pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 13. novembris 07:04 8 atsauksmes

kas notika ar Parex banku?

Parex banka: Domā pozitīvi :)

Kopš pagājušās sestdienas, kad Latvijas valdība nacionālizēja «Parex» banku, visi tuvumā esošie ļaudis ar labākajiem nodomiem ir mēģinājuši mūs pārliecināt, ka viss būs labi. Vēstījuma nodošana ir izvērtusies gana veiksmīga — īpaša stresa nemana, valsts tukšajos «Pareksa» apcirkņos iebērusi sauju dukātu un visi ceŗ, ka grūtības kaut kā pārdzīvosim.

Finanšu grūtībās nonākusī banka nu būs kā smags akmens valsts kaklā, kas kļūs vēl smagāks, ja glābšanas plāns neizdosies. Tomēr brīdī, kas valdība kaut ko sāka darīt, īpašu izvēles iespēju vairs nebija.

Tikai nesakiet mammai, labi?

Laikraksta «Коммерсантъ» ekonomikas politikas nodaļas vadītājs Dmitrijs Butrins portālā Gazeta.ru publicējis interesantu viedokli par «Parex», kuŗā paustās idejas še pārstāstīšu kopā ar dažiem saviem komentāriem. Autors stāsta par kādu no bankas reklāmām: puika atnes uz pareksu kabatas naudu, lai to tur noguldītu, un bankas ierēdnim saka: «Tikai mammai neko nesakiet, labi?» Šī pieeja labi raksturo veidu, kā šī banka stādā, un arī ir viens no iemesliem, kāpēc pareksam Krievijā tik labi veicās.

Valērijs Kargins ir cilvēks, kas izveidoja pirmo valūtas maiņas tīklu Padomju Savienībā. D. Butrins viņu raksturo kā banku operāciju speciālistu, kuŗās nav nekā nelikumīga, bet par kuŗām nepiederošajiem labāk nezināt, un «savas baņķieŗa karjeras laikā ne reizi nav licis sevi turēt aizdomās par to, ka būtu par kaut ko izstāstījis mammai». Tomēr 8. novembrī «Parex» akciju kontrolpakete nonāca Latvijas valsts rokās, un V. Kargina vietā bankas priekšsēdētāja amatā iesēdās Hipotēku un zemes bankas vadītājs Inesis Feiferis. Otrdien viņš intervijā Latvijas radio sacījās esam pārliecināts, ka valsts no šī darījuma zaudētāja nebūšot. Ko gan citu viņam teikt?

Bankas aktīvi gandrīz kā Latvijas kopējās rezerves

Cik nozīmīga ir «Parex» finanšu impērija Latvijas ekonomikā? Bankai pieder 14,6 procenti no Latvijas banku kopējiem aktīviem, un pērn «Parex» grupas aktīvi bija 3 352 624 000 latu (tātad 3,4 miljoni miljardi). Salīdzinājumam: nākamā gada budžeta plānotie ieņēmumi 5,46 miljardi latu, bet kopējās valūtas rezerves — 3,6 miljardi latu (6 531 900 000 dolāru). Latvijas ekonomika pati vairs neko neaug kopš šā gada pavasara, savukārt iekšzemes kopprodukts krītas. Pareksa problēma ir kļuvusi par Latvijas problēmu, un valsts kases noguldītie 200 tūkstoši miljoni latu uz šī fona tāda optimistiska riekšava vien sanāk. Kur tad vēl 775 miljonu eiro lielais sindicētais kredīts, kas bankai jāsāk atdot jāatdod nākamgad...

Kas notika ar «Parex»? Pie vainas varētu būt zviedri, kas, sākoties banku krīzei, savām bankām piešķīra papildus garantijas, un V. Kargina klienti savu naudiņu pārkrāmēja uz konkurējošajām bankām. Lai arī šis gājiens ir izrādījies itin efektīvs Latvijas grūstīšanas paņēmiens, tomēr nav teikts, ka parekss tika sagāzts ģeopolītisku iemeslu dēļ. V. Kargins aģentūrai LETA (11.11.2008) sacīja tā:

Latvija nav miera osta, un krīze ir skārusi arī mūs. Ir apstājusies starpbanku kreditēšana. Praktiski visu Eiropas valstu valdības ir paziņojušas par atbalstu savām bankām. To saprata citu valstu valdības, tostarp Zviedrija, kas paziņoja par palīdzības sniegšanu savām bankām, kā arī ASV, Francija un citas valstis, sperot līdzīgus soļus. Šajā situācijā sākām izskatīties konkurētnespējīgi, kas īpaši izpaudās pēdējo divu nedēļu laikā. Tāpēc mēs aicinājām valdību mums palīdzēt.

«Jūs varat iedomāties — ja jūs turat pie mums naudu un skaidrs, ka viss svārstās, ir ekonomiskā krīze un zviedri paziņo par atbalstu Swedbank un SEB, bet te nekas… Depozīti tad sāka [aizplūst]…» laikrakstam «Diena» teica «Parex» bankas līdzīpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis.

