pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2008. gada 30. decembris 15:47 Komentāru nav

Dienvidu tilta izmaksas

Šajā gadā nav bijis daudz citu projektu vai citu parādību, par ko būtu noturēts tik daudz maldinošu runu kā par Dienvidu tiltu. Ļaudis šausminās par tā dārdzību, pasludinot to par vienu no dārgākajiem tiltiem pasaulē — taču ne jau tilts ir dārgs, dārgi izmaksā pieeja, kas izvēlēta projekta reālizācijai.

Tā ir būtiska nianse: lielākās nebūšanas radījuši nevis celtnieki, kas par darbu grib daudz naudas, bet gan naudas piesaistītāji projektam, kas piekrituši saņemt aizdevumu ar ļoti augstām procentu likmēm.

Daudzi tilti, daudzas cenas

Skaitļi par Dienvidu tiltu nudien ir iespaidīgi — tilta pirmā un otrā kārta kopumā maksās 570 miljonus latu. 1. kārta ir pats 803 metrus garais tilts un 2,5 kilometrus garās estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai — tā tika atklāta 17. novembrī. Otrās kārtas laikā rekonstruēs Slāvu dzelz­ceļa pārva­du 1 km posmā, un darbus pabeigs līdz 2011. gadam. Garumi nav nekādi lielie, un tiem, protams, var likt pretim citus pasaules dārgāko tiltu skaitļus. Piemēram, 36 kilometrus garais Handžou līča tilts izmaksājis 763 miljonus latu, 20 kilometrus garais viadukts C215 Taivānā izmaksāja 20 miljonus latu, Grīnvilas tilts ASV ir 4,1 kilometru garš un izmaksāja 55 miljonus latu.

Šādu sarakstu varam turpināt ilgi, un par Dienvidu tiltu lētāku konstrukciju pasaulē atradīsies bez sava gala. Tomēr salīdzinājums ir nekorekts, jo mēs nezinām, vai tie, kas taisīja lētos tiltus, būtu gatavi tikpat lēti būvēt arī ko līdzīgu šajā vietā. Mērīt pēc garuma un dārguma, lai salīdzinātu ar Dienvidu tiltu, nevar. Tā ir tukša skaitļošana, visus tiltus metot vienā katlā, lai gan katrs tilts ir indivīduāls, un izmaksas nosaka dažādi apstākļi.

Cik kas maksā?

Ja Rīgai ir nepieciešams Dienvidu tilts, tā rīko konkursu, kurā atbilstoši prasībām būvnieki iesniedz savus piedāvājumus. Rezultāts bija tāds, kāds bija: konkursā pieteicās divi uzņēmēji, un no tiem uzvarēja AS «Dienvidu tilts», kurā apvienojušās sešas Latvijas celtniecības kompānijas. Uzsvēršu vēlreiz: pašreizējā tilta būvētāji uzvarēja konkursā, jo bija iesnieguši lētāko projektu. Kur palika visi ķīniešu vai citu lieltiltu un lēttiltu būvētāji? Vairums no viņiem par konkursu, visticamāk, nemaz nezināja, jo konkurss ārpus Latvijas izsludināts netika. Vēl viens akmens Rīgas domes strūklakā.

Ak, jā, un kāds tad bija AS «Dienvidu tilts» piedāvājums? Pirmā kārta — 85,5 miljoni latu. Un tie, kas kritizē līdz šim paveikto, kritizē to, kas ir maksājis šo naudas summu (kas, protams, arī nav maza un nevar būt attaisnojums tehniskām nepilnībām un kļūdām). Un, ja mūs interesē tikai uz 803 metrus garais tilts, tad tā kvadrātmetrs ir izmaksājis 1 184 latus. Vai tas ir tik daudz? Ja pašlaik pirksi dzīvokli, par vienu kvadrātmetru samaksāsi ap tūkstoš latiem.

Sadārdzinājums un procenti

Kas notika ar salīdzinoši nelielajām sākuma summām? Jāsāk ar to, ka konkursa zaudētājs, horvātu firma «Industrogradnja», kas bija piedāvājis par 4,7 miljoniem latu augstāku cenu, savu sakāvi neatzina un taisnību meklēja Iepirkumu uzraudzības birojā (sk. «Diena», 2003. gada 26. aprīlis, «Miljonus vērts pasūtījums Latvijas uzņēmējiem ticis bez īstas konkurences»). Strīdi un tiesas būvniecības sākumu ievilka uz apmēram gadu. Bet pa to laiku inflācija uzlēca — mēs paši zinām, kur. 2005. gadā transporta objektu būvniecības cenas pieauga par 16,6 procentiem.

Neaizmirsīsim arī, kas tā ir par naudu, par ko Dienvidu tilts tika uzcelts. Nē, tā nav mūsu nauda — mēs sāksim maksāt 2010. gadā —, tā ir «Deutsche Bank» nauda. Banka iedeva kredītu un sarēķināja procentus. Tagad pilsētas galva Jānis Birks atzīst, ka lielākā kļūda ir bijusi tā, ka pašvaldība nevienojās par valdības atbalstu šajā būvniecībā un neizmantoja iespēju izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Kopumā pirmā kārta izmaksāja 258 miljonus latu. Tas nozīmē, ka sākotnējai cenai (85,5 miljoniem, kāda tika prognozēta 2004. gadā) tiek pieskaitīti 172,5 miljoni latu, ko veido procenti (6,25 gadā) un inflācijas uzcenojums. Cenas pieaugums ir ārprātīgs, tomēr tas parāda, ka lielākā problēma ir dažādi uzcenojumi un tilta pasūtītāju izvēle par naudas avotu, savukārt ar tilta celtniecības izmaksām tam ir visai attāla saistība.

Kopumā tas nozīmē, ka būtu laiks atteikties no pašslavinājuma, ka mums ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Pats tilts nav izmaksājis dārgi un par «zelta tiltu» to dēvēt nav korekti. Dārga ir bakstīšanās un projekta vadība. Pirmās kārtas 258 miljoniem pieskaitām 313,4 miljonus par otro kārtu un 23,117 par trešo — tēriņi ir ne pa jokam.

Papildināts 2009. gada 18. martā.

Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu — tā šodien intervijā Latvijas radio paziņoja Valsts kontoliere Ingūna Sudraba.

Sudraba atklāja, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni latu izlietoti finansējuma iegūšanai. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksās 87 santīmus. [..]

Kā norādīts publiskotajā revīzijā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.

Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010. gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb par 87%.

Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka, pašvaldība vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā. (LETA 18.03.2009)

Papildināts 2010. gada 7. aprīlī.

Izdevumā «Risk» ir publicēts materiāls par Dienvidu tilta finansēšanu, kurā norādīts, ka «Deutsche Bank» piedāvātais modelis Rīgas pašvaldībai bija pievilcīgs, jo ļāva saņemt aizdevumu, kas pārskatos neparādās kā kredītsaistības, bet negatīvā puse bija tāda, ka no kopējām izmaksām 46 procenti ir procentu maksājumi bankai. Tomēr iznācis, ka izvēlētais finansēšanas modelis ne tikai būtiski sadārdzinājis tilta būvniecību, bet arī palielinājis Rīgas kredītsaistības. Publiskās un privātās partnerības vietā sanākusi vien «shēma».

When the Latvian government told Riga it couldn’t borrow the equivalent of $1 billion to build a bridge over the river Daugava in 2005, Deutsche Bank stepped in. Its solution — enhanced vendor financing (EVF) — would provide the money in a series of payments, allow the city a five-year grace period before repayments start this year and not need to be reported as debt, the bank claimed. The downside was the expense: 46% of the total 567 million lati bill for the bridge was interest.

Riga went ahead with the deal, but the assertion about the accounting treatment turned out to be wrong. The result was two years of incorrect reporting, followed by an embarrassing restatement of the national debt and deficit figures, a probe by the Latvian state auditor — which published its damning report a year ago — and an ongoing criminal investigation. Riga’s citizens aren’t even very pleased with the bridge, which opened late in 2008.

[..]

Deutsche’s solution was to lend the money to the construction company, rather than to the city — and for the construction company to pay Deutsche back, starting in 2010. Separately, the construction company had an agreement with Riga that the city would provide the money for those repayments. At a glance, it might have appeared that the construction company was arranging the financing for the bridge and Riga was simply paying for the completed bridge in instalments — and that’s what Deutsche Bank apparently argued.

But Riga had also sold Deutsche credit protection on the construction company, ensuring that if the company defaulted for any reason, the city will be on the hook for the full sum. It was this credit default swap which later made clear to Eurostat — the European Union’s statistics watchdog — and to Latvia’s state auditor, that Deutsche’s credit exposure was ultimately to Riga rather than the construction company.

Early in 2007, Latvia’s authorities started to question Deutsche’s accounting guidance, organising a meeting at which the bank was asked to explain the financing scheme and its accounting. Afterwards, Latvia’s statistics office asked European authorities for advice and their decision was unequivocal: according to the September 2007 ruling, which forced Latvia’s debt and deficit restatement, EVF should «be considered a device whereby Deutsche Bank extends a loan to the City of Riga». The LVRK audit came to the same conclusion, calling the scheme a series of «simulative transactions that conceal [Riga’s] borrowing».

Duncan Wood (April 6, 2010). Risk magazine.

Turklāt tā nav tikai Rīgas nelaime. Bankas apved ap stūri pašvaldības arī citviet pasaulē.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Ieraudzīju kādā vecā avīzē:

Pašā dzīves plaukumā no šīs dzīves gaitām labprātīgi šķīries mans neizsakāmi mīļotais mazdēls
ANDRIS KĀRKLIŅŠ
(1985.g. 29.III - 2004.g. 9.IV)
Dziļās sāpēs un sērās noliecu galvu.
Vectētiņš.

Ja cilvēki biežāk iedomātos, ka viņus kāds var gaidīt un nesagaidījis patiesi bēdāties; ja vien cilvēki zinātu, ko viņi gaida un prastu to kaut kādā veidā citiem pasacīt, dzīve vienam otram būtu krietni citāda.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu sēru sludinājums »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas