pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 8. decembris 15:42 7 atsauksmes

krīze un reālitātes pārbaude

Mēs zinām, ka pasaulē ir ekonomikas krīze, jo mums to pastāstīja. Arī Latvijā ir krīze, un būs vēl kādu brīdi. Arī to mums masu saziņas līdzekļi stāsta ik dienas pacilātības pilnā balsī. Godmaņa mūždien grumbainā seja kļūst vēl grumbaināka, un mēs, tikai paskatoties vien, zinām, ka labi nebūs. Bet brīdis, kad krīze iedur ar dūci liesajos sānos un iespļauj dvēselē, vēl nav pienācis.

Kā mēs izjūtam krīzi?

Varbūt dzīve kļūst labāka?

Krīze sākotnējā stadijā vismaz daļai Latvijas iedzīvotāju izskatās visnotaļ cerīgi. Degviela kļūst lētāka (priecājas autobraucēji), nekustamo īpašumu cena krīt (priecājas tie, kas nav kredītā nopirkuši dzīvokli, par to pārmaksājot), inflācija samazinās (burbuļu plīšanas tai ir efektīvāks regulācijas mehānisms nekā visādi valdības pieņemtie sliktumu apkarošanas plāni). Tiesa, drīz valdība steidz palīgā un palielina nodokļus, lai dzīve nešķistu par vieglu.

Nākamajā pakāpē sāk parādīties problēmas tiem, no kuŗu labklājības ir atkarīgi citi. Tie ir, piemēram, uzņēmumi, kuŗu pastāvēšana ir atkarīga no spējas realizēt savus ražojumus. Un tad sākas: ražošanu pārtrauc rūpnīca Līvānu ķieģelis, Lido atlaiž 200 darbinieku (un pazemina cenas!), protams, Parex nedienas. «Ditton» grūti konkurēt ar Ķīnas lētuci, grūti dabūt kredītu, un vispār, ražošanas nozarēm gaidāmas grūtības. Tanī pašā laikā «Coca-Cola HBC» apsver iespēju celt rūpnīcu Ropažos, bet «Kvadra Pak» celšot jaunu ražotni Ādažos.

Populāri kļūstot kartona zārki, bet darba sludinājumu skaits krietni samazinājies. Aprīlī nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns pieļāva, ka Latvijā varētu bankrotēt aptuveni piektā daļa jeb 40 tūkstoši ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus. Vai kāds pašlaik sola vairāk?

Bailes, nenoteiktība un taupība

Un tad vēl, varasiestāžu izplatīto baumu dēļ cilvēki ir satraukušies par lata devalvāciju. Te jāpiezīmē, ka ir priecīgi satrauktie un bēdīgi satrauktie. Priecīgi, bez šaubām, ir valūtas maiņas punkti, kam ir krietni audzis apgrozījums un plašas iespējas spekulācijai. Ja Latvijas Banka visus savus latus nudien var atpirkt atpakaļ un nav pa kluso sadrukājusi papildus tirāžas, tai arī nebūtu daudz ko bēdāties — vien jāpagaida, kad tiem, kas visu samainījuši, atkal vajadzēs kaut ko nopietnāku iegādāties. Lai nebūtu bezcerīgi jāgaida, bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs visiem, kas var tērēt, saka: tērējiet, citādi mums apstāsies ekonomika.

Apstākļos, kad paša valsts ik dienas baida ar problēmām (pašlaik teksts no «kas par devalvācijas muļķībām, lats ir stabils» ir mainīts uz «mēs ar SVF parunājām, bet šķiet, ka devalvēt tomēr vēl nevajag») tērēšana ir vilinoša un biedējoša. Ja pastāv iespēja, ka nebūs labi, tad labāk par savu naudu kaut no nopirkt, nekā baiļoties, ka drīz par to nevarēs nopirkt neko. Bet, ja pastāv iespēja, ka nākamībā būs pavisam slikti, par lieku tērēties negribas, un ieslēdzas taupības režīms.

Ticības jautājums

Cilvēkiem, kuŗiem pašlaik ir šādi tādi iekrājumi, taupības doma acīmredzot ir bijusi viena no vadošajām līdzšinējā ekonomiskajā darbībā, un viņi šīs domas dēļ cietīs visvairāk. Un, ja mēs mēģinām saprast, kur ir ekonomiskās krīzes skaļo, biedinošo, mulsinošo un reto mierinošo izteikumu saskarsme ar indivīda ikdienas dzīves realitāti, tad tā ir tieši šeit: tiklīdz mana valsts man atņems to, ko es pats ar savu darbu esmu iekrājis domājot par saviem sapņiem un realizējot savas iespējas — tajā brīdī es zināšu, ka ir krīze. Tā pirmām kārtām būs uzticības krīze. Pašlaik manī uzticība vēl ir, jo es neredzu iemeslu, kāpēc lai mana valsts par mani šādā veidā zobotos un kāpēc lai tā iedzītu bankrotā tūkstošiem cilvēku, kuŗu izredzes nomaksāt eiro ņemtos kredītus mazināsies. Devalvācija ir derīga, lai bremzētu importu un atvieglotu eksportu, un tas Latvijai ir nepieciešams naudas plūsmu sabalansēšanai, bet Latvijai ir nepieciešami arī nebankrotējuši cilvēki, kas spēj būt ekonomiski aktīvi.

Tā ir mana naivā ticība, kas nav balstīta ne uz kādiem faktiem, bet, labticīgi pieņemot, ka pie finanšu stūres ir saprātīgi cilvēki, tiem vajadzētu uzskatīt: ar vieglprātīgo kredītēšanas polītiku Latvija ir aizvērusi durvis iespējai koriģēt lata kursu pret eiro. Tiesa, der paturēt prātā, ka visa krīze ir radusies neracionalitātes dēļ, un racionālums ekonomikā atgriezīsies kaut kad ap krīzes beigām.

Ticēt vai neticēt — atkarīgs no tā, kādi ir Tavi ticības pārbaudes rezultāti.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

7 atsauksmes

“Devalvācija ir derīga, lai bremzētu importu un atvieglotu eksportu, un tas Latvijai ir nepieciešams naudas plūsmu sabalansēšanai”

Man kaut kā nešķiet ka latvijas importa un eksporta elastība jau ir tādā līmenī, kad devalvācija mums spēs kvalitatīvi palielināt eksporta iespējas. Jo būsim godīgi mūsu tautsaimniecība, jau neko lāgā nesaražo un arī šīs darbības rezultātā iegūtais stimuls krīzes laikā neko nedos (domāju, ka iegūtais “pozitīvais” efekts ilgtu ~3 mēnešus un atsistu jebkuram cilvēkam vēlmi uzkrāt latus mūža garumā). Vienkārši neviens tagad, kad pašam mājās nav nauda nemetīsies investēt Latvijā ražošanas attīstibai. Bet tā nauda, kas jau iepumpēta ir “izmanota” līzinga burbuļu pūšanā un līzingu automašīnās.

Viedoklis ir tikai manējais un komentārs nevienu uz neko nemudina.

Kļūdu labojums:

Jālasa: ““izmanota” nekustamā īpašuma burbuļu pūšanā un līzingos automašīnām.”

Asmodeus, piekrītu, ka situācija, kurā valsts savus pilsoņus soda par saimnieciskumu, diez vai motivē kaut ko darīt.

Mēs ražojam par maz, bet kaut kas jau tomēr notiek, Tie uzņēmumi, kas tomēr kaut ko ražo, būtu ļoti priecīgi par attiecīgām pārmaiņām, piemēram, “Rebir”, “Ditton”, “Liepājas metalurgam” un vēl citiem būtu krietni vieglāk pārlaist krīzi, jo uzlabotos to ražojumu konkurētspēja tirgū. Vai ieguvumi atsvērtu zaudējumus, pašlaik šaubos.

P.S. Kāda visiem cieņa pret varasiestādēm iedzīta… :)

Nedaudz offtopic: kāpēc “polītika” nevis “politika”?

Starp citu, Rebir pārcēla vai pārcelšot savas ražotnes uz Ķīnu.

Krīze ta krīze, bet tirdzniecības centrus pa brīvdienām gāž riņķī. Nauda visiem vēl ir. Devalvācijas iespējamība šobrīd ir labi ja 10%. Par to liecina līdzšinējā valdības politika un jaunākās ziņas.

Mārci, zinot, cik rūpīgi politiķi slēpj situāciju, uz to paļauties nevajadzētu. Bet kopumā valsts politika līdz šim ir bijusi vērsta uz to, lai devalvāciju padarītu īpaši sāpīgu un tamdēļ būtu īpaši grūti par to izšķirties. Iespējams, tas ir labi.

andrisp, vārds “polītika” latviešu valodā ir aizgūts no franču “politique”, un ņemot vērā franču vārda izrunu, garumzīmei tur ir jābūt. Pirms padomju okupācijas latviešu valodā tā arī rakstīja, bet padomju laikā ieviestos valodas jauninājumus neredzu iemesla atbalstīt (daļa no tiem ir tikpat nepamatoti kā visas mūsdienu “Īslandes”).

Par “Rebir” — tas viņiem nav ļāvis izvairīties no kredītu problēmām.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vēstule par Slāvu un Dienvidu tiltu

Uzklikšķini

2008. gada beigās Latvijas masu saziņas līdzekļi saņēma Rīgas iedzīvotāju atklātu vēstuli, kurā tie Rīgas domei pieprasīja slēgt automašīnu satiksmi pāris Slāvu tiltam, kā arī paziņoja, ka viņiem viss ir skaidrs par Dienvidu tilta tapšanas koruptīvajām aizkulisēm.

Pateicoties labdariem, šī pilsoniskās bilingvālās sabiedrības izpausme beidzot ir nonākusi arī līdz mūsu redakcijai.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu rīdzinieki pret Dienvidu tiltu »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas