pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.5 no 2 balsīm

mosties.org

2008. gada 4. septembris 12:51 8 atsauksmes

Lilita Zatlere

Septembra žurnālā «Santa» publicētā intervija ar prezidenta kundzi Lilitu Zatleri ir kas savāds. Ievadā pārspīlēts poētisms labākajās amerikāņu «feature story» tradīcijās, kas neizkūst arī sarunas atšifrējumā. Šis ir piemērs tam, kas notiek, kad intervētājs pārlieku satuvinājies ar intervējamo un nav spējīgs nedz normāli uzdot jautājumus, nedz uzrakstīt saturīgu interviju.

«Un arī es šai sarunai gribēju likt virsrakstu «Neaizmirstulīte». Bet nedrīkstu. Jo zinu, cik mani kolēģi spēj būt nežēlīgi un kā šis vārds var pēc tam grozīts un apspēlēts,» intervijas sākumā raksta Santa Anča (pēdējais teikums ar izlaisto vārdu ir tieši tāds, kāds tas parādās žurnālā). «Daudzi varbūt būs pārsteigti par šo asociāciju, īpaši, ja kādreiz iepazinuši Lilitas uzvirmojošo spīvumu un asumu. Bet es varbūt pat vairāk kā citi zinu, ka aiz šāda nepamatota asuma mēs slēpjam savu trauslumu un ievainojamību.»

Jau pirmais L. Zatlerei uzdotais jautājums sola, ka raksts būs aizraujošs: «Tu izvēlējies, lai mūsu intervija notiek šeit, izdevniecības telpās. Mēs sēžam mūsu skaistākajā stāvā un skatāmies uz Rīgas jumtiem. Bet kura ir tā vieta, kurā tu jūties vislabāk?»

Otrais: «Kad tu skaties, kā lietus lāses rit pāri logam, ko tu domā?» Šis jautājums nodarbina mūs visus, un L. Zatlere atbild:

Šaubos, vai es par kaut ko domāju. Es baudu tā mirkļa sajūtu. Man patīk, ka telpā paliek arvien tumšāks, saceļas vējš, tu ar pūlēm ver ciet logus, jo pirms tam svelmes dēļ esi taisījusi caurvēju. Priecājos par dabas varenību. [..] Tas, kas vienam ir skaists, otram ir neglīts, tas, par ko viens priecājas, otram nepatīk.

— Mājās tu jūties pasargāta?

— Jā. Jūtos.

— Tas jau ir skaisti. Daudzi cilvēki jūtas vientuļi arī mājās.

— Vientuļa es nekad nejūtos. Man patīk cilvēki. Lai arī uz kinoteātri, kafejnīcām, izklaižu zālēm un veikaliem man nepatīk iet vienai. 

— Lilita, tu mīli sevi?

— Es nezinu. Es dzīvoju. Cenšos to darīt saskaņā ar sevi, cenšos sevi nesalauzt, necenšos darīt to, ko nevaru. Es gribu dzīvot šeit un tagad. [..] Nu, bet vai tu mīli sevi?

— Tagad jā, bet skaidri zinu, ka līdz trīsdesmit pieciem gadiem nemīlēju. Smukāka gribēju būt...

— Bet tu esi skaista. Katram jau tas skaistums ir savādāks. Neviens cilvēks nav absolūti neglīts. Ja viņam nav skaista auguma, varbūt ir mandeļveida acis vai skaists smaids.

— Lai arī es pati esmu žurnāliste, man tomēr cilvēcīgi nežēlīga likās preses attieksme pret Valdi Zatleru kopš ievēlēšanas brīža, nemaz nesagaidot padarīto. Mēs neviens neesam absolūti balts un nevainīgs. Bet latvietis acīmredzot vienmēr ir gatavs noliekt galvu svešzemnieka priekšā un būt nežēlīgs pret savējiem. Droši vien arī šis apstāklis ir raisījis tavu spīvumu un nepieejamību presei?

(Klusums)

— Tad jautāšu citādi — skaistākā atziņa, ko tu esi guvusi šajā laikā?

— Ka es vēl aizvien mīlu cilvēkus.

— Skumjākā?

— Tieši tāda pati — ka es vēl aizvien mīlu cilvēkus. Lai arī mēs otru nereti ievainojam ar vieglu roku un reti to izstiepjam, lai kādu paglāstītu.

— Vēl gribēju tikai pajautāt — kas ir tas, ko mums vajadzētu zināt par Valdi Zatleru, bet ko mēs nezinām?

— Es baidos teikt ko tādu, kas viņam varētu nodarīt pāri. Šobrīd viss ir tik trausls. Varbūt varu teikt tikai — visam ir jānostājas savās vietās, un nevajag skriet laikam pa priekšu.

Es zinu, ka viņš ir ļoti labs cilvēks. Un zem tā es varu parakstīties jebkurā laikā. Visa pasaule var nostāties pret viņu, bet es vienalga būšu ar viņu. Jo zinu, ka viņš ir godīgs un labs.

Santa Anča. (2008). Prezidenta kundze. Santa, 9(195), 24. — 30. lpp.

Intervijai starp rindiņām varētu sarakstīt tik daudz zobgalīgu piezīmju, ka publikācija sanāktu trīsreiz garāka, bet šo uzdevumu atstāšu lasītājiem. Varbūt vismaz tā ir iespējams piepildīt šo pļāpu gabalu, kam dots lepns nosaukums «intervija». Cosmopolitan lasīt ir jautrāk.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

8 atsauksmes

Njā, skumji, ka emocionāla dāmu-draudzeņu pasēdēšana pie kafijas tases ar pļāpām par dzīvi tiek pasniegta kā intervija ar kaut kādām žurnālistikas pretenzijām…

tik salkani vēl ir jāmāk uzrakstīt. īsts talants. īsta bāšanās pakaļā.

Ei, nu, nevajag uzreiz tā. Visam sava vieta. Kad es braucu Skultes autobusā uz Rīgu, es negaidu, ka man apkārt kundzes pārspriedīs, kā Frīdriha Nīcšes darbā “Ecce Homo” atklātas cilvēka pašizziņas problēmas. Viņas runā par to, kā Anniņai kaimiņš griestus nopludinājis un atsakās taisīt remontu, Mārītei tūliņ būs trešais bērns un Janīnas Ilmārs nevar nevienā darbā noturēties ilgāk par diviem mēnešiem. No tā var secināt, ka lielum lielai cilvēces daļai pļāpas aplam labi iet pie sirds. Tieši šai cilvēces daļai arī paredzēta papļāpāšana ar prezidenta kundzi. Ir tāds jēdziens “mērķauditorija” — nu re, te tas būs taisni vietā.

Savukārt tiem, kas sabiedriskajā transportā tik tiešām pārspriež Nīcši (ja brauc ar 15. trolejbusu līdz Latvijas Kultūras akadēmijai, šad tad tādus var sastapt), paredzēti citi izdevumi, kur pļāpā cilvēki, kas lasījuši Vitgenšteinu. Un visiem labi.

Kā teica Ēriha Kestnera māmiņa: “Viens labprāt ēd desu, cits — zaļās ziepes.”

nuclearsecrets, varētu jau piekrist, ka ikviens materiāls, kas patīk “mērķauditorijai”, ir labs, ja vien būtu pamats teikt, ka “Santas” “mērķauditorija” par šādu publikāciju ir sajūsmā un neko citu no žurnāla negaida. Tu domā, ka “Santas” lasītājiem vairāk par “tu mīli sevi?” neinteresē kaut kas no prezidenta kundzes dzīves kulisēm, kādas atziņas vai kāda informācijas druska, kas atšķiras no pierastajiem priekšstatiem par prezidentu, viņa kundzi un dzīvi, kāda tā ir augstā amata dēļ?

Masu saziņas līdzekļi no interneta publicistikas atšķiras ar to, ka tiem ir nepieciešama kaut virspusēja kopēja skaidrība par to, kas ir žurnālistika un kas ir publicēšanas vērts. Vienalga, vai runa ir par dzelteno presi, sieviešu žurnāliem vai dienas laikrakstiem, pastāv vismaz nosacīti jaušami (un, protams, strīdīgi) kritēriji par to, kas ir labs un vērtīgs raksts.

Mjā. Kaut kādu lielāku sviestu uzrakstīt laikam jau grūti. Man ir vismaz 15 gadu pieredze žurnālistikā, tāpēc šo to saprotu. Saprotu arī autores saldeno stilu, jo kaut kā taču bija jāiepatīkas, jāielien, lai no prezidenta kondzes dabūtu šo interviju. Bet, kāda tam jēga? Kāpēc man ekskluzīvas intervijas vietā jālasa autores paštīksmināšanās par sevi un savu biroju?

Godīgi sakot, man nav ne mazākās jausmas, ko sagaida žurnāla “Santa” mērķauditorija, jo laikam jau es esmu pavisam citā dēmografiskajā grupā — ne tas dzimums, ne tas vecums, ne tās intereses. Tak pats esmu sastapis pietiekami daudz kundžu, kas, aci nepamirkšķinot, pašas gvelž šādus niekus (it īpaši labi to var redzēt kaut kādās svinībās — it kā normāls cilvēks, bet, kolīdz sāk svinīgo runu, tā atiet pastāsti par saules vizmu, lakstīgalu birzīm un dzimtenes bērziem), tāpēc nebūt nenoliedzu, ka gana daudzas mērķauditorijas pārstāves brangi nopriecājās — tu re, ku’ dvēseliska saruna. Vispār žurnālu “Santa” neesmu turējis rokā vairākus gadus, tamdēļ nemācēšu teikt, vai viņas vispār tā visu laiku raksta, vai tas tā, atsevišķs gadījums. Ja tā raksta visu laiku, tad jau droši vien mērķauditorijai patīk, citādi žurnāls sen būtu bankrotējis. Cik nojaušu, viņi to darīt negrasās.

Bet vispār es drīzāk gribēju norādīt — vienmēr jāzina, ko sagaidīt. Ja es aizeju uz McDonaldu, es tak nesākšu pārmest, kādēļ viņiem ir taukaini hamburgeri, nevis filet mignon — viņi pasniedz tieši to, ko no viņiem sagaida, un būtu netaisni viņiem to pārmest. Tāpat arī ar žurnāliem — ja es lasu sieviešu pļāpu žurnālu, es tak neprotestēšu, ja tur atrodu sieviešu pļāpas, nevis analītiskus rakstus vai aizkulišu pastāstus. Cita lieta, ja es tik tiešām no pļāpu žurnāla kaut ko vairāk sagaidītu — nu jā, tad sanāktu vilties.

Katram savs, that’s all I’m saying. Peace :)

nuclearsecrets, tur jau tā lieta, ka “Santa” nav gluži pļāpu žurnāls un tur citkārt ir labas intervijas ar interesantiem cilvēkiem. Jebkurā gadījumā šaubos, vai šādai bija jābūt “Santas” pieteiktajai “Lilitas Zatleres pirmajai lielajai intervijai”. Taču, ja palūkojam, kādas draudzenes ir Zatlere ar Anču, daži jautājumi atkrīt.

mosties lasa santu?



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Laimas vafeles

Publiskā reakcija uz dāņu profesora Stena Stendera secinājumiem par «Selgas» vafeļu kaitīgumu ir bijusi sazvērestības teoriju garā — viņa kritizētāji notikušo interpretē ideoloģiski, uzskatot, ka Latvijas uzņēmumu ražojumu kritizēšana ir vēršanās pret Latvijas uzņēmumiem ar mērķi tos nogremdēt, lai vietējo tirgu ieņemtu svešzemju ražojumi.

Savukārt būtiskākais šajā stāstā, proti, cik veselīgi ir izstrādājumi, kas nopērkami Latvijas veikalos, paliek novārtā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Karš pret «Selgas» vafelēm »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas