pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 13. oktobris 11:51 11 atsauksmes

Jorgu Haideru nogalināja «Mossad»

Jorga Haidera mašīna pēc avārijas:Jorga Haidera mašīna pēc avārijas. Foto:Reuters

Austrijas galēji labējā politiķa Jorga Haidera nāve bija nevis nelaimes gadījums uz ceļa, bet gan Izraēlas slepenā dienesta «Mossad» darbs. To uzzināju meklējot, kādas markas mašīnu nelaimīgais politiķis izmantoja savā pēdējā braucienā.

Ikvienu skaļu notikumu var skaidrot ar sazvērestības teorijām, un Jorgam Haideram nebija jābaidās, ka viņa nāve būs izņēmums. Ļaudis, kam nepatīk ebreji, Izraēlas nepatiku pret galēji labējā politiķa uzskatiem uzskata par pietiekamu pamatojumu, lai uzskatītu, ka viņu nogalināja Izraēlas aģenti.

Stulba nāve labā mašīnā

Ko mēs uzzinām, pārlasot alternātīvās versijas? J. Haiders brauca ar jaunu automašīnu Volkswagen Phaeton — luksusa klases sedanu. Spriežot pēc apraksta, šīs mašīnas būvētāji par drošību ir padomājuši — pilns ar gaisa spilveniem, vēl īpaši galvas sargi, stabilitātes kontrole.

Negadījuma laikā J. Haiders bija ceļā uz savas mātes 90 gadu jubileju. Avārija notika, viņam veicot neveiksmīgu apdzīšanas manevru ar traucoties ar ātrumu 142 kilometri stundā. Tādējādi viņš divkārt pārsniedza šajā vietā noteikto maksimālo ātrumu.

Sazvērestības teoriju speciālistiem uzreiz ir skaidrs, ka J. Haiders bīstamā ceļa posmā pats labprātīgi nebūtu braucis tik ātri. Viņam taču sieva un bērni, viņam viss dzīvē labi, kamdēļ tik stulbi riskēt? Stulbi riskējis viņš no sava prāta, protams, nebūtu, tamdēļ varam pieņemt, ka «Mossad» (kuŗš gan cits?) ar mašīnu kaut ko bija izdarījis, lai autovadītājs braucamlīdzekli nesavaldītu.

Izraēlas interese izskaidro visu

Lai pamatotu Izraēlas interesi par austriešu polītiķi, tālu nav jāmeklē. J. Haiders ir paudis atzinīgus vārdus nacistu režīma nodarbinātības polītikai, savukārt televīzijas debašu laikā reiz nacistu koncentrācijas nometnes nodēvēja par «soda nometnēm», tādējādi paužot krietni iecietīgāku attieksmi pret šīm iestādēm nekā ir polītiski korekti. 2004. gada parlamenta vēlēšanās J. Haidera vadītā brīvības partija triumfēja un iekļuva valdībā. Eiropas Savienība J. Haidera antisemītisku izteikumu dēļ pret Austriju noteica sankcijas, savukārt Izraēla atsauca savu vēstnieku.

Pirms dažiem gadiem «Mossad» informātors un J. Haidera padomnieks pavēstīja, ka izlūkdienestam ir piegādājis informāciju par austriešu polītiķi. Sazvērestības teoriju veidotājiem šāda Izraēlas interese saistās ar konkrētu vēlmi tikt no netīkamā tēla vaļā.

Mozaīkas posma, kas savienotu autokatastrofu tieši ar Izraēlas slepenajiem dienestiem, gan nav — tas ir jāpiedomā klāt. Patiesībā jau būtu varējis notikt jebkas — gan citplanētieši iejaukties, gan ebreji pāri ceļam pārskriet. Vai arī braucējs vienkārši kļūdījās. Tā gadās. Mēs to nevaram zināt, mums vienalga kaut kas ir jāpieņem, kaut kas ir jāmin. Bet, ja mums kaut kas ir jāpieņem, ko mēs pieņemsim, ko uzskatīsim par lielāko iespējamību?

To parāda arī kāda sazvērnieku atklājēja retoriskais vaicājums, kuŗā pieņēmums ir padarīts par apgalvojumu: «Ja Haidera asistents bija ebreju spiegs, tad kamdēļ gan viņi to nevarēja nogalināt mirkli pirms otrās Lielās depresijas, ko izraisījuši ebreju baņķieri?» Kāpēc nē? Kāpēc jā?

Kā rodas sazvērestības teorijas?

Šajā notikumā labi var saskatīt sazvērestības teoriju dabu — tās ir publiski zināmo faktu pārinterpretācijas bez nepastarpināti iegūtiem faktiem, kas pamatotu, ka tieši šāda pārinterpretācija ir tuvāka patiesībai.

Sazvērestības teorijas atklāt nav «savējo cilvēku» (insaideru) dabā, lai gan tieši insaideri ir tie, kas varētu pastāstīt ko tādu, ko mēs nezinām. Taču nē, notikumu slēpto pusi parasti «atklāj» cilvēki, kuŗu iespējas piekļūt slēptajam ir tādas pašas kā pārējiem. Taču, atšķirībā no vairuma citu cilvēku, atklājēji ir apveltīti ar pārliecību (ietiepību) par alternātīvajiem scenārijiem, viņiem ir laika resursi, lai meklētu informācijas drumslas, un radoša pieeja.

Faktus interpretēt var dažādi. Viss atkarīgs no stāsta, ko mēs izstāstām. Visus faktus stāstā iekļaut nav iespējams, daži ir jāizmet kā mazsvarīgi vai pretrunīgi, un atkarībā no tā, ko izmetam un ko paturam, kam piešķiram svaru un no kā atsakāmies, veidojas stāsts par to, kas notika.

Sazvērestības teorijas pierādīt praktiski nav iespējams, tomēr ir grūti pierādīt arī, ka tās nav pamatotas. Kas atliek? Visu nosaka sākotnējie pieņēmumi par pasaules kārtību. Vai nu «žīdi valda pasauli», vai arī valda tie, ko mēs redzam valdām. Vai nu parasti viss notiek slēptas sazvērestības dēļ, vai notiek pats no sevis. Abu uzskatu atbalstītāji var piekrist, ka šim standarta uzskatam ir izņēmumi, bet izšķiroši ir tas, vai uzskatām — sazvērestība ir norma vai izņēmums.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

11 atsauksmes

labs komentārs par sazvērestību teorijām.

principā tās var vērot no tāda paša punkta kā jautājumus un apgalvojumus par Dieva esamību un līdzīgām lietām: – nav iespējams strikti pierādīt kaut kā neesamību, taču ir iespējams novērtēt iespējamību, kā to mēģina darīt R.Dokinss savas grāmatas The God Delusion nodaļā “Why the God Most Probably Doesn’t Exist”.

1 neliela kļūdiņa – “Haiders bīstamā ceļa posmā lats labprātīgi..” lats=pats

krekl, paldies par norādi.

Grrr, tikko iedomājos, ka ateists un ticīgais taču var strīdēties dienām un mēnešiem, taču diez vai viens otra pārliecību iedragās, jo viedoklim par to, kā darbojas šī pasaule, pamatā pirmām kārtām ir emocionāla sajūta, un racionālie (vai “racionālie”) paskaidrojumi tiek atbilstoši piemeklēti.

Par The God Delusion nebiju dzirdējis, paskatīšos, paldies.

Runa nav par emocionālo pamatu, bet tīri par racionālo, tādu ko var pamatot vai noliegt ciktāl tas attiecas uz izzināmiem faktiem. Proti, vai ir kāds racionāls iemesls uzskatīt, ka Dievs ir.

Šobrīd tieši kalusos God Delusion ceļā uz darbu un mājām. Var just subjektīvo piesitienu ik pa brīdim, bet teksts pamatā ir racionāls un vismaz man palīdzēja atbildēt uz dažiem ļoti veciem jautājumiem. Iesaku jebkuram, kam ir interese par religion vs. science, creation vs. evolution tematu.

P.S. Sorry par offtopic. :P

Grrr, es gribētu piekrist, ka runai vajadzētu būt par racionālo, taču savā subjektīvajā izvērtējumā mēs ticam tam, kam izvēlamies ticēt. Racionāli par to varam parunāt, taču tam ne vienmēr ir izšķiroša loma pārliecināšanā. Un reliģija nav joma, kas balstīta uz skaidri racionāliem spriedumiem.

MO, oftopiks ir mēles rādīšana :)

“Un reliģija nav joma, kas balstīta uz skaidri racionāliem spriedumiem.” Uj, tas ir gandrīz smieklīgi, kā šo pašu frāzi izmanto reliģijas aizstāvji, kad nespēj atbildēt uz loģiskiem jautājumiem vai pamatot diezgan dīvainus uzskatus (kāpēc Dievs cilvēku radīja ar elpvadu un barības vadu tik cieši blakus, ka nevainīgi bērni regulāri mirst no aizrīšanās?). Bet tiklīdz loģika vai racionāla spriešana var tikt mēģināta izmantot reliģijas aizstāvībai, tā šī frāze kaut kur izgaist, un ticīgie ir gatavi diskutēt zili palikdami, mēģinot racionāli un loģiski pierādīt, ka viņiem ir taisnība. Līdz brīdim, kad viņus atkal iedzen stūrī, un tad momentā notiek atgriešanās pie “Dieva ceļi ir neizdibināmi”, “Dievs ir ārpus zinātniskas apspriešanas”, “Ticība nav jāpierāda”, utt.

Un patiess ateists, atšķirībā no kristieša, balsta savu “ticību” pilnībā uz faktiskiem pierādījumiem, atzīst, ka daudz ko nezina un var kļūdīties, un, kas vēl jo zīmīgāk, rezultātā ir gatavs jebkurā brīdī mainīt savus uzskatus, ja pierādīsies, ka tie ir maldīgi. Īstens kristietis nemaz nedrīkst mainīt savus uzskatus, jo tad jau viņš vairs nebūs kristietis.

cik man gadījies kontaktēties ar pārliecinātiem kristiešiem, viņi vienkārši runā citā valodā, viņi vadās pēc pilnīgi citas metafizikas, līdz ar to viņu spriedumus vērtēt patiesuma, konsekvences vai citās kategorijās, atrodoties ārpus viņu metafiziskajiem priekšstatiem ir grūti.

šis gan nav iemesls, lai ateistus atzītu par kādā ziņā labākiem. labumu drīzāk var noteikt pēc darbiem un ētikas priekšstatiem.

“labumu drīzāk var noteikt pēc darbiem un ētikas priekšstatiem.” Tā domā tikai neticīgie. :) Kristietībā labumu nosaka pēc darba/nodoma atbilstības svētajiem rakstiem/ticības principiem (un tos var interpretēt un interpretē daudz un dažādi, būtībā — kā liekas/gribās/vajag/lika). Piemēram, braits (ateists) aborta jautājumā mēģina atbildēt uz jautājumu, kurā variantā kurš cieš un zaudē vairāk, kurā — mazāk. Kristietim viss ir skaidrs jau no sākuma – “tev nebūs nokaut”. Tas gan neattiecas uz abortu veicēju un, piemēram, gejiem (“grēka izskaušana” pārtrumpo sludināto dzīvības neaizskaramību). Bet pilnībā attiecas uz izvarošanas rezultātiem, slimiem bērniem, kam ir 10% iespēja izdzīvot, bet 90% iespēja nogalināt māti dzemdībās, bērniem, kas piedzims alkoholiķu/narkomānu/sadistu ģimenēs, utt.

man šķiet, ka ir jānošķir kristiešu fundamentālisti no “parastajiem” kristiešiem. pirmo nostāja ir skaidra: jādzimst visiem, arī kroplajiem, nekādas kontracepcijas un nekādu pirmslaulības sakaŗu, nekādu geju un cilmes šūnu izpētes. taču krietni plašāka ir tā cilvēku grupa, kas pamatā pieņem kristīgo ētiku (atbildes uz jautājumiem “kas ir labi” un “kā man dzīvot”), taču tas neliedz viņiem attaisnot abortu, lietot kontracepciju un nesist gejus. (atklāts gejs un mācītājs gejs varbūt tiek izslēgts no baznīcas, taču no reliģijas viņus izslēgt nevienam nav pa spēkam.)

galu galā, tas jau nav kodols, kas veido kristietības būtību, tie ir ierobežojumi, kas tapuši noteiktā laikā sociālās kontroles vajadzībām. tagad no tiem varētu atteikties, taču baznīca, kam patīk vērtību absolūtisms, nevēlas pateikt, ka dzīvībai mūsdienās varētu būt cita vērtība nekā dzīvībai pagātnē, tā nevēlas izņēmumus, jo tā ir orientēta uz sabiedrību, nevis indivīdu.

taču mūsdienās jau ir pierasts, ka indivīds (“lietotājs”) izaicina noteikumus un vēlas izmēģināt spēkus, piedāvājot savu noteikumu versiju. ja vairums sabiedrības kaut kādu praksi uzskata par normālu, tad tikai ar represīviem līdzekļiem cilvēkus pārmācīt ir ļoti grūti. tā tas ir mūzikas pirātismu un tā tas rietumos notiek arī ar reliģiju.

Būtu jau labi, ja tā vienkārši varētu nodalīt. Bet, kamēr ar fundamentālistiem viss skaidrs, “parastie” kristieši ir kaut kas ļoti nenoteikts un variējošs. Kur tad ir robeža, aiz kuras beidzas fundamentālisms un sākas “parastā” ticība? Es nezinu, tāpēc par reliģijas (un attiecīgi — ticīgo) attieksmi pieņemu to, ko pauž garīgie līderi (nu OK, geju un ārstu slaktēšana traktējas drīzāk jau kā ekstrēmisms, bet ticības būtība jau nemainās). Ja ASV uzsāk karu Irākā, tad var uzskatīt, ka ASV grib karu Irākā. Arī ja daļa amerikāņu negrib (un rezultātā tiek saukti par nepatriotiem).



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Nez, vai televīzija būtu daudz labāka, ja mēs par to vairāk runātu un mazāk redzētu? Nez, vai mēs, piemēram, par eurovīziju domātu labāk, ja būtu daudz par to lasījuši (es domāju saturu ar iespējami mazu tendenciozitātes pakāpi), bet ne reizes redzējuši? Pirms dzelzs priekšskara pacelšanās par rietumiem taču bija gandrīz vai idealizēts priekšstats.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu vīzija »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas