pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 1. janvāris 07:58 Viena atsauksme

sāksim atkal

Apliec man šahīda jostu un nosauc par mocekli, un es gadsimtiem ceļošu kontinentos, okeānos un gaisa telpās — klīdīšu tik ilgi, līdz kāds nospiedīs pogu vai paraus aukliņu, liekot man runāt viņa ticības vārdā. Ja nepagūšu izteikt savus vārdus, ar noklusēto būšu pateicis visu, ko vēlējies Tu, bet tas nebūs tas, ko domāju es.

Iedod man zemeslodi, un es paņemšu Arhimēdu par atbalsta punktu, iedod man laiku, un Einšteins būs man par liekto telpu. Es nesīšu planētu savās rokās līdz visuma malai, tur to palaidīšu vaļā, un zemeslode kritīs ziloņiem par izklaidi un bruņurupučiem atvieglojumu.

Iecel mani par tiesnesi, un iestāsies brīvība un taisnība visiem un uzreiz, tikai nevienam un nekad tā vairs nebūs vajadzīga. Tad neviens netraucēs darīt to, kas traucē citiem, no viesuļa saviem spārniem spēku smelsies taureņi un manas bailes sevi pierādīs ar asinīm.

Iedod man zīmuli un papīru, un es būšu jaunais Homērs, Vitgenšteins un Murakami. Es nogalināšu valodu, lai sezams vairs neatvērtos, bet vārdi izšķīstu polimorfā iecietības un provokācijas pantmērā. Rakstīšu par brīnumputnu un pastāstīšu visu, kā ir, bet tie, kas nāks pēc manis, stāstu zem saviem soļiem salauzīs, piekārs tam «Creative Commons» licenci un vieglu roku pārveidos pēc savas gaumes un saprašanas.

Iedod man okeānu, un es kā valis spītības dzīts metīšos krastā, lai izdzistu pludmalē, nevis dzīlēs; lai lēktu gaismā pirms tuneļa beigām, nevis mūžīgajā naktī. Iedod man ķermeni, un es Tev parādīšu, kas ir dzīvība. Tu dzīvosi mūžīgi, jo nepieredzēsi brīdi, kad tas viss beigsies. Savas beigas nepieredz neviens, jo dzīvo tikai līdz tām, mūžīgi līdz tām, nevis pēc tām. Izdzēs mani, un Tu redzēsi, beidzot visu redzēsi.

Kā lai zinu, ka Tu domā to pašu? Bet, ja tā, dod roku un ieņemsim gatves, skrejceļus, domas un trauksmi, saliesim sidrabu sev spārnos, un dosimies atkal kalnos.

And if you want it too,
Then there’s nothing left to do —
Let’s start a band, let’s start a band, let’s start a band.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

kāpēc atgriezāties no kalniem?



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raimonds, Laine, Vilnis
  • 2004. gada 29. aprīlī Latvija tiek uzņemta NATO

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Šodien divas meitenes Mazā Pils ielā spēlē kokli un flautu. Tvēru kabatā, iemetu futlārī sauju santīmiņu, un apstājos paklausīties.

Flautas skaņas piepildīja visu ielu, un man uz brīdi šķita, ka es vairs neesmu tur, kur biju pirms pāra minūtēm, ka es īstenībā te nemaz nestāvu, nosvīdušu pieri un uzrotītām piedurknēm un ka 21. gadsimta sākums nenozīmē neko. Skaņas šķita tik pazīstamas, lai arī nekad agrāk nedzirdētas -- gluži kā skumjas, ko nevar atdzerties. Iela tik mierīga, it kā tā nebūtu mūžam ņudzošājā Vecrīgā, bet kādā mazā pilsētiņā, kuru apbrīnot brauc tikai reti tūristu bariņi. Cilvēki soļo garām, bet viņi visi šķiet citādi -- klusi un mazliet bikli. Viņi neapstājas, bet viņi dzird.

Aiz stūra -- tur jau Doma laukums ar alus strebjamajām nojumēm, cilvēku čalām, motocikliem un pokemonu armijām. Un mazā ielas mūzika tad ir tik tuvu, arī tanī pašā laikā vairs neaizsniedzama. Skaņas, kas tepat vēl bija pirms brīža, simts metrus tālāk jau ir mirušas un aizmirstas. Jāiet prom.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu flauta »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas