pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 26. augusts 18:04 Trīs atsauksmes

pašnāvība medijos

Pašnāvība kā tīšs nāves izraisīšanas mēģinājums mūsu kultūrā ir viena no tēmām, par ko runā maz un ar piesardzību. Pašnāvība savā pēkšņumā un nesaprotamībā tikai uzdod jautājumus, bet atbildi sniegt vairs nav iespējams, un zināšanu trūkumu mēs aizlāpām ar versijām un ne vienmēr pamatotiem skaidrojumiem.

Tomēr, kad stāsts par sev dzīvību atņēmušu cilvēku ir nonācis masu saziņas līdzekļos, saistība ar patiesi notikušo ir kļuvusi sekundāra. Mediji to pārveido pēc savas loģikas un sniedz auditorijai to, ko auditorija gaida.

Veltījums daudzsološajiem

Šā gada martā Kuldīgas rajona laikraksts «Kurzemnieks» vēstīja par kādu 14 gadus vecu jaunieti, kas izdarījis pašnāvību. Virsraksts «Kāpēc, Edgar?» ilustrē formu, kādā tiek rakstīti cerīgiem cilvēkiem veltītos rakstos. Proti, šādi raksti vēsta, vai un cik konkrētais cilvēks ir bijis daudzsološs, atbilstošs pastāvošajai videi gan savās attiecībās ar svarīgajām personām (tās ir personas, kam dažādu iemeslu dēļ varētu būt bijusi liela ietekme uz konkrēto cilvēku — vecāki, draugi, skolas vadība, priekšniecība; kas nu kuