Ēģiptes baznīca

VisitDaugavpils.lv

Kad no baznīcas aiziet cilvēki, vai no tās aiziet arī Dievs, kura godināšanai tā celta? Kā lai zina, ka Dievs te vispār ir bijis arī tad, kad bija cilvēki; kā zināt, ka tas viss nav tikai pa tukšo, vien formas vai taustāmības pēc?

***

Pie Latvijas un Lietuvas robežas pie Lauces ezeŗa atrodas Ēģipte. Ēģiptē ir baznīca. Pareizāk sakot, bija.

Ēģiptes baznīcas vietā pašlaik ir drupas. Pa jumtu iekšā pil saules gaisma, durvju nav, logi vai nu bez rāmjiem, vai arī aizmūrēti, apmetums nodrupis, un iekšpusē nav vispār nekā, kas stāstītu par nama vēsturi.

Šo ēku sāka būvēt 1823. gadā, 1825. gadā iesvētīja, bet tikai 1863. gadā tai uzcēla torni. Baznīca cieta 1. pasaules karā, to atjaunoja 1930. gadā. Ēkai nepaveicās arī 2. pasaules karā, un 1944. gadā tā tika saārdīta, bet pēc kara — izdemolēta. Sākotnēji dievkalpojumi notika tādā pašā, tomēr pēcāk Ēģiptes luterāņu draudze pievienojās Birkeneļu draudzei, savukārt baznīcā tika ierīkota kolhoza siena miltu maltuve. Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās tā tika slēgta, un ļaudis izdemolēja arī maltuvi.

Tagad baznīca stāv kokos ieaugusi un šķietami visu pamesta. Tomēr aiz baznīcas joprojām ir metāla krusti, ko kāds regulāri nokrāso, kā arī dažas mirušo atdusas vietas, kas tiek koptas. Kāds melns obelisks ar iekaltiem vārdiem, dzimšanas datumiem un atstātu vietu miršanas datumu iekalšanai joprojām gaida savus cilvēkus, taču miršanas datums sākas ar «19..».

Latgales Laiks

Dievnama priekšpusē ir zemi akmens krusti iekaltām teitoniskām krustu zīmēm un 1. pasaules kaŗa laikā mirušo vārdiem. Mirušie ir priekšā un aiz muguras, mirusī baznīca pa vidu, savukārt vēl dzīvie, kas mirušos pieskata, ar saviem soļiem uz šo pusi liek uzdot jautājumus, ar ko šis stāsts man sākās.

Kad slēdz lielveikalu, pāri nepaliek ne drupas. Pamesta rūpnīca vai dzīvojamā ēka pārvēršas par graustu un objektu bradātāju kartē. Savukārt baznīcai, kad to atstāj ticīgie, tomēr paliek kaut kas, ko nevar ne līdzi aizvest, nedz atstāt aizmirstībai starp kokiem un krūmājiem.