pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 27. novembris 08:52 18 atsauksmes

ciešanu nezūdamības likums

Lielveikalā pie kases atskanēja bērna bļāviens. Tur kāda ģimene cīnījās ar abu savu atvašu vēlmju domāšanu. Vecākā meita, tā ap gadiem četriem, sēdēja iepirkumu ratiņu sēdeklītī un ar manāmu nicinājumu skatījās apmēram divus gadus vecajā māsā, ko tēvs turēja rokās. Māsa bija tā, kas bļāva pa visu veikalu.

Lai apklusinātu jaunāko bērnu, māte vecākajam atņēma salmiņu paciņu un iedeva jaunākajai. Vecākā salmiņus atdot nevēlējās, un kādu brīdi turējās pretim mātes mēģinājumiem tos burtiski izraut viņai no rokām. Pieauguša cilvēka pārspēks arī šoreiz ņēma virsroku, un pēc mirkļa salmiņi tika jaunākajai meitai. Tā, kāroto dabūjusi, uzreiz apklusa.

Savukārt nu pasaules lielāko pārestību sajuta vecākā, un nu bļaut un dīdīties krēsliņā sāka viņa. «Gribu salmiņus!» viņa sauca. «Salmiņus gribūūū!» Taču viņai neviens, ieskaitot jaunāko māsu, uzmanību vairs nepievērsa, jo, kā māca sena paidagogu gudrība, jo vairāk lūko apmierināt bērnu kaprīzes, jo lielākas tās aug. Uz jaunāko meitu šī mācība acīmredzot neattiecās.

Par pirkumiem drīz vien bija samaksāts un tie atkal bija salikti ratiņos, bet ratiņi kopā ar ģimenīti pamazām devās uz veikala izeju autostāvvietas virzienā. Vēl kādu brīdi ap to vietu, kur ratiņi atradās, bija dzirdami pārestības apziņas pilni saucieni «Salmiņus gribūūū!» un raudas, taču starp abu bērnu vēlmēm apmierinātības līdzsvaru rast acīmredzot nebija vecāku spēkos, un izvēle no bija notikusi.

Pasaulē, kuŗas ekonomiku raksturo neierobežotas vēlmes un ierobežoti resursi, ciešanas resursu pārdalīšanas ceļā iznīcināt nav iespējams, tās vienkārši pārceļo no vienas situācijas citā, no viena cilvēka citā, no vienas dzīves citā. Viena cilvēka ciešanu remdēšana nozīmē jaunas ciešanas citam cilvēkam. Es raudu, lai tu varētu smieties. Tas ir ciešanu nezūdamības likums.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

18 atsauksmes

Skaisti savilki paralēles. :)

Šis ir viens no iemesliem kādēļ labprātāk iepirkties eju bez atvasēm, jo pārāk daudzas piekāpšanās reizes no manas puses tiek piedzīvotas, lai saglabātu jauno dvēseli mierīgu. Nepatīk man runāties ar vecām tantiņām, jo tās viemēr zina kā labāk audzināt jauno paaudzi.

Piedod, ka izjaucu domu par pāridarījumiem un gandarījumiem.

nāk prātā kaut kur uz sienas redzēts uzraksts – “kāpēc citam būtu jācieš, lai tu būtu paēdis”

Bet es esmu pieticīgs cilvēks, man tās vēlmes tādas maziņas. No kurienes tā atziņa par neierobežotām vēlmēm? Ja visiem vēlmes būtu tik ierobežotas, vai tad nu nevarētu sadalīties?

(Iepriekšējam komentāram nevietā nospiedu Enter, neņemiet vērā.)

nuclearsecrets, atziņa ir no ekonomikas pamatu mācību grāmatas :) Nešaubos, ka Tavu (un manu) mazo vēlmīšu piepildīšanai resursu pietiktu un vēl pāri paliktu, taču visiem kopā vēlmju ir krietni vairāk nekā varēšanas tās apmierināt. Mēs vairumā gadījumu no kaut kā atsakāmies nevis tāpēc, lai citiem būtu vairāk, bet gan tāpēc, ka saprotam — visas vēlmes nepiepildīsim un no kaut kā esam spiesti atteikties.

Izpratne par vēlmju un iespēju (resursu) dabu atšķir bērnus no pieaugušajiem — pieaugušie zina, ka pastāv robežas, bērniem šis aplauziens vēl ir jāizdzīvo.

fxz, un atbilde ir: tieši tāpēc arī jācieš, ka citiem no tā paliek labāk. Stulbāk ir tad, ja nevienam no tavām ciešanām ne silts, ne auksts, bet tas ir cits stāsts.

von Fraad

27-11-’08 20:55

Consider this:

More inequality does not necessarily mean more poverty. Although poverty is bad, inequality is not bad in itself. Thus, a policy can be considered good if it makes some wealthy people wealthier without making anyone poorer (i.e. a policy which offers a Pareto improvement), even though it increases the total amount of inequality.

Given a set of alternative allocations of, say, goods or income for a set of individuals, a movement from one allocation to another that can make at least one individual better off without making any other individual worse off is called a Pareto improvement.

Discussions of inequality absent of any information about absolute levels of wealth are specious.

Under certain idealised conditions, it can be shown that a system of free markets will lead to a Pareto efficient outcome. The so called the ‘first welfare theorem’.

nu no ekonomikas grāmatas varēja būt atziņa par better off sadalījumu, nevis kuram kas tiek atņemts. bet attiecīgajā stāsta muterīte ir sadiste un laikam arī mazohiste vienā personā. tieši lielveikalos pie kasēm visbiežāk kārtējo reizi atmostas jau sen atbildētais jautājums – nafig tiem cilvēkiem vajadzēja bērnus, būtu labāk suni iegādājuši (ne tos mazos tirliņus, tiem arī vajag pastiprinātu mīlestību un rūpes). šits nav pret bērniem ka tādiem, bet konkrētā tipāža vecākiem

tieši tāpēc arī jācieš, ka citiem no tā paliek labāk. Stulbāk ir tad, ja nevienam no tavām ciešanām ne silts, ne auksts, bet tas ir cits stāsts. veel stulbaak, ja tu neciet. tas vispaar daudz trakaak speej izraisiit apkaarteejo cieshanas

Vai man vienīgajam liekas, ka māte visupirmām kārtām ir vienkārši stulba, jo pat vismazāko salmiņu var pārlauzt uz pusēm, nemaz jau nerunājot par veselas paciņas pārdalīšanu?

Un arī maita, jo māca bērniem, ka spēks ir tas īstais veids, kā panākt savu.

Stulba maita. Varētu jau laikus sodīt par to, ko viņas bērni nodarīs manējiem vai kāda cita (ja tas liekas neiespējami un absurdi, skat. likumu par tukšo datu nesēju atlīdzību).

niitro, tas par tām neierobežotajām vēlmēm ir pieņēmums, un tas, ka to ieraksta mācību grāmatā, jau vēl nenozīmē, ka tas pēkšņi ir pierādīts. Itin jau nav nekas neparasts — veselu zinātnes nozari balstīt uz hipotēzi, kas, ja arī nav gluži pierādāma, tomēr gana labi spēj izskaidrot to, kā un kāpēc lietas notiek. Tak tomēr tam tādas hipotēzes paredzētas, lai lūkotu atrast tajās vājās vietas un rezultātā tās vai nu uzlabotu, vai nomainītu pret labākām.

Drošvien visai cilvēcei vēlmes tik tiešām ir neierobežotas. Bet tas nebūt nenozīmē, ka uz ikvienu cilvēku grupu attieksies tie paši likumi, kādi attiecas uz visu cilvēci. Katrā ziņā tiem sīčiem vecāki resursus varēja sadalīt veiksmīgāk.

hei, Katja ir atpakaļ :)

nuclearsecrets, mēs šajā brīdī varētu sākt garu sarunu par jebkuras zinātnes nozares pamatā esošajām aksiomām, kuŗas sagraujot, sagrūst arī sistēma, kas uz tām uzbūvēta. Neviens arī neliedz mesties ontoloģijā un uzdot jautājumu: “Kā mēs zinām, ka kaut kas eksistē un ka ir tā, kā mēs domājam?” Neaizmirsīsim, ka zinātne balstās tikai uz metafizisko izpratni (pieņēmumiem) par to, kā darbojas fiziskā pasaule. Nevis fakti, bet interpretācijas. Tas nav nekas konstants — mainās laiki, mainās izpratne.

Es ekonomikā neuzskatu sevi par gana kompetentu, lai apšaubītu tās aksiomas un norādītu, kas patiesībā ir galvenās ekonomikas problēmas. “Mācību grāmata” šajā gadījumā nozīmē, ka tā ir par aksiomu pasludināta tēze, un tur īsti nav, ko pierādīt vai apgāzt. Bet, ja Tev ir kas piebilstams pie ekonomikas klasiķa Laionela Robinsa atziņām, neviens neliedz uztaisīt revolūciju ekonomikas zinātnē.

Shadowbird, es varu tikai minēt, ka sīkajiem ēst gribējās mazāk nekā vienkārši dabūt trofeju — parasta iespītēšanās un savu spēku pārbaude. Taču piekrītu, ka neko mīlīga šāda attieksme pret bērniem neizskatās.

von Fraad, I agree that there can be ways of making some people richer without making others poorer. But world financial crisis gives me other clue: that the economics is nothing but a zero game, and once the financial empires collapse all your investments are disappeared. And then you realize that your wealth has been virtual one.

When financial markets are riding high, we are making money, but in times like these all the money is gone because gone is illusory grounding that had kept this system working. Complete economic meltdown would wipe that virtual profits-making system away and again, only thing that you have is the thing that others don’t.

nevienam tās ciešanas nav vajadzīgas, katrs pats izvēlas ciest vai priecāties. http://wulffmorgenthaler.com/strip.aspx?id=d9f4e73b-3c9c-4299-a4c5-84e7842bd7a4

niitro, ja cilvēkiem apnīk, ka kādas zinātnes pamatā stāv nepierādāms pieņēmums, kas pasludināts par aksiomu, viņi parasti negrauj skaisti uzbūvēto zinātnes ēku, bet tai blakus slej savējo ēciņu uz pavisam jauniem pamatiem. Tā, piemēram, notikās ar ģeometriju — lūk, Lobačevskim apnikās par tām divām paralēlajām taisnēm, un viņš uztaisīja pats savu ģeometrijas versiju, kur tā aksioma vairs nedarbojās. Skolās vēl joprojām māca Eiklīda ģeometriju — un kāpēc gan ne, tā pietiekami labi skaidro daudzas lietas. Tomēr tai blakus pastāv arī vesela kaudze neeiklīda ģeometrijas paveidu. Tāpat var izdarīties arī ar ekonomiku — nevis uzreiz mesties taisīt revolūciju, bet savā nodabā (un, iespējams, savām vajadzībām) taisīt citas versijas.

a man liekas, ka tā – atņemt var tiem, kam tāpat to nafig nevajag. nu tā filosofiski globāli ņemot. (es jau tepat pa laikam ielūrēju…)

aj, nu nejēdzīgi izteicos. doma, ka nevis ‘drīkst’ atņemt. bet ‘iespējams’ atņemt. nu kaut kā tā



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

«Tautas nobalsošana» par to, kā dēvēt interneta žurnālus un ar to saistītās darbības, ir dziļi skārusi interneta publicistu sirdis. Līdzīgi kā mēdz notikt pēc kāda pretrunīgi vērtēta kandidāta iedabūšanas amatā, ļaudis iziet ielās gan ar priecīgiem lozungiem, gan degmaisījuma granātām.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu vēlreiz par «blogiem» »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas