pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 15. decembris 13:26 6 atsauksmes

mediju grūtie laiki

Laikraksta Diena vāks 11. decembrī

Taupības polītika ir situsi uzreiz ar abām rokām — presei nākamgad tiks palielināts pievienotās vērtības nodoklis, bet sabiedriskajiem masu saziņas līdzekļiem apcirpts budžets. Par abonēšanas kampaņas noslēguma posma zīmīgu sastāvdaļu šogad bija kļuvis aicinājums steigties, jo lētāk vairs nebūs, savukārt, ja masu saziņas līdzekļu pārstāvji tiek pie vārda, tie saka: «Nomirsim, un tad jūs visi raudāsit.»

Naudas mazāk būs visiem

Lai gan laiki ir grūti gan laikrakstiem un žurnāliem, gan valsts (Latvijas izpratnē — sabiedriskajiem) radio un televīzijai, tomēr abu divu bēdas ir jānošķir. Sabiedrisko mediju īpašā vieta nozīmē darbības ierobežojumus un satura virzību uz sabiedriskā un polītiskā līmenī pieņemtiem priekšstatiem par to, kas medijam būtu jāstāsta. Šos darbības ierobežojumus un satura virzību kompensē valsts pasūtījums un valsts atbalsts. Ja atbalsts mazinās, tad medijam īsti nav, kur likties. «Optimizācijas» iespējas ir skaudras: samazināt apraidi, slēgt raidījumus, atlaist darbiniekus. Strādāt tā, kā ir lētāk. Tur man ir maz, ko teikt.

Presei nākamgad PVN tiks palielināts no pieciem uz desmit procentēm. Tā ir uzvara, jo sākotnēji bija paredzēts, ka tai, tāpat kā vairumam citu preču un pakalpojumu, valsts atņems 21 procentu — četras reizes vairāk nekā līdz šim. Avīzes, kam jau tā ir visai grūti ar uzņēmējdarbību, to uztvēra par sava kapa krustu.

Laikrakstu lasītāju un abonentu skaits krīt

Pēdējos gados laikrakstu abonentu skaits ir samazinājies. Šī gada abonēšanas kampaņas dati vēl nav zināmi, bet paskaitīt, salīdzinot, teiksim, šā gada novembri pret pagājušā gada novembri, var arī tāpat:

  • «Diena» 26 678 (31 211): mīnus 4 533;
  • «Neatkarīgā» 5 828 (8 890): mīnus 3 062;
  • «Latvijas Avīze» 32 698 (39 581): mīnus 6 883;
  • «Час» 7 695 (11 953): mīnus 4 258;
  • «Вести Сегодня» 13 732 (14 556): mīnus 818.

TNS Latvia kārtējo reizi ziņo, ka «dienas laikrakstu un reģionālās preses izdevumu lasīšana rudenī saglabājas stabila», un 95 procenti aptaujāto respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz vienu no 305 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem sešiem numuriem. Tomēr šā gada rudenī, salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni, lasīšanas tendences ir jaušamas:

  • Dienas laikrakstiem no 44 uz 39 procentiem;
  • Nedēļas laikrakstiem no 51 uz 45 procentiem;
  • Mēneša žurnāliem no 41 uz 38 procentiem;
  • Nedēļas žurnāliem no 45 uz 42 procentiem;
  • BET — reģionālajiem laikrakstiem no 46 uz 47 procentiem.

Ja ar pašreizējām cenām laikraksti kādam ir aizvien mazāk nepieciešami, skaidrs, ka cenas pacelšana tos nobeigs pavisam. Ir pamats būt pesimistiskākiem nekā gada sākumā.

«Reālitātes» sniedzēji

Ko dara laikraksti, kad saprot, ka dzīve būs vēl grūtāka? Tie ņemas pamatot savu svarīgumu sabiedrībā un stāsta par draudiem preses brīvībai, jo dārgus izdevumus ļaudis nevarēs atļauties nopirkt, bet bez pircējiem tie iznīks un vairs nevarēs ietekmēt notiekošo. To var saprast, jo brīva prese ir vajadzīga arī tad, ja daudzi to nelasa. Prese, kas, neviena nebakstīta, baksta citus, var panākt kādas sabiedriski nozīmīgas izmaiņas, kas skar mani pat tad, ja es par to nezinu. Var parunāt par to, kāpēc prese uzbrūk tiem, kam uzbrūk, un kāpēc aizstāv tos, ko aizstāv. Vēl jautājums, vai presei ir jābūt brīvai no kaut kā, vai arī brīvai, lai kaut ko izdarītu. Tie ir mūžīgie un joprojām neatbildētie jautājumi, kuŗos ir vērts iedziļināties — bet tos atliksim uz kādu citu reizi.

Tomēr ir brīdis, kas preses izdevēji šauj pāri strīpai. Tas ir brīdis, kad tie ievelk vienādības zīmi starp labajiem, derīgajiem, sabiedrībai svarīgajiem medijiem un sevi. Lielai daļai iedzīvotāju, «nesaņemot informāciju no radio, televīzijas un preses, radīsies izkropļots priekšstats par realitāti,» raksta Diena. (Tā domājot «eksperti», bet es tekstā neatradu, kuŗš mediju ģēnijs ir ko tādu pateicis). LU profesore Inta Brikše aicina diferencēt medijus «analītiskajos» un «izklaidējošajos», un atšķirībā no kategorijas noteikt nodokļu žņauga stiprumu. Analītiskie mediji, aū, kur jūs esat? Nav, nu tad visiem 21 procentu, un miers?

Vai man būtu jāpiekrīt, ka laikraksts «Diena», kas iznāk ar piecu procentu PVN likmi, piedāvā «neizkropļotu priekšstatu par realitāti»? «Diena» un citi izdevumi, kam jau tā ir grūti un kļūs vēl grūtāk, tā jau gan gribētu par sevi domāt, bet tās taču ir muļķības. Masu saziņas līdzekļu konstruētā reālitāte pēc definīcijas ir izkropļota, un no tā, kā man par kādu noteikumu stāsta medijs, ir atkarīgs tas, ko es par to zinu. (Te iekopējam stāstu par Latvijas divām, nē, varbūt četrām informātīvajām telpām — tajās cīnās latvieši ar latviešiem un ar krieviem.)

Auditorijai medijus nevajag?

Vadošie laikraksti Latvijā līdz šim ar savu saturu aizvien mazāk ir spējuši pārliecināt lasītājus, ka saturs ir vērtīgs un ka par to ir vērts maksāt. Anda Rožukalne norāda, ka liela daļa «no tiem, kas domā, ka ar preses brīvību mums viss «pilnīgi cool», ka es visu lielisko sabiedriski politisko informāciju saņemu internetā, labu laiku nav bijuši tālāk par draugiem.lv. vai inbox.lv». Atsaucoties uz anonīmiem it kā pētījumiem, viņa raksta, ka «mūsu informētības līmenis ir viduvējs, bet notikumu izpratnes spēja — pavāja», savukārt cilvēki nav gatavi maksāt par saturu.

Maksāšana un motīvācija maksāt iet pa apburtu loku. Redzot, kā strādā Latvijas masu saziņas līdzekļi, it īpaši prese, man nav pārlieku liela pamatojuma par to maksāt vai arī maksāt vairāk, nekā es maksāju līdz šim. Savukārt masu saziņas līdzekļi naudas trūkuma dēļ man nespēj piedāvāt tik augstvērtīgu saturu, lai es par to būtu gatavs maksāt. No patērētāja pozīcijas raugoties, masu saziņas līdzekļiem, kuŗu izpratni par labo un ļauno nosaka tikai viņu pašu hierarhijas un impērijas darboņu uzskati un motīvācijas, ir jāpierāda, ka tiem ir nepieciešama žēlošana un ka tie mums vispār ir nepieciešami. Bez tā, piedodiet, es jums neticu, un nevajag mani baidīt ar aizvien lielāku dzeltenumu, ja jau tagad šajās lapās ir tik daudz šādas krāsas.

Tas, ka populārākie preses izdevumi pie mums (nē, ne jau tikai pie mums!) ir dzeltenie un/vai spīdīgie žurnāli, nenoliedzami daudz ko pastāsta par auditoriju. Taču visās savās nelaimēs vainot vidējā lasītāja stulbumu un valdības mēģinājumu ar nodokļu slogu nožņaugt visu ekonomiku nav nekāda pamata. Pie mums neviens pret mediju brīvību nevēršas, tas ir tikai blakusefekts laikā, kad valsts vēršas pati pret sevi.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

6 atsauksmes

Tomēr ir brīdis, kas preses izdevēji šauj pāri strīpai. – ??? Dīvaini, ka Rožukalne pati sapērkas daudz žurnālu un brīnās, ka beigu beigās izdevusi prātam neaptveramas summas. Būtu kaut vai to pashu “The Economist” pasūtījusi (īpašie piedāvājumi sarkanajā krāsā iekš žurnāla parādās aizvien biežāk). Bet citādāk – čābīgi vien būs nākotnē, čābīgi.

Šķiet ka interneta portāli līdz šim ir bijuši diezgan objektīvi informācijas avoti. Tīri fakti, bez papildus komentāriem, bez viedokļiem. Tagad gan parādās vēl visādi “blogi” un “eksperti”, kas gan objektivitāti nogalina.

Interneta portāli objektīvi? Var jau būt. Principā, pārpublicējot LETAs ziņas, viņu objektivitāte ir LETAs objektivitāte. Tas, ko šie portāli rada paši diez vai būtu nosaucams par ļoti objektīvu. Objektīvu iemeslu dēļ.

Man ir jautājums no kurienes ārzemju ziņas iegūst pati LETA? Kas būtu, ja nebūtu ne Reuters,BBC,Financial Times un citu lielāko ziņu utml. ziņu avotu? Brauktu paši?

Interneta portāli vismaz Latvijā reti kad rada kādu pievienoto vērtību saturam. Tie pārsvarā pārpublicē LETAs/BNS ziņas un laikrakstu rakstus. Tiem arī pašiem ir savi žurnālisti, taču tie profesionālitātes un rezonanses radīšanas spēju ziņā atpaliek no preses, radio un televīzijas žurnālistu snieguma. Ja iznīktu laikrakstu redakcijas, arī portālos informācija vismaz uz brīdi būs nabadzīgāka — līdz tie piesaistītu tradicionālo mediju redakciju darbiniekus.

kruuzi, LETAs ārzemju ziņas, protama lieta, nāk no globālajiem vai ārvalstu medijiem. Gluži tāpat kā vairums vietējo laikrakstu, radio un televīzijas ziņu par notikumiem ārvalstīs. Bet ir maza piebilde: LETA (un BNS) ārzemju ziņas tulko, savukārt nopietnākie mediji — kompilē. Mūsu ziņu aģentūru pienesums ārzemju ziņām ir tulkojums, turpretim jau minētie Reuters, BBC u.c. ziņas veido.

Normālam medijam uz šo piedāvājumu paļauties nevajadzētu, jo tā ir dubultā dienaskārtības filtrēšana: vispirms AP/AFP/BBC/Reuters/DPA atrada notikumu un izdomāja par to uzrakstīt, pēc tam LETAs redaktors šo ziņu pamanīja un uzdeva iztulkot. Mediji, kuri paši neveido ārzemju notikumu apskatus, bet tikai kopē no LETA/BNS piedāvā visai neinteresantas un vienveidīgas ziņas, daudz ko palaužot garām. Bet portāli tieši tā arī dara.

tagad visiem grūti… kapēc tad medījiem nebūtu ar…



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Rīga, 29. marts, M.ORG — Urālpūci, par ko Latvijas mediji daudz rakstīja gada sākumā, kokā pie Latvijas Mūzikas akadēmijas pirmais atklājis Satversmes aizsardzības birojs, izmeklējot Krievijas labā spiegojušā igauņa Hermana Simma lietu, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Urālpūce spiegojusi Krievijas labā »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas