arī septiņas lietas
birkas: mosties, tīmekļa_žurnāli

Septiņas lietas ir ļoti labs tīkla iezīmēšanas pasākums. Izdomāt un citiem pastāstīt septiņus stāstus nav grūti, tomēr akcijas sāls ir stafetes kociņš, kas jāpadod tālāk. Iedeva tev kociņu — tas nozīmē, ka esi tīklā un tātad savējais, neiedeva — tevi neviens nemīl un tu esi lūzeris. Es neesmu lūzeris, un Shadowbird to var apliecināt.

1. Mans segvārds ir pagalam neveiksmīgi izvēlēts, tomēr tā oriģinālitātes trūkumu apjautu tad, kad bija drusku par vēlu, un, jo ilgāk es to nēsāju, jo grūtāk kaut ko mainīt. Vārds «nitro» acīs iekrita pavisam nejauši saimniecības preču veikalā, un tikai vēlāk uzzināju, ka ļaudis jau ilgu laiku to ir apspēlējuši dažādos veidos. «Nitro Records» ir «The Offspring» līdera Dekstera Holanda izveidots panku mūzikas leibls (nosaukums ir pašu daiļradē sakņots), «Nitro» ir pagājušajā gadsimtā veidota arkādes tipa spēle, grupa, sniega dēļu uzņēmums. Ir arī automašīna Dodge «Nitro» un pat vietējs tīmekļa tirgvedības kantoris. Man ar to visu nav nekādas saistības. Vārdā iekļautais papildus «i» burts pašnosaukšanas problēmu nedaudz risina, bet tikai nedaudz. Un vispār, es šī iemesla dēļ ļoti ciešu un nevaru saprast, ko lai dara.
2. Ikdienā man ir jāpārslēdzas starp dažādām identitātēm — gan tām, kas ir saistītas ar darbu, gan ar to, kas paliek ārpus darba, un lielākā daļa no tām nepārklājas. Domas par sadrumstaloto personību parasti apduras pret atmiņām, kā es pirms gadiem trim lasīju Žila Delēza un Feliksa Gvatari grāmatu «Anti-Œdipus», kas ir daļa no diloģijas «Capitalism and Schizophrenia» — tajā viņi rakstīja, ka šizofrēnija ir kapitālismam raksturīgs garīgais stāvoklis, jo kapitālisms kā vēlmju ražošanas mehānisms pastiprina neirozes, lai saglabātu normālitāti. Lasīju to grāmatu un domāju: sapīpētos zāli, gan jau arī pats ko tādu varētu sagudrot, lai gan labi sapratu: droši vien jau nevarētu vis, neesmu nekāds varžu kājiņu rijējs francūzis. Tas savukārt nozīmē, ka ar identitāti varētu būt vēl trakāk.
3. Reiz strādāju darbā, kur man algu maksāja vienkārši par to, ka es biju. Tagad tā vairs nav. Papildus fakts: Arturs Mednis nezina, kur es strādāju.
4. Nekad iepriekš neesmu krājis «Rimi» uzlīmītes, jo mani ikdienas pirkumi parasti nepārsniedz piecus latus, bet iepirkties reizi nedēļā un stiept mājās lielus mantu maisus nav stils. Vērojot, cik ļoti daži kolēģi par šīm akcijām sajūsminās, šoreiz nolēmu pamēģināt, bet tagad, kad akcija jau ir finiša taisnē, saskaitīju, ka man nav ne puse no nepieciešamajām. Nākamreiz, kad dzirdēšu kādu šausmināmies, ka es «Rimi» uzlīmes līmēju citiem uz muguras vai citās tikpat piemērotās vietās, pabāzīšu tam pie deguna pusaizpildīto bukletiņu un teikšu: «Redzi, tur tāpat nekas nevar sanākt!»
5. Lai arī pašlaik esmu kvēls latviešu valodas tīrības un estētikas aizstāvis, skolas gados man tā nebūt nepatika. Tā vietā lai rādītu sakarības un trenētu valodas izjūtu, mums lika no galvas kalt valodas likumus. Vismaz toreiz es tā visiem žēlojos. Vairumu likumu arī iekalu un pēc skolotājas signāla spēju noskaitīt, pat ja īsti nesapratu, ko ar to pasaku. Nesaprašanas pamatā gan bija nevis tas, ka likumi būtu sarežģīti, bet gan tas, ka šajos skaitāmpantos ietvertā doma šķita tik pašsaprotama, ka skolotājas vēlme pēc iekalšanas ir muļķīga — arī nezinot likumus, runāju pareizi. Šī dresēšana ir radījusi labus un ne tik labus efektus, tomēr skolas gadu stilistikas treniņi un valodas kļūdu ravēšana bija vērtīgas nodarbes, kuŗās apgūtais ir palīdzējis strādājot dažādos darbos.
6. Merilins Mensons ir izmainījis manu dzīvi.
7. Es esmu laimīgs.

Tālāk vārds tiek dots biedriem nuclearsecrets, Jurģim, Krišam, Nilam, Gustavam un Marekam cerībā, ka no viņiem kaut viens nolaidīsies tik zemu, lai šajā pasākumā iesaistītos. Tas, ka viņi vēl nav izklaušināti (vai nav atbildējuši), šo to pastāsta par mūsu bluogestānas iemītnieku-stafetes kociņa devēju preferencēm.

--

To, ka par bērnību un skolu runāt šajā akcijā ir populāri, varēja uzminēt arī nelasot citu rakstīto (būtu še vecīši uz gadiem 70, gan jau arī par trako 20 un 30 gadu vecumu runātu). Grūtāk iedomāties, ka gadījumā, ja esi gejs, vienīgais apspriešanas cienīgais jautājums varētu būt sava seksuālā orientācija.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!