Interesanti, vai Latvijas valdība ar līdzīgiem galvojumiem kā zviedri būtu spējusi novērst pareksa finanšu problēmas? «Mēs viņiem [valdībai] teicām: izdariet kaut ko, paskatieties, ko dara Eiropā un ASV. Runājām ar Latvijas Banku, lai tā nedaudz pastrādā ar saviem instrumentiem, taču tai bez kopējām problēmām, par ko mēs ar viņiem runājām, ir galvenā problēma noturēt latu, līdz ar to mēs nebijām tās galvenā rūpe,» saka V. Krasovickis. Viņš vairākkārt atkārto, ka naudu ārā ņēmuši tieši rezidenti, lai gan bīstamāka situācija ir ārzemniekiem.

Parex banka un Latvijas budžets

Zīmējums: Gatis Šļūka

Krievi paņems savu banku?

Formāli NVS valstu rezidentu nauda «Parex» impērijā esot desmit procenti no visiem aktīviem. Tomēr krievu naudas bankā varētu būt no vienas trešdaļas līdz divām — neskaitot to Latvijas rezidentu naudu, kam ir krievisks uzvārds. «Parex» ir otra lielākā banka Latvijā, un tās sabrukums būtiski ietekmētu Latvijas ekonomiku. Taču pēc mentālitātes tā ir slāviska: «Parex» galvenais tirgus ir Krievijā, krievi pareksam uzticas, un Valērijs Kargins zina, ko krievu partneriem vajag, un prot viņu vēlmes apmierināt. Līdz ar to var minēt, ka itin daudziem miljonāriem Krievijā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Baltkrievijā nav labāks miegs kā Latvijas valdībai. Tie, kas savu naudu vēl nav izņēmuši, apzinās, ka pareksa bankrots nesīs sev līdzi citus bankrotus.

Ko vajag krievu partneriem? To, ko vēsta reklāma — lai nestāta «mammai». Neviens jau nerunā par to, ka pareksu kāds izmantotu naudas atmazgāšanai vai kādām citām klaji nelikumīgām darbībām — priekš tā ir citas, efektīvākas metodes. Tomēr par to, kādas operācijas bankā tika veiktas, zina vien baņķieri un viņu klienti. Pēc pareksa nacionālizācijas par šiem darījumiem uzzinās arī Latvijas valsts. Ja pareksu pārdos kādam citam — uzzinās vēl vairāk cilvēku. D. Butrins norāda, ka jau nākamajā gadā nejaušās, neuzticamās un tāpēc naidīgās rokās varētu nonākt diezgan precīza informācija par to, kad un kādu naudu vidējais bizness un krievu ierēdniecība sūtīja caur Baltiju.

D. Butrins prognozē, ka Krievija neoficiāli varētu piedāvāt Latvijai palīdzību «Parex» reanimācijā, un tikpat iespējams, ka no Krievijas puses ātri vien uzradīsies investors. Tādā gadījumā starpvalstu attiecības uzlabošoties, un Krievijas masu saziņas līdzekļi aizmirsīšot par latviešu nacistiem un krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, un šīs tēmas nomainīs ļauns prieks par latviešu muļķumu, jo viņi nav spējuši izveidot sev tik labu ekonomikas glābšanas plānu kā Vladimirs Putins... Redzēsim.

--

Jā, un ekonomika ir brīnišķīga joma. Jo, atšķirībā no polītikas, kuŗas jautājumos visi gudri, lai plaši skaidrotu, cik valdība stulba, ekonomikā maz kas ir saprotams, pārlaižot skatu no malas. Es, piemēram, no finanšu ziņām saprotu apmēram pusi vārdu, bet krīzes laikā, kad šāda informācija ir vēl svarīgāka, to bez atbilstošas izglītības ir grūti izmantot. Te atkal varētu iemest akmeni žurnālistu dārziņā un vaicāt: vai nu arī viņi paši nesaprot, ko raksta, vai arī nemāk to izskaidrot citiem. Efektīvi to spēj tikai daži.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

8 atsauksmes

Vajadzētu šo rakstu parediģēt skaitļu ziņā. 3 352 624 tūkstoši latu ir apmēram 3.4 miljardi latu, un Valsts Kase šobrīd Parexā esot ieguldījusi 200 miljonus latu. 200 tūkstoši ne vienai vien privātpersonai būtu atradušies, un tad Parexam nebūtu bijis jālūdz valsts palīdzība ;-)

jā, ar cipariem putra. Iekšzemes kopprodukts pēc saitē minētās informācijas ir 27 165 miljoni latu, kas ir 27 miljardi jeb akurāt 1000 reizes vairāk.

ui, putra manā galvā – nemāku lasīt. ar cipariem tur viss kārtībā. ;)

Rumpim taisnība, ciparos putra.

Paldies par uzmanīgu lasīšanu. Jau bija sajūta, ka skaitļi mani uzvarēs :)

Labs rakstiņš, krievi gan savu banku varēja paņemt nesen, bet tad Alfabankai cena nepatika.

Mans personīgais viedoklis, ka valsts nopērkot bankā kontrolpaketi ir izdarījusi pareizu soli. Nav jau arī nemaz tā iegrābusies, vienīgās problēmas ir 0.775 mld eiru sindicētais kredīts, kurš gan nav jāatdod, bet vienkārši jāpārfinansē. Tas nozīmē, ka runa ies par šī kredīta jaunajām procentu likmēm, kuras bez valsts garantijām pieaugtu iespējams līdz astronomiskām summām. Protama lieta, nav skaidrs cik maksās pārfinansēšanās valsts paspārnē.

Ir jau arī pozitīvā puse, katrai aizņemtai naudai pretī ir arī aizdotā nauda (kredīti), tai skaitā arī tie paši 775 mld eiras, ir kādam aizdoti vai ieguldīts obligācijās (domāju, ka ir gan tā gan tā). Aizdoto naudu vienmēr var paprasīt atpakaļ (lai kā par to nekauktu kredīta ņēmējs) obligācijas var uzsist gaisā (protams, tagad ne visas, gan jau kaut kas no toxic waste ir ticis arī Parexam). Tas tā manas īsas vienkāršotas pārdomas par tēmu.

asmo, protams, ka bezcerīgs šis gadījums nav, tomēr es nebūtu tik pārliecināts, ka “aizņemtai naudai pretī ir arī aizdotā nauda (kredīti)”. Daudz līdzekļu ir ieguldīts vērtspapīros, kas ir normāli, tomēr krīzes laikā vērtspapīri viegli var kļūt par vienkārši papīriem. Atliek vienīgi cerēt, ka tirgus nomierināsies un papīri atkal kļūs par vērtspapīriem. Ja cerības piepildīsies, banka būs glābta un lats arī.

Krasovickis “Dienai” arī stāstīja:

“… mūsu [..] vērtspapīri normāla tirgus apstākļos maksātu miljardu, bet pēc Lehman Brothers kraha tie vairs nebija likvīdi, līdz ar to cenas principā nav. Līdz ar to pasliktinājās kapitāla rādītāji. Mēs bijām lielākie, kas pirka Latvijas valsts parādzīmes, zviedru un citu ārzemju banku “meitas” — ne tik ļoti, jo viņiem bija citi limiti. Vienā brīdī vērtspapīri maksāja vien 40% no cenas, turklāt tos tāpat nevarēja pārdot. No vienas puses, tie sabojāja mums kapitāla rādītājus, no otras — tos pat nevarēja samainīt pret naudu gadījumā, ja atnāk klients un prasa atmaksāt depozītu.”

Vēl man šķita interesanti, ka viņš septiņus gadus vecu, iespējams, savu Maybach mašiņu novērtē par 20 tūkstošiem dolāru. Par tādu cenu gan sanāktu tikai mersedess…

Patiesībā Parex esošais vērtspapīru portfelis ir visinteresantākais sajā lietā, man skatoties viņu finstatus (otrā un tešā ceturkšņa, viņu mājaslapā) neliekas, ka reāli varētu būt pakāsts vairāk par 0.2 miljardiem latu (bet nu tas arī ir minējums, pieņēmu, ka viss, kas viņu pārskatos nācis klāt pie “Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi” ir pārklasificēti nelikvīdi, lai ar grāmatvedības metožu palīdzību uzsodrinātu bilanci. Iepējams, ka nekas tāds nav darīts un tad manas aplēses ir kļūdainas) + 240 mil, kas iespējams noguldītāju izņemtie. Kopā tas dod bankas asetu samazinājumu 0.5 mld latus (okei šī aplēse tikpat labi var izrādīties ļoti kļūdaina). Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi domājams ir novērtēta tirgus cenā.

Tomēr nav jau arī nekas skaidrs par vislielāko sadaļu “Kredīti un debitoru parādi” 2 031 099 tk.LVL, kas tur notiekās tagad. Cik naudiņas ir atgūstamas.

Maybahs Latvijas vēstur’ieies kā klasika. Vispār jau CSDD var kalpot kā indikators bankas/uzņēmuma labklājībai, ja iet uz grunti biezie vāģi tiek pārraksīti. Indikators apsteigtu notikumus vismaz par pāris dienām.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Oskara Kastēna un «Dienas» piedzīvojumus var izvērtēt visādi — ar morāliem spriedumiem tagad ir pilnas visas malas. Tie, kas atbalsta «Dienas» provokāciju, norāda, ka tā O. Kastēnam vajadzēja — nav ko stāstīt, ka esi ģimenes vērtību aizstāvis, ja tanī pašā laikā nav problēmu salaist ar citiem. Tomēr situācijas vērtētāji ne vienmēr spēj saskatīt noziegumus, kads ir bīstamāki par liekulību.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu liekuļi un ciniķi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas