pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 24. oktobris 11:06 5 atsauksmes

sabiedrība un dabiskums

Žurnāla «Māksla Plus» jaunajā numurā uz vāka ir redzama Vaira Vīķe Freiberga ar pašapmierināta zombija skatienu. Savukārt nākamās lapās — saruna ar viņu par kultūru.

Viņa ar Laimu Muktupāvelu runā par plašiem vispārīgiem jautājumiem, līdz intervijas beigās L. Muktupāvela pavaicā: «Jūs esat iegādājusies māju Kurzemē. Kā jūsu kaimiņi jūt, ka nu viņiem ir kulturāla, diža kaimiņiene?» Glumi pielienošais jautājums ir vislabākais visā intervijā, bet diemžēl VVF neuzķeras un diplomātiski atbild: «Nedomāju, ka viņi tādās kategorijās domātu. Attieksme ir kā cilvēkam ar cilvēku. [..]»

Savās interpretācijās V. Vīķe—Freiberga gan šur tur sabrauc auzās, bet kopumā intervija ir laba jau ar to vien, ka ar viņu runā kā ar zinātnieci, nevis ar polītiķi. Auzas, piemēram, ir šajā vietā:

— Jūs uzsvērāt, ka kultūrā pastāv kanoni, kas jāiemācās, lai cilvēks iekļautos sabiedrībā, lai varētu komunicēt ar citiem. Pat putru vārot, jāievēro virtuves kārtības likumi. Bet kā tad teiciens par civilizācijas neskartu «dabas bērna» patību un svešas ietekmes nepiesavināšanos?

— Tas ir Žana Žaka Ruso mākslīgi radīts tēls! Viņš pats ne tuvu nebija «dabas bērns». Viņš savai kalponei radīja deviņus bērnus un pēc tam nevienu no viņiem neaudzināja... Dabā šāda vieda «dabas bērnu» nav, jo dzīvnieki gan savus mazuļus baro un par tiem rūpējas. Skaisti klāstot pasaulei ideju par «dabas bērnu», Ruso pats bija vislielākais liekulis, kāds var būt. Viņa slavenā ideja, ka izglītība tikai sabojā cilvēku, attālinot to no viņa īstās dabas, skan kā bēdīgs aizbildinājums, lai par saviem bērniem negādātu.

Laima Muktupāvela (2008). Par kultūras virumu, cum grano sali. Māksla Plus, 5, 1—7.

Apžēliņ, dažādu sugu dzīvnieki savā uzvedībā taču ir dažādi, un dažāda ir arī to attieksme pret mazuļiem. Tomēr daudzu sugu tēviņi dzīvo tieši ar šādu domu lai dabūtu pēc iespējas vairāk mātīšu un lai savu ģenētisko materiālu izkaisītu pēc iespējas plašāk. Tāpēc bērnu audzināšana daudzos gadījumos paliek tikai mātīšu rūpes. Cits jautājums — cik saprātīgi uz šādiem modeļiem savas rīcības attaisnošanā ir atsaukties cilvēkiem.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

5 atsauksmes

Mani laikam nekad nepārstās kaitināt cilvēku pašu nežēlības, neiecietības un citu trūkumu pašpārliecinātā norakstīšana uz “dabīgumu”, dabisko atlasi vai ko tamlīdzīgu. Tūkstošiem gadu esam no dabas kārpījušies prom, civilizētā pasaule jau sen darbojas, no dabas likumu viedokļa, pilnīgi ačgārni. Bet, kad nevar atrast citu attaisnojumu, kāpēc nostāties uzvarētāja pusē vai vienaldzīgi stāvēt malā, kad cieš vājākais, tad “dzīvnieka daba” ir vienmēr pieejams un ērts rezerves vairants. :(

Piekrītu. Ja “dabas likumi” ir saistoši, tad mums nevajag medicīnu, izglītību, kapitālismu un visu pārējo, kas pieder pie civīlizācijas.

Motīvācijas trūkuma norakstīšana uz “dabas likumiem” labi parādās spīdīgo žurnālu/portālu attiecību slejās, kur dažkārt var izlasīt, ka poligāmija ir “dabiska” un tamdēļ sievietēm par vīriešu sānsoļiem nevajadzētu tik ļoti uztraukties.

Uz tādu tekstu gribās uzreiz atbildēt, ka slepkavošana mantas (teritorijas, pārtikas) iegūšanas nolūkā arī ir dabiska, tāmdēļ par noziegumiem, kas pastrādāti mantkārīgā nolūkā, nevajadzētu tik ļoti uztraukties. Sviesta murgi.

skat. arī Hayakawa’s “Language in Thought and Action”

http://people.wcsu.edu/petkanasw/200/Hayakawa-Chap%201.doc

atļaušos drusku pagarāk nocitēt:

PEOPLE WHO THINK of themselves as tough-minded and realistic tend to take it for granted that human nature is selfish and that life is a struggle in which only the fittest may survive. According to this philosophy, the basic law by which people must live, in spite of their surface veneer of civilization, Is the struggle of the jungle. The ‘fittest” are those who can bring to the struggle superior force, superior cunning, and superior ruthlessness.

The wide currency of this philosophy of the “survival of the fittest” enables people who act ruthlessly and selfishly, whether in personal rivalries, business competition, or international relations, to assuage their consciences by telling themselves that they arc only obeying a law of nature. But a disinterested observer is entitled to ask whether the ruthlessness of the tiger, the cunning of the fox, and obedience to the law of the jungle are, in their human applications, actually evidence of human fitness to survive. If human beings are to pick up pointers on behavior from the lower animals, are there not animals other than beasts of prey from which we might learn lessons in survival?

Nu, Dōkinsa “The God Delusion” ir bīdīta diezgan saprātīgi pamatota teorija (vot, tagad neatceros, cik pierādīta), ka līdzjūtība un šķietami nesavtīga palīdzība ir tikpat dabisks evolūcijas un savtīgā gēna produkts, kā cīņa par izdzīvošanu. Kas vēl vairāk sagāž visu “dabas likumu” attaisnojumu nežēlībai.

Un cik no tiem, kas attaisnojas (vai kurus mēģina attaisnot) ar dabas likumiem, reāli cīnās par kaut ko (naudu, izaugsmi), un cik vienkārši apmierina sadistiskas tieksmes? Kurā vietā dabā stiprākais dara pāri vājākam “tāpat vien”, bet iemesla?



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Ieejot lielveikalā, ievēroju kādu cilvēku, kas stāvēja pie veikala durvīm un, piespiedis vaidu pie stikla, skatījās ārā. Kad nācu no veikala laukā, redzēju, ka viņam mugurā ir kaut kas līdzīgs karavīra mētelītim, mati — acīmredzot pirms pāris nedēļām ne pārāk veiksmīgi nodzīli uz nullīti, seja skumja un ar bezpajumtniekiem raksturīgu nokrāsu.

Biju jau iznācis ārā, kad caur stiklu paskatījos vecītim acīs. Viņš acumirklī novērsās, un es visu sapratu. Šis nav no tiem tipiem, kas tūlīt piekaus savus bēdubrāļus pudeles dēļ, viņš mani nedraudēs nosist, lai tikai es atdotu pāris latus. Nē, viņš ir no tiek dzīves sistajiem nelaimīgajiem, kas no apkārtnes sagaida lielākoties tikai noraidījumu un nododījumu. Tāds ceļš.

--
Slapjas kājas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu skatiens cauri stiklam »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas