pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 3. novembris 00:43 13 atsauksmes

Obama, Makkeins un konsekvence

Eiropiešiem ļoti patīk Baraks Obama, un viņi tura īkšķus, lai šis vīrs uzvarētu rītdienas vēlēšanās ASV. Kāpēc eiropiešiem patīk Baraks Obama, bet nepatīk Džons Makkeins?

Obama un Makkeins

Foto: Associated Press

To nosaka tēli, kas izveidojušies mūsu galvās, reaģējot uz atpazīstamiem stimuliem. Mēs labāk reaģējam uz saskaņotiem saukļiem, kas ļauj sakārtot sarežģīto un grūti izskaidrojamo realitāti. Kompleksi jautājumi kļūst vienkārši, kad tos saliek pa kastītēm, un B. Obamas populāritāte ārpus ASV teritorijas stāsta par to, kuŗā kategorijā viņš ir ieskaitīts.

Obama un eiropieši

Ja nostādām iepretim B. Obamu un Dž. Makkeinu, tad papildus B. Obamas jaunībai un mūsdienīgajai viņa tēla atsaucei uz multikultūrālismu krietns eiropietis novērtēs arī «eiropeiskumu». Eiropeiskums šajā gadījumā izpaužas, piedāvājot idejas, kurās eiropietis saskata kaut ko sev tīkami zināmu — piemēram, liberālu skatījumu uz noteiktiem procesiem.

Liberālisms, par ko ir runa, iekļauj konkrētas vērtības. Piemēram, iecietīgu attieksmi pret abortiem, solījumu izbeigt kaŗu/nekaŗot, sociālāku ekonomikas programmu. Eiropietim šāda pieeja ir itin labi saprotama, un, tā kā eiropietis nevar neko citu, kā vien noskatīties kārtējo ASV kaŗagājienu (un atsevišķos gadījumos pieteikties līdzi), tad vienīgais, uz ko viņš var cerēt mierīgākai dzīvei — lai pasaulē ietekmīgāko valsti vada tāds puisis, kas sapratīs to, ko eiropietis saprot jau kopš 2. pasaules kaŗa: labāk dzīvot draudzīgi, jo viss, ko mēs izdarīsim labu gribēdami, tāpat nāks par sliktu.

«BBC World Service» veiktās aptaujas dati liecina, ka vai visa pasaule grib, lai par ASV prezidentu kļūst Baraks Obama. Precīzāk, aptaujājot 22 500 cilvēkus 22 valstīs (neiekļaujot ASV), «BBC» noskaidroja, ka 49 procenti cilvēku vēlas, lai amerikāņi ievēl B. Obamu. Tikai 12 procenti no neamerikāņiem balsotu par Dž. Makkeinu.

Šie dati, ja vien ir ticami, stāsta, cik ASV ir atšķirīgas no pārējās pasaules (aptauja tika veikta Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Ķīnā, Francijā, Vācijā, Indijā, Indonēzijā, Itālijā, Kenijā, Libānā, Meksikā, Nigērijā, Filipīnās, Polijā, Krievijā, Singapūrā, Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Lielbritānijā). Sanāk, ka tikai amerikānis varētu šaubīties, vai par prezidentu ievēlēt pazaļu tumšādaino brāli ar šaubīgu reliģisko un kultūras identitāti, vai arī Vjetnamas kaŗa veterānu, kas apvienojies ar histērisku māti, kuŗai nav iebildumu dzemdēt debīlus bērnus, turklāt Dž. Makkeins vēlētāju sirdis iekaŗo, biedinot ar konkurenta «sociāliskumu» un piesaucot Dieva vārdu. (Eiropietim nāk smiekli, dzirdot pret Obamu vērstus apvainojumus kreisumā, jo Obamas idejas, salīdzinājumā ar Eiropas sociālo sistēmu, ir un paliek labēji plēsonīgas.)

Ja atšķirību ir daudz, kā izvēlēties?

Vidējais eiropietis, ieraugot piedāvātos prezidenta kandidātus, nešaubās ne mirkli — Eiropā atbalsts B. Obamam ir vēl augstāks nekā citur pasaulē. Tejienieši labi saprot Obamas atšķirību no Džordža Buša, un saprot arī, ka Makkeina atšķirība no Dž. Buša, ja arī ir, tad ne jau pasaules uzskatā. Savukārt tieši ASV līdeŗu pasaules uzskats ir tas, kas pasauli padarījis par to, kāda tā ir pašlaik.

Ja, veroties prezidentu sacensībā un piedāvājumā, vēlētāju varētu pārņemt šaubas, ka man jau vispār patīk reliģiskais fundamentālisms, šautenes, kaŗš Irākā, Irānai arī pa zobiem vajadzētu sadot, bet Obamam tomēr ekonomikas programma labāka. Sarežģīta situācija, un vēlētāja prāts šaudās starp nesavienojamajām vēlmēm. Bet tamdēļ mums palīdz ideoloģija.

Ideoloģija ir ideju kopums, kurā iesaiņots noteikts pasaules uzskats. Un tā nu ir sanācis, ka vienā komplektā mums ir ideja par to, ka Irākas kaŗš bija kļūda, ka bagātajiem ir jāmaksā drusku vairāk nekā nabagajiem un ka cilvēki paši var lemt par dzīvības juatājumiem, bet otrā — stingrais kurss ar zobinu vienā rokā un Bībeli otrā. Un nodokļu atlaidēm azotē. Tieši šim virsējam slānim ir tik liela nozīme balsotāja lēmuma izdarīšanā. Tam, iespējams, ir pat lielāka nozīme nekā sarežģītajiem ekonomikas atveseļošanas un politikas plāniem. «Bāc, kāda ekonomika, ja manu valsti vadīs šāds vecs fundamentālists/melnais?!»

Izvēli vēlēšanās Tev palīdz izdarīt tas, vai esi nolēmis, ka būsi liberāls vai konservatīvs. Ja atbilde uz šo jautājumu ir, vairāk nekas nav nepieciešams. Komplekts Tev ļauj būt konsekventam un sakārtot sarežģīto jautājumu vienkāršos jēdzienos.

Obama tāpat ir mūsējais!

Nezinu, kā amerikāņi nošķir morāles uzstādījumus no valsts vadīšanas spēju izvērtējuma, bet tiem, kam «BBC» vai kāds cits uzdod jautājumu par to, vai viņiem patīk Obama vai Makkeins, šādu šaubu nav.  Tieši katra kandidāta ideoloģiskais piedāvājums ir tas, kas sasniedzis cilvēku prātus un izveidojis kandidātu tēlu.

Un tad vairs nav svarīgi, ka pastāv milzīga plaisa starp B. Obamas tēlu cilvēku galvā un viņa piedāvāto ideju būtību. Ņujorkas Ņūskūlas universitātes lektors Makss Volfs norāda, starp B. Obamas padomdevējiem ir Čikāgas universitātes profesors Ostans Gulsbijs no, kuŗš pārstāv «visvairāk galēji ortodoksālo neoliberālo ekonomisko programmu uz planētas», Pols Volkers — «monētārās polītikas revolūcijas arhitekts Reigana laikā» un Džeisons Furmans, «Wal-Mart brīvās tirdzniecības sludinātājs». Nemaz nerunāsim par to, ka viceprezidenta amata kandidāts ir Džo Baidens — viņš arī balsoja par ASV Kongresa 2002. gadā pieņemto rezolūciju, dodod zaļo gaismu iebrukumam Irākā.

Eiropietim tas nepatīk, bet eiropietim toties patīk Obama «kā tāds», tāpēc viss pārējais nevar būt par iemeslu, lai viņu nemīlētu no visas sirds un ar viņu kopā neskandētu Change We Need. Un vēl eiropietis zina, ka ekonomiski sociālāku un cilvēciski liberālāku kandidātu viņiem šajās vēlēšanās tāpat nesagaidīt. Lai atbildētu uz aptaujas jautājumu «Kuŗš no viņiem tev labāk patīk?», vairāk nav vajadzīgs.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

13 atsauksmes

Bauda lasīt! Ehh, būtu man entuziasms šitā ķidāt lietas…

Oponēšu! :) Nerunāsim par visiem eiropiešiem. Man, piemēram, manāmi nepatīk abi kandidāti, un Obama nepatīk pat vairāk par Makkeinu. Liberāls skatījums uz lietām man arī šķiet nepareizs vai vismaz nepilnīgs. OK, abortu jautājumā es neesmu konservatīvais, bet sociāluma Eiropā jau sen ir par daudz, bet individuālās atbildības – daudz pārāk maz, un Eiropā zaļa dzīve ir tam, kurš negrib strādāt, bet saņemt valsts palīdzības, bet grūta dzīve uzņēmējam, kurš vēlas strādāt, un – kādas šausmas – arī pelnīt. Un šajā ziņā Obama ir daudz eiropeiskāks par Makkeinu, jo Obama arī velk uz labumu pārdales pusi, populistiski nosakot iedomātu robežu, cik daudz katram drīkstētu būt. Taisnīguma vārdā, protams. Bet boļševiki jau arī par taisnīgumu iestājās. Vismaz sākumā. Un par dzīvošanu mierā. Skaisti vārdi. Bet vai dzīvot mierā par katru cenu ir labi? Vai tiešām Eiropai ir tik īsa atmiņa, ka Minhene-38 ir jau pilnībā aizmirsusies? Čemberlens toreiz atgriezās Anglijā, lepni turēdams rokā parakstīto papīru un teikdams sagaidītāju pūlim – Es jums atvedu mieru! …Nākošajā, 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš… Vēsture nemīl pieņēmumus – kas būtu, ja būtu – bet tomēr… Varbūt, ka labāk būtu bijis izšaut 1938. gadā, kad Vācija vēl nebija gatava karot, nekā cīnīties par mieru par katru cenu? Nu jā, Čehoslovākija jau Eiropas miermīļiem nelikās nekāda lielā cena par mieru. Kā būs ar Latviju? Vai mēs ticam, ka izšķirīgā brīdī Eiropa par mums iestāsies ar darbiem, nevis ar nokavētiem vārdiem? :) Iesaku liberālisma ideju pārņemtajam eiropietim tumšā vakara stundā pastaigāt pa Lubānas ielu, un ar kvēlām sociālām runām pārliecināt tur dzīvojošos urlas, cik vērtīgas ir liberālās idejas, cik svētīgs ir radošs darbs par samērīgu atlīdzību, cik labas ir sociālās programmas, par kurām mēs visi brīvprātīgi uzņemamies lielāku nodokļu slogu, jā, un cik labi ir dzīvot mierā, un ka katra vardarbība un īpaši jau karš ir fuj! Un nesaukt palīgā policiju, jo policija – tā arī ir iespējama vardarbība! ;)

Rumpi, Tu tātad piederi pie eiropiešu mazākuma :)

Vien norādīšu, ka Obama diez vai ir uzskatāms par pacifistu, un viņa nostāja Irākas kaŗa jautājumā nenozīmē, ka ASV turpmāk piekops Minhenes stratēģiju.

Par strādāšanu runājot — tā ir izšķiršanās par to, vai mēs ļaujam kapitālistam būt ekspluatatoram vai strādniekam — slaistam (precīzāk, kā mēs noregulējam sistēmu, lai kapitālistam neļautu ekspluatēt kā 19. gadsimtā, bet strādnieku mudinām pašam domāt par sevi). Šur tur Eiropā ar pabalstu sistēmu ir drusku jocīgi, tomēr interesanti, ka amerikāņi Eiropai darba produktīvitātes ziņā ieliek tikai tāpēc, ka strādā vairāk, bet vienā stundā attīstītāko Eiropas valstu strādnieks padara vairāk.

savukārt par aktuāliem jautājumiem aizraujoša saruna noteikti sanāktu ne tikai Lubānas ielā, bet arī jebkurā no nēģeŗu geto.

Jeremy, paldies.

Nez, pat ja tur kaut kāda doma apakšā bija (nu bija, bija, ticu), tad tā galīgi pazūd nedaudz pārgudrā demagoģiskā muldēšanā. Sorry, šitas nedavelk:)

niitro – neko nevaru teikt, vai Obama ir pacifists vai nē, jo izpausties darbos viņam vēl nav bijusi iespēja, bet to, ka viņš ir ekstrēmais populists, to jau tagad var redzēt ar neapbruņotu aci :) Par saiti uz produktivitātes salīdzinājumu – liels paldies, to vēlāk izlasīšu vēlreiz un rūpīgāk, bet jau šobrīd man ir kas piebilstams pie metodoloģijas – ražīgums ir izteikts naudas vienībās laika vienībā. It kā jau tas būtu vispareizākais salīdzinājums, bet vai tas pilnībā raksturo situāciju, jo, kā labi zināms, cenas Eiropā bieži vien ir Eiro vai pat Lati un mārciņas vienādā skaitā pret dolāriem tai pašā skaitā par identiskām mantām. Lubānas ielu pieminēju apzināti, jo tā eiropietim noteikti ir daudz tuvāka par Amerikas nēģeru geto, turklāt te izpaliktu augstprātīga norāde uz Amerikas neatrisinātajām problēmām ;-) Lubānas ielas vietā varam ņemt arī imigrantu apdzīvotās Parīzes priekšpilsētas vai līdzīgus rajonus daudzviet citur Eiropā. Un ar pabalstu lietām Eiropā ir nevis drusku jocīgi, bet pamatīgs sviests. Nu nebrauc uz Eiropu visādos veidos, gan legālos gan nelegālos, cilvēki strādāt, bet gan tikai pēc naudas. Ja netiek pie naudas citādi, tad protams arī strādā. Bet ja ir muļķi un labsirži, kas šo naudu tāpat vien dod (un patiesībā jau viņi nedod savu personīgo naudu, bet gan valsts naudu), tad kāpēc gan to neņemt? Es nevaru nosodīt kādu imigrantu vai vienalga kādu citu eiropieti, ka viņš izmanto iespēju saņemt naudu no valsts. Tas no viņa puses ir tikai pareizi. Slikti ir tas, ka valsts šo sistēmu ir radījusi, uztur un pat grasās paplašināt. Bet vienreiz iedoti sociāli labumi ir vai cik grūti atņemami pat tad, kad valsts tos patiesībā vairs nevar atļauties. Atņemt naudu tiem, kas strādā, lai izdalītu tiem, kas nestrādā, kaut arī pilnīgi varētu to darīt – tas ir ļoti demotivējoši strādājošajiem. Bet nu labi, laikam jau vēl nav galēji kritiska situācija iestājusies, jāļauj vēl pasaulei rotaļāties liberālisma virzienā ;)

Rumpi, tam, ka ir nemotīvējoši atņemt naudu strādājošajiem, lai atdotu to nestrādājošajiem, varu piekrist, ja raugos uz šo principu no malas. Bet cilvēks, kam dzīvē ir bijis kritiens un kam valsts šī kritiena sekas ir palīdzējusi mazināt, tādējādi ļaujot cilvēkam ātrāk atgriezties iepriekšējā stāvoklī, novērtēs, kas ir sociālā aizsardzība. Svarīgs jau ir aizsardzības principa reālizējums: lai nebūtu demotīvēšanas, bet gluži otrādi, lai palīdzētu atgriezties ierindā.

Bet vispār jau šie ir kreisās, nevis liberālās polītikas jautājumi. Liberālisms ekonomikā nozīmē brīvā tirgus varu, un tur katrs kuļas, kā māk, un drīzāk jau tieši konservātīvisms varētu solīt lielāku valsts iejaukšanos tirgus norisēs. Obama, nezaudējot liberāļa birku, ir pamanījies izvairīties no aizdomām, ka viņš varētu būt brīvā tirgus apoloģēts. Viņš pasaulei pārdot to liberālisma daļu, kas pasaulei patīk labāk. Šajā ziņā jā, populists. (Cits jautājums — vai tik ļoti uz personībām orientētā polītikā, kāda ir ASV, ir iespējams nebūt populistam.)

LRS, kur Tu saskati demagoģiju?

Niitro – citēju iepriekš sevis rakstīto – Atņemt naudu tiem, kas strādā, lai izdalītu tiem, kas nestrādā, kaut arī pilnīgi varētu to darīt – tas ir ļoti demotivējoši strādājošajiem. Te nav runa par tiem, kuriem patiešām palīdzība ir vajadzīga – īstiem bezdarbniekiem, pensionāriem, jaunajiem vecākiem, bērniem, bāreņiem, slimniekiem. Diemžēl, ir cilvēki un pie tam lielā skaitā, kas no visādiem pabalstiem vien grib dzīvot, un nestrādā, kaut ir brīvas darba vietas, bet paši ir fiziski veseli un arī nekādas lielas garīgas kaites nav, jo slinkumu jau par tādu uzskatīt nevar. Diemžēl lielas sociālās rūpes noved pie tā, ka daļa sabiedrības izvēlas nestrādāt. Jā, saņemot protams mazāk nekā strādājot, bet toties nedarot pilnīgi neko. Attiecība ienākums/ieguldījums tuvojas bezgalībai :) Par kreisumu, labējumu, liberālismu un konservatīvismu – es te rakstīju amerikas izpratnē, jo diskusijas jau sākās ar ASV prezidenta kandidātiem. Pie viņiem demokrāti tiek uzskatīti par kreisajiem un liberāļiem, bet republikāņi – par labājiem un konservatīvajiem. Konservatīvie tradicionāli deklarē, ka viņi ir par valsts lomas samazināšanu. Cik katrai partijai no deklarācijām līdz reālajiem darbiem ir liela distance, tas jau atsevišķs stāsts :)

Rumpi, tie konservātīvie, kas ir par valsts lomas samazināšanu, beidzās līdz ar Buša jaunākā nākšanu pie varas. Tagad republikāņi krituši par upuri mūsdienu postmodernās (vai post-postmodernās) sabiedrības baisajai sērgai — vēlmei pārtapt jeb “reinvent themselves”. Nu viņi ir neokoni jeb jaunie konservātīvie, un neokoni nu nekādi nav pārlieku lieli ierobežotas valdības piekritēji. Pavisam oficiāli :)

Bet par to, vai prezidenta kandidātus izvēlas tikai pēc ideoloģijas — nu, nezinu. Bija tak minēts, ka Obamu atbalsta, piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos. Tad ko, AAE piepeši būtu kļuvusi par baisāko liberālisma cietoksni? Man ir nelāgas aizdomas, ka liela daļa pat neaizdomājas līdz ideoloģijai. Vienkārši Obama ir jauns, smuks un visnotaļ inteliģenta paskata, savukārt Makkeins ir vecs, sirms un vienās rētās. Tādas lietas nevajag novērtēt par zemu — piemēram, 1960. gada vēlēšanās Kenedijam Niksonu pievārēt palīdzēja taisni tas, ka televīzijas debatēs Kenedijs izskatījās un runāja daudz labāk. Vai, piemēram, Latvijas 90. gadu sākuma polītikas spīdekļa Anatolija Gorbunova populāritāti stipri vairoja viņa glītā sasuka. Un kamdēļ gan Makkeins izvēlējās par savu viceprezidenta kandidāti Muhosranskas bijušo mēru? Vai tik ne tādēļ, lai būtu, ko rādīt kamerām? Katrā ziņā ne jau viņas izcilās politiskās pieredzes dēļ.

Lieta tāda, ka aplam daudziem cilvēkiem ideoloģija ir dziļi vienaldzīga — viņus vairāk interesē, kā pašiem savu dzīvi nodzīvot pēc iespējas labāk. Tieši tā arī viņiem ideoloģiju cenšas iesmērēt — ja piesliesities mums, jums ies labāk. Bet to jau saka visi. Par ko tad beigu beigās balsot? Eh, tad nu balsos par to, kas labāk patīk.

Piesienamies pie kļūdas – “Šie dati, ja vien ir ticami, labi pastāsta par to, cik ASV ir atšķirīgas no pārējās pasaules (iekava) ir ASV. ???

nuclearsecrets, patikšana pilnīgi noteikti ir no svara. ASV prezidenta vēlēšanu sacīkstes ir tipisks personību mačs (mūsu polītiķiem vēl mācīties un mācīties, kā panākt, ka vēlētājs uz viņiem skatās ar sajūsmas asarām acīs).

Taču Obamas panākumu atslēga ir ne tikai jaunība un enerģiskums. Tā ir spēja savu vīzuālo pievilcīgumu sasaistīt ar saukļu pievilcīgumu. Obama, kas solītu turpināt līdzšinējos kaŗagājienus pret visu pasauli, diez vai būtu tikpat populārs kā Obama, kas stāsta, ka ar ASV polītiku nav lāgā (un tam ārvalstis, protams, piekrīt).

Un vēl — ja izskats izteiktu visu, tad Makkeins nebūtu ticis tik tālu, cik pašlaik.

kruuzi, paldies par piesiešanos :)

nav pašizdomāta versija, bet tāda, kurai es piekrītu. eiropiešiem patīk baraks, jo obama iemieso eiropiešu vēlmi izvēlēties citādo – vācieši nekad neievēlēs par kancleru turku, briti – pakistānieti vai īri poli. tad nu šī vēlme izraudzīties minoritāti tiek deleģēta amerikāņiem.

analgiin, pirms pāris dienām AP vēstīja, ka Eiropai vēl ilgi jāgaida savs Obama, tādējādi daudzinot viņu kā piemēru tam, ka štatos marginālo grupu pārstāvis var tikt tālāk nekā Eiropā:

The changing face of some other European countries, like Britain or France, often reflects their colonial past: Their immigrants come from countries they once ruled, and color barriers remain formidable.

In Britain, minorities — at least 8 percent of the population — hold only 15 of 646 parliamentary seats. However, a black woman, Baroness Scotland, holds the post of attorney general — the highest-ranking minority in British government.

In France, where there are an estimated 5 million Muslims, mainly from North Africa, and millions more blacks, there is only one black lawmaker in the 577-seat National Assembly, who was born in the French Caribbean island of Guadeloupe. The upper house has four senators with roots in North Africa.

Minorities in Germany’s Bundestag hold 10 of 612 seats, although a politician of Turkish origin, Cem Ozdemir, is about to become the first to take the helm of a political party, co-leading the Green Party. Meanwhile, heavily immigrant Rotterdam, one of Holland’s biggest cities, is getting a Moroccan-born mayor.

In the United States, racial tensions still fester after the long civil-rights struggles of the ’50s and ’60s but minority groups are part of the political mainstream.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Ārzemju ziņu rubrikas ar saviem vēstīšanas šabloniem publikā sēj cinismu, norobežošanos un atsvešinātību. Un cinisms zeļ tā, ka, notikumam pārvēršoties ziņu materiālā, notikuma jēga ir zudusi.

Mirušie pārvēršas statistikā; diskusijas — sportam līdzīgās sacīkstēs, kurās svarīgākais ir rezultāts, ne process; strīdi — izklaidējošos televīzijas pļāpu šovos. Tas viss apburtā lokā savu īstumu un saiti uz reāliem notikumiem no dienas zaudē aizvien vairāk, tāpēc vienīgais, ko masu saziņas līdzekļi var darīt realitātes uzturēšanai — aizvien vairāk sabiezināt krāsas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ārzemju ziņas »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas