pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 24. septembris 18:48 5 atsauksmes

bez rezerves kopijas

Sena datorspeciālistu paruna vēsta, ka īsti vīri rezerves kopijas netaisa. Datorspeciālistiem ir labi, viņi var izvēlēties — būt īsti vīri vai nē. Bet citās jomās daudz kas svarīgs ir tikai vienā eksemplārā un tik daudz ko nevar nedz nokopēt, nedz arhīvēt un saglabāt vēlākai lietošanai.

Otrās iespējas nav

Ik gadus savā datorā veicu lielo tīrīšanu, kuŗas laikā izdzēšu nevajadzīgo, sakārtoju saglabājamo un to, kas var būt vajadzīgs vēlāk, taču aktuālitāti ir zaudējis pašlaik, ierakstu matricē un ielieku plauktā, lai krājas ar putekļiem un gaida labākus laikus. Šī iemesla dēļ man nav nepieciešams dators ar simtiem gigabaitu, jo failu, kas man ir nepieciešami ikvienā un kam pilnīgi noteikti būtu jāatrodas pāris klikšķu attālumā, nudien nav daudz. Šī iemesla dēļ es labi zinu, kas manā datorā kur atrodas un vismaz reizi gadā es izvērtēju failu svarīgumu, lai noteiktu, ko kopēt, bet ko atstāt bez īpaša satraukuma, vai tas varētu pazust vai nē.

Ar datoru viss ir vienkārši. Tur nepieciešamas vien vairākas stundas laika un pacietība, un būs puslīdz liela drošība, ka gadījumā, ja notiek pats sliktākais, nebūs tik slikti, lai nebūtu varējis būt vēl sliktāk. Lielākais posms, par ko riskēju zaudēt daļu aktuālo datu, ir gads, un arī tad pats svarīgākais tiks saglabāts desmit citās vietās. Ar neko citu nav tik vienkārši kā ar datoru.

Krustojumos es mēdzu iedomāties par bremzēm. Visa satiksme balstās uz vienu vienīgu cerību — ka bremzes nepievils un ka tās transporta līdzekli apstādinās, kad būs nepieciešams. Mēs bērnībā pa detaļām savācām kopā mopēdu, kam bija tikai pašas svarīgākās detaļas — motors, rāmis, riteņi un gāzes «ručka». Bremzes šajā nepieciešamības komplektā neietilpa, līdz ar to nebija, ar ko rēķināties satraucošos brīžos. Nevarēja rēķināties arī ar neko citu, jo gāzes drosele mēdza iesprūst, dažkārt neļaujot nekādi samazināt ātrumu, savukārt sveces vads bija bojāts un sita pa pirkstiem, un tas satraucošajos brīžos neļāva veikli noraut «pīpīti», lai tādējādi apstādinātu braucamo. Es ticu, ka automašīnas, motorolleri un velosipēdi, kas mūsdienās braukā pa pilsētu, ir mazliet drošāki, bet tāpat — iedomājies, ka bremzes nedarbojas. Iedomājies tikai — nekādas rezerves izejas vai otrās iespējas sākt no izdevīgas pozīcijas jau nav.

Neuzticamie datu nesēji

Es nestrādāju Lehman Bros. un man nav ieguldījumu akciju tirgū, līdz ar to ziņas par ekonomiskajām nebūšanām man ir tikai ziņas — stāsti par norisēm un emocijām no tālām zemēm. Un tomēr arī mana banka varētu kādu dienu bankrotēt, un darba vieta — apjaust cīņas motivācijas apsīkumu un patriekt mūs visus pa mājām, es apzinos, ka mana valsts kādu vienu varētu paziņot, ka tās valūta patiesībā ir nederīgi papīriņi. Es zinu, ka cilvēki pūlas, lai nekas tik slikts nenotiktu, taču viņi arī ir tikai cilvēki un arī viņiem nav iespējams kā datorspēļu spēlētājiem saglabāt pēdējo veiksmīgo pozīciju, pie kuŗas atgriezties un turpināt cīņu. Un, ja izrādīsies, ka man nekas nepieder, nekur nav jāiet un nekas nepienākas, ko tad? Plāna «B» nav, ir tikai plāns «C» — sākt visu no jauna.

Es pats esmu tikpat atkarīgs no veiksmes kā vide man apkārt. Man ir manas oriģinālās ķermeņa daļas, kam ar nelieliem uzlabojumiem un neregulāru tehnisko apkopi ir jāiztur vēl dažus gadus. Mēs gan dzīvojam laikmetā, kad var cerēt, ka drīz cilvēka rezerves daļas varēs audzēt tāpat kā ražot automašīnu detaļas. Doma, ka vismaz nākotnē varēsim atgūt to, ko varētu gadīties zaudēt tagadnē, drusku nomierina. Bet tās jau tikai tāda ausu pierunāšana. Mana atmiņa, mans prāts, manas acis ir tikai vienā eksemplārā, manas plūstošās un gaistošās domas, mani sapņi un murgi, lai gan, iespējams, tikai kaut kur nosēžas nevis aizmirstas, tomēr citos datu nesējos nenonāk. Mans laiks, manas dienas, nedēļas, mēneši, kas tiek ieguldīti vai izšķiesti, paliek turpat, kur iesēti, un, ja to paveiktais darbs izšķīst, man nebūs, no kurienes paņemt tā kopiju.

Un katrs nākamais solis uz priekšu ir tikai un vienīgi naiva cerība, ka viss, kas paliek aiz muguras, nudien kaut kur paliek, bet, ja pazūd, cerams, ka man to nekad vairs nevajadzēs nevienam uzrādīt un pašam izmantot — jo nebūs jau ko. Nebūs tāda lielā arhīva, kur tas viss tiek noglabāts, un tu nevari rēķināties, ka būsi drošībā, ja kaut kad kaut kas noies griezi. Tas viss kaut kur tiek ierakstīts, bet tās ir tikai domas un atmiņas — datu nesēji, kas ir vēl neuzticamāki par disketēm.

Datorspeciālisti var izvēlēties — būt īsti vīri vai nē. Bet Tev neatliek nekas cits, kā vienkārši būt īstam vīram vai īstai sievai.

Mēs dzīvojam riska sabiedrībā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

5 atsauksmes

mēs tāpat visi nomirsim. Ja nav vēlmes palikt citu cilvēku atmiņās (datu nesējos), tad jau vienalga par ‘backup’-iem. Bet tas arī, kad kāds varbūt izdomās iztīrīt datoru. njak

narkomanC, kad cilvēks nomirst, viņa problēmas beidzas, jo viņa dzīve beidzas vienlaicīgi ar viņa ķermeņa dzīvi. bet, ja visi sasniegtie līmeņi un savāktie dati sistēmas kļūmes dēļ izgaist pirms laika, un cilvēkam ar zaudētajiem datiem ir jāturpina dzīvot, ir krietni sāpīgāk.

ja gars turpina dzīvot bez ķermeņa (mūsu atmiņās, dažiem varbūt kultūrā un vēsturē), tas ir labi. ja ķermenim ir jādzīvo bez gara (iekrātajiem datiem) — tas ir vāks.

visbiežāk, jā, bet es daudziem speciāli izdzēstu daudzus datus, lai viņi sāk no jauna – cilvēks strupceļā sāktu vairāk domāt un darīt, nevis sēdēt mīkstajos krēslos (attiecināms ne par politiķiem). Piemēram, datu zaudēšanu varētu līdzināt kādas neārstējamas slimības atrašanai – visi dati paliek, bet ir bezmērķīgi. Cilvēkam vairs nebūs nozīmes dabūt papildus 10Ls, sāks domāt par kaut ko paliekošāku. Tikai to jau nedara neviens pirms viņam tiešām tā negadās. Pārējiem, kam vienkārši pazūd dati, gan – sāpīgi.

Beidzamajā laikā cilvēki vispār kaut kā aplam bieži sākuši runāt par to, kāda mums šaubīga un nedroša nākotne priekšā. Tak jau laikam pamana, kas apkārt notiek :)

Bet ar to iekrāto datu pazaudēšanu — nu, kā to ņem. Es pieņemu, ka runa nav gluži par meksikāņu seriālu variantiem ar amnēziju, kad tu pats sava vārda neatceries. Ja runa ir par kaut kādu lietu aizmiršanu vai pazaudēšanu — nu un, tas ar cilvēkiem notiek visu laiku. Piemēram, es gandrīz nekā neatceros no tā, ko mācījos vidusskolā. Liela daļa ir good riddance, bet, ja nu man kādreiz atkal to vajag — es zinu, kur meklēt, un, ja jau vienreiz spēju to saprast, tad gan jau arī tagad varētu. Kāds gudrs jaunietis reiz teica, ka izglītība ir tas, kas paliek pāri, kad viss aizmirsts. Sava taisnība tur ir.

Bet vispār es gribu pārvākties uz laukiem, audzēt kāpostus un tirgoties ar kandžu. Kad valsts beidzot atzīsies, ka viņas nauda ir tikai nevērtīgi papīrīši, man vismaz būs lielisks C vitamīna avots un universālā valūta, par kuŗu laukos var dabūt pilnīgi visu. Sava veida rezerves kopija, ko?

narkomanC, laba norāde — apziņa par to, cik maz pārliecības ir par paliekošumu, tiem, kam tas ir svarīgi, nākas apzinīgāk izlietot to pašu vienu dzīves eksemplāru, kas ir mūsu rīcībā. tanī pašā laikā apziņa, ka tas viss var būt velti un ka tas viss jau ir tikai uz brīdi, kādam laupa motīvāciju mocīties un cīnīties, lai kaut ko sasniegtu.

nuclearsecrets, es sevi mierinu ar domu, ka neskaidrību un nenoteiktību nav izgudrojusi Latvijas sabiedrība mijiedarbībā ar polītisko un ekonomisko reālitāti :) tas ir postindustriālā laikmeta pulss, pilsētu dzīves ritms, prasība pēc vismaz iluzora progresa un aizvien pieaugoša ātruma.

Meksikāņu sēriālu klišeja par atmiņas zaudēšanu gan tikai daļēji attiecināma uz šo stāstu. Ja tu pazaudē savu identitāti, bet tavs nospiedums objektīvajā reālitātē paliek (skolas diploms, pensijas 3. līmenis, ieraksts zemesgrāmatā par piederošu nekustamo īpašumu) un saglabājas spēja turpināt veiksmīgu eksistenci (smadzenēs daudz brīvas vietas, acis tāda, locekļi klausa), tas nav briesmīgākais, kas var notikt.

briesmīgākais ir tad, ja tiek dzēsts kaut kas, kas laupa iespēju normāli turpināt darboties. piemēram, zaudēt prasmes, spēju radīt idejas vai kaut ko, kas visa mūža laikā ir veidots un attīstīts. un tad nav kādas iepriekšējās puslīdz normālās stāvokļa versijas, pie kā atgriezties.

par pēdējo rindkopu ir vērts padomāt :) tā gan drīzāk ir nevis rezerves kopija, bet alternātīva, un apziņa, ka alternātīvas ir, drusku nomierina.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Tīmeklis ar savu nosacītās anonimitātes piedāvājumu atdod atpakaļ cilvēkiem daļu socializēšanās procesu nozagtās brīvības. Jautājums tikai, kā lietotājs šo brīvību izmanto.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par anonimitāti »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas