pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.5 no 2 balsīm

mosties.org

2009. gada 23. janvāris 08:14 11 atsauksmes

masunekartibas.lv un stukači

Kopš sākusi darboties 13. janvāŗa grautiņiem veltītā tīmekļa vietne, jaunu aktuālitāti iemantojis jautājums: vai vajadzētu ziņot policijai, ja es par viņu meklētajiem tipāžiem kaut ko zinu? Vai varbūt nē? Un kāpēc?

Kā rāda tautas reakcija internetā, policijai ziņo «stukači», un labs cilvēks tā nedarīs. «Stukačs» ir no padomju diskursa mantots un mūsdienu valodā pārdzimis vārds, no kuŗa katrs cilvēks ar kaut nelielām morāles atliekām vairās. Pasarg’ Dies, es taču neesmu Pavļiks Morozovs, es ar ko tādu nenodarbojos! Tomēr vietā ir norādīt, ka šajā gadījumā «stučīšanas» rēgs drīzāk ir sazvērnieku kopienas aizsardzības mehānisms, nevis signāls par acīmredzamu morālu pārkāpumu.

Grautiņš ir noziegums

Sākumā atmetīsim visu 13. janvāŗa kontekstu un iiedomāsimies, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir cerīga, mums ir tautas mīlēta valdība un Saeima, gudrs prezidents, latvieši un krievi viens otru sauc par brāļiem un māsām un Rīgā kā starptautiski un lokāli draudzīgas un viesmīlīgas valsts galvaspilsētā gadskārtējās galotņu tikšanās rīko ASV un Krievijas līdeŗi. Ā, un vēl degviela un komūnālie pakalpojumi pie mums ir bez maksas. (Tā ir lielākā fantastika, ko esmu spējīgs izgudrot.)

Kādu vakaru ierodas vikingu baņķieŗi un sirotāji, igauņu kalapuisis un leišu «Maximas» Vitis baltā zirgā un sāk dauzīt mūsu nācionālās vienotības simbola Saeimas logus, piekauj mūsu asinsbrāļus policistus un apzog vietējās uzņēmējdarbības lepnuma — «Latvijas balzama» — veikalu. Kas ir notikušais? Noziegums. Gan juridiskā ziņā (likumos kaut kur būtu jābūt rakstītam, ka nedrīkst sist logus, zagt šnabi un pacelt roku pret tēvu un policistu), gan morālā (sociālo normu pārkāpums, zagt un slikti uzvesties nedrīkst). Un, ja mēs, kas tik ļoti mīl šo valsti un tās iekārtu, to visu esam redzējuši un zinām, ka ļandaŗi ir vikingi un viņiem līdzīgās padibenes, vai pastāstīt par to represīvajām iestādēm nozīmē kļūt par «stukaču»? Vai ko tādu darīt nozīmē aptraipīt savu morālo stāju?

Ja atbilde ir «jā», tad «stukačs» ir arī tas, kuŗš, ieraudzījis, ka gaŗnadži apzog kaimiņa dzīvokli, izsauc apsardzi. «Stukačs» ir tas, kuŗš vēršas pie policista, jo ir redzējis, ka uz ielas kādu sit, aplaupa dara ko citu nevēlamu. Ja tā, tad «stukačs» gluži vienkārši ir tas, kuŗš apdraud ļaundaŗus. Cilvēku, kuŗš ziņo policijai par nelikumīgām darbībām, nosaukt par ziņu pienesēju vai nodevēju ir tas pats, kas skolā piedraudēt neatļautā darbībā iesaistītajam (tas gar būt gan biedru vardarbības upuris, gan vardarbības liecinieks): izpļāpāsies — piekausim.

Ar draudiem šī attīstības līmeņa cilvēki lūko saglābt sazvērestību vai novērst neatļautās darbības iespējamās sekas. Tagad jau arī tas pats: izpļāpāsies — būsi «stukačs». Nevis tāpēc, ka patiešām būtu izdarījis kaut ko vispārēji nicināmu, bet tāpēc, ka gribam tev piešķirt nicinošu birku. Tāpēc, ka tu esi pret mums.

Revolūcija, kas izgāžas, nav pelnījusi žēlastību

Un tagad paskatīsimies uz reālo situāciju 13. janvārī. Skaidrs, ka Saeimu neviens nemīl, «Latvijas balzams» krievu uzņēmums vien ir, menti, pats par sevi saprotams, nav nekas vairāk par konkurējošu bandītu grupējumu, ekonomika — paši zinām, kur atrodas. Mēs pat varam norobežoties no tā, ka grautiņš nebija nekāda tautas kustība (par to liecina jandālētāju sociāli dēmografiskais raksturojums) un ka tas bija prasta huligānisma vilnis, kam pamatus lēja alkohols un ko uzkurināja ar provokatoriem. Ja šajā vidē notiek mantiski («Latvijas balzama» veikals, Saeimas stikli, Letonika) un simboliski (rokas pacelšana pret «tēvu» — policiju, Saeimu) noziegumi, vai pastāv iespēja, ka tie patiesībā nemaz nav noziegumi?

Skaidrs, ka šādā vidē daļai sabiedrības par zaudējumiem ir mazāk žēl. Leišiem, kas brauc izpostīt Skaistkalni, taču nav žēl Skaistkalnes. Tā nav viņu, tā viņiem nepieder. Latvijiešiem, kas gāja postīt Saeimas ēku, jūtas bija līdzīgas: tā taču nav mūsu Saeima, tur tikai zagļi un korumpanti sēž. Pret šo vidi ir nevis vienaldzīga, bet skaidri negatīva attieksme, proti, nav vienalga, kā pēc mums izskatās, mums vajag, lai pēc mums paliktu pēc iespējas lielāks kaujas lauks.

Tie, kas vēlējās šādi ārdīties un paust noraidījumu pret valsts varu, ir ieinteresēti, lai viņu rīcībai būtu pēc iespējas mazākas sekas. Precīzāk, lai to nebūtu vispār. Autoritātes pret represīvajām iestādēm nav, šīs viņu acīs neizdevušās valsts juridiskā morāle ir tikpat saistoša kā Padomju Savienības vai kāda cita neeksistējoša režīma juridiskā morāle. Viņi, kas ar akmeni rokās un alkohola tvanu asinīs nostājās pret šo varu, vēlas, lai tās būtu viņu tiesības. (Atminēsimies valsts varas vardarbīgās gāšanas uzsaukumu, kuŗā tā arī bija pateikts: «Mums ir jāiet attīstīto valstu ceļš», jo tur, redz, ar masu nekārtībām tauta panākusi, ka tajā klausās. Ak, šis pamatskolas naivums! 1968. gada franču studentu nemieriem, kas izmainīja valsti, bija intelektuālās elites atbalsts, bet tieši ko panāca 2005. gada nekārtības Parīzes priekšpilsētās, kuŗās neintegrētie sveštautiešu pēcteči dedzināja mašīnas? M? Kur ir jūsu programma, logu dauzītāji? Turpat, kur Štokenbergam?)

Ikviena revolūcija no pastāvošās varas pozīcijām ir noziegums. Vienīgais veids, kā revolūcijai paglābies no šī likteņa, ir gāzt pastāvošo morāli juridisko izpratni. Bet tam vajag drusku vairāk prātiņa.

Nepiekrist kādai rīcībai nav amorāli

Atgādināsim, ka tie, kas kaut ko sodāmu darīja, patiešām rīkojās paši un veica konktētas darbības. Tas nebija pūlis, kuŗa indivīduālie dalībnieki ir bezspēcīgi, ārā tikt nevar un tiem vienkārši ir jāpakļaujas bara bezapziņas diktētajiem pārvietošanās un saspiešanās mehānismiem. Nē, šie cilvēki paši savām rokām paņēma akmeni un meta. Daļa no viņiem to apzinās un baidās no sekām, un daudzi, kas viņu rīcību atbalsta, baidās, ka gaidāma vēršanās pret viņu apbrīnotajiem varoņiem, un tie nu ir jāsargā. Vismaz ar valodu. Tāpēc visa šī «stukaču» zākāšana.

Bet drīkst taču būt arī cits viedoklis. Tev drīkst nepatikt vardarbība. Tu vari nevēlēties, lai huligānu bars, kas uzmeties par tautas vēlmju paudējiem, demolē Vecrīgu, Tev ir tiesības neuzskatīt, ka notikušais ir uz labu un ka situācija valstī pašlaik ir labāka nekā pirms 13. janvāŗa (vai ka tai ir izredzes tapt labākai ar grautiņu stila akcijām). Tā var būt Tava morālā nostāja, un man nav argumentu, lai to baidītu ar Pavļika Morozova rēgu.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

11 atsauksmes

Var piekrist un nepiekrist, rakstītam. Tas, kas notika protams ir pretlikumīgs, bet arī tas kas to izsauca ir pretlikumīgs. Nu tad autor iedomājies, ka tev ir 5 brāļi un katram ir atšķirīgs viedoklis, un viens no viņiem ir paņemis to akmeni un sviedis, vai tad tu arī skriesi viņu nodot? Un ja nē, tad kur tava nostādne,ka neatbalsti vardarbību. Un tomēr tu viņu nodo, tad zini, kas nodod savu tuvāku, nemaz nav cienīgs cilvēks, bet ir pedējais mēsls. Un tādu mēslu dēļ, mēs arī slīkstam mēslos.

He, Patriots atkal savā elementā (nez, vai tas pats, bet ar tiem jau kā ar reģ. fanātiem — visi vienādi).

kas nodod savu tuvāku, nemaz nav cienīgs cilvēks, bet ir pedējais mēsls.
A tu pierādi! Tu viens saki, ka tā ir, es zinu vismaz 10, kas saka, ka tā nav. Ja tu tici vairākuma taisnībai, tad tev nav taisnība, ja nē — tad tikai objektīvi fakti var noteikt, kas ir patiesība.

Neviens jau neliek nodot tuvāko, un neviens vispār neliek nevienu “nodot”, ja vēršanos policijā pats uzskati par “nodevību”, nevis savu artavu, lai cīnītos pret kādu negatīvu parādību.

Patriot: varbūt skriešu, varbūt neskriešu, bet visticamāk iešu. Kam man tāds brālis? Man varbūt būs jāpacieš arī, kad mans tuvāks mani pašu nomētās ar akmeņiem, tikai tad es tavuprāt esmu cilvēks? :D
Man labāks tāds brālis, kurš var par savu rīcību pastāvēt arī sabiedrības priekšā, nevis tikai dzērumā iemest ar akmeni un pēc tam klusēt kā partizāns.

Muzikalais pavadījums OK, par morāli rakstā, labs vai slikts man pie…. atvainojos…Bet to, ka politiķis no rīta ieraudzīs uz galda ķieģeli un sapratīs , kaut kas ir mainījies….Tas gan mani priecē. Vari mani nosodīt, bet vissssss ir piegriezies.

Nekādi deputāti tos ķieģeļus neredzēja — no rīta viss smuki bija sakopts un daža laba firma uz šo nopelnīja naudiņu. Viss grautiņš tiek vienkārši izmantots politiskiem un nepolitiskiem mērķiem. Tā ka nav ko te stāstīt, ka ir kaut kas mainījies. Ja gribas kaut ko mainīt — uz priekšu, ierosini izmaiņas likumos un Satversmē, savāc tautu un dibini kādu organizāciju, ja šķiet, ka mainīt kaut ko vienam ir par grūtu. Taču baru dzērušu akmeņsvaidītāju varēja savākt…

Mjā. Tavas piezīmes par revolūcijām un tiesiskumu man lika aizdomāties, ka Vācu okupētas Krievijas impērijas daļas pasludināšana par neatkarīgu valsti arī ir prettiesisks akts. Protams, līdz brīdim, kamēr pārējie, kam ir teikšana, atzinīgi pamāj ar galvu.

xlt, lai cik ciniski neizklausītos, bet tā tas nudien sanāk.

> kas nodod savu tuvāku, nemaz nav cienīgs cilvēks, bet ir pedējais mēsls.

Vārds vārdā advokāta Grūtupa teiktais.

Atgādinu arī, ka ziņošanu par noziegumu policijai uzskatīja par nodevību, sauca par stučīšanu un nevēlējās atbalstīt noziedzniekus, kas to dara, mīkstinot viņiem sodu, arī patlabanējā Saeima – aptuveni pirms diviem gadiem, ja nemaldos.

vainigie var pieteikties ari brivpratigi, any help will be appreciated ) http://masunekartibas.info

Zadvinskis

27-01-’09 21:07

Grrr, šādi – itkā sīkumi – teicami parāda, ar kādiem ļaudīm mums šeit darīšana. :(
Interesanti, ka Grūtups daudz runā par “ģimeni” un “stukačiem”.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Paskat tik - no visām pusēm cilvēki grib naudu. Nauda ir izdzīvošanas jautājums. Nauda ir greznība. Nauda ir apmātība. Nauda ir vara. Nauda nav nekas.

Nu labi, kaut kas jau tā tomēr ir. Vismaz tiem cilvēkiem, kas uz viena un tā paša stūra dažādās dienās nāk klāt un saka: «Labie cilvēki, ziedojiet zālēm» vai «Esmu bez darba, palīdziet izdzīvot!». Uzrunājot kādu konkrētu cilvēku, ieguvums nešaubīgi būs lielāks, bet varbūt šiem cilvēkiem laika arī ir atlicis pavisam maz. Vai varbūt pārāk daudz un atbildība par sevi un citiem liek ik dienas mocīties.

Es nezinu, vai tas ir teātris vai arī patiess izmisums, kas liek cilvēkiem tā darīt. Es nezinu, kam būtu jānotiek ar mani, lai es arī stātos viņu rindās. Kurš šodien gan var iedomāties, ka rīt nāktos dzīvot tā? Bailes liek novērsties.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu lūdzēji »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas