīkoties ir labi? Baltādainie ir optimisma pilni, ka ir iespējams krietni samazināt aizu, kas šķiŗ baltos no aborigēniem, savukārt aborigēniem, saprotams, labāk gribētos dzīvot savā nodabā un izvairīties no normālizācijas varas. Baltādainie jau grib labi, bet ko gan viņiem darīt, lai viņi mūsdienās neturpinātu ļaunumu, kas nodarīts aborigēniem? Jā, mūsdienās neviens viņiem bērnus nost neņem, balsstiesības neliedz, pašus neslepkavo un par vergiem nepadara. Bet ironiski, ka arī laikposmā no 1910. līdz 1970. gadam pamatiedzīvotāju vecākiem 50 līdz 100 tūkstoši bērnu tika atņemti tieši labestības dēļ — ar domu, ka tiem būs labāka nākotne, ja tie augs pie baltādainajiem. Dzīvē labie nodomi, protams, nepiepildījās.

Austrālija par savām pagātnes kļūdām pārdzīvo gauži. Jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām arī Austrālijas polītiķi gatavojās tam, ko K. Rads pateica pērn — piedodiet. Pēc ziņojuma Bringing Them Home publiskošanas daži aborigēni tiesas ceļā ir mēģinājuši piedarīt, ka tiem pienākas matēriāla kompensācija par sabojāto dzīvi. 2000. gada «Sorry» dienā (26. maijs) aptuveni 250 tūkstoši austrāliešu devās gājienā pāri Sidnejas ostas tiltam.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

4 atsauksmes

Jā, kāpēc gan aborigēni nevar dzīvot tā, kā viņiem ir pieņemts ? Tāpēc, ka baltajiem [šajā gadījumā izvairījos no – mums lietošanas, jo es sevi nepersonificēju ar šiem Austrālijas “gudrajiem”] redz, šķiet, ka standarts ir tikai viens – civilizācija, jeb tas kā dzīvojam mēs. Kāpēc ? Viņi dzīvoja savā zemē, taču baltie ne tikai atbrauca uz viņu zemi, bet arī sāka diktēt noteikumus. Citreiz paskatoties ārzemēs nabadzīgo dzīvojošo sejās , ko gan esmu redzējis tikai pa tv, rodas iespaids, ka viņi ir laimīgāki par mums. Lai gan viņiem nav ne tuvu tāds sociālais stāvoklis kā mums. Vai vienmēr attīstība ir attīstība ? Apšaubu. Arī Latvijā krustakarus uzskata par daļēji pozitīvu faktu, taču kas tur pozitīvs ? Dzīvoja mūsu senči, kā mežoņi [pēc mūsdienu balto standartiem] un dzīvoja. Kāpēc, gan tas ir nepareizi dzīvot tā, kā daļa pasaules iedzīvotāju uzskata par pareizu esam ? Daudzi Āfrikā dzīvojošos melnādainos, tb – Āfrikas pamatiedzīvotājus uzskata par pastulbiem radījumiem, kuriem ar mums baltajiem [it kā lieliskajiem] ir maz kopīga. Bet patiesībā ņemot viņi dažās lietās ir simtreiz gudrāki par mums. Tā pati saikne ar dabu. Pašlaik Eiropā daudz bērni pat nezin, no kurienes rodas piens. Jebšu, “zin” – no labratorijās izražotiem pulverīšiem. Labi, esam civilizēti, bet kāpec sava civilizācija jāuzspiež citiem ? Austrālijas baltie atbrauca ciemos, pateica – “Mēs tagad te dzīvosim.” Izvaroja vietējo iedzīvotāju meitas, sievas un bērnus, sacēla sev pilsētas un it kā ar to nepietiktu paņem un norāda, kā AUSTRĀLIJAS PAMATIEDZĪVOTĀJIEM būs turpmāk jādzīvo. Un ar ASV nav labāk. Pamatiedzīvotājus sadzen rezervātos. Gluži kā zvērus – zoodārzos. “Hei, brauciet pie mums, pievesti jauni indiāņi kurus izspiedām no viņu mājvietām !”

Man liekas, ka te problēmas ir daudz dziļāka par “atbrauca, pateica, izdarīja”. Man liekas, ka te jau (situācijas, ne laika izpratnē)var runāt par morāles principiem, par principiem, uzskatiem, normām, paņēmieniem, sadzīvi, izpratni. Tas viss tikai vēlreiz parāda to cik maz mēs patiesībā saprotam no sociālas kultūras, jo pamatā, mēs cilveče vēljoprojām nēesam iemācījušies dzīvot saskarsmē vienam ar otru, neuzspiežot savas vērtības, paradumus, īpašības, dzīves uztveri un visu citu. Smagi noskatītes, kad šāda pārestība notiek valstiskā kontinentālā(?!) sakarā.

Jāni, tādus pārmetumus, kā izsaki Tu, baltajiem vajadzēja dzirdēt pirms 200+ gadiem, kad tie kolonizēja Austrāliju. Tad tiem varēja teikt: ko jūs lienat pie svešiem cilvēkiem un apzogat viņus. Tagad situācija ir cita, tagad, kad viss ir sabojāts, jādomā, kā to var vērst par labu. Tagad aborigēnus ne vairs rezervātā ieslēgt (jo civīlizācijas pamata gudrības — dzert un narkoties — viņi jau ir apguvuši), ne savā vidū uzjemt, jo vidējais līmenis viņiem objektīvi ir zemāks. Likt viņus mierā, protams, var, bet var jau likt mierā arī Maskačkas padibenes un teikt, ka tā, kā viņi dzīvo, ir labi un cienījami. Ne jau zīmēt vai didžeridū spēlēt viņiem negrib ļaut, bet gan lūko apkaŗot nevēlamas, antisociālas parādības — tās, kas ir sekas kolonizācijai.

Variants, par ko optimistiska ir Austrālijas valdība — viņus “audzināt” — uzlabot kriminogēno situāciju, izglītot, ārstēt, integrēt viņus kā kopienu balto sabiedrībā. Diskusija ir vienīgi par iejaukšanās līmeni: vai viņi labāk atkoptos, ja viņus pieskatītu vairāk vai ja mazāk. Bet skaidrs, ka pašreizējā situācijā aborigēniem maz kāds ko prasa, un viņiem atliek vai nu pakļauties, vai protestēt.

Izklausās, ka izvēles jau vairs nav. Paši aplaida “mazos brāļus” ar savu civilizēto caureju, bet pakaļu noslaucīt neiemācīja; tagad — ja neapraks viņus zem tualetes papīra (TP, he :)) kalna, smirdēs visa Austrālija.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Grāmatas Kargins Superstar vāks

Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmata «Kargins Superstar» ļauj paraudzīties uz dažādiem nesenās Latvijas vēstures notikumiem un pavīpsnāt, kā pie mums reiz ļaudis risināja lietas. Nezinu, kas ir mainījies mūsdienās, par to mēs varbūt kādriez ko uzzināsim. Savukārt 90. gadi pašlaik jau drusku atklājas — piemēram, stāstā par to, kā Valērijs Kargins Latvijas pilsonību kāroja (un beigās, protams, arī dabūja).

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Valērijs Kargins un pilsonība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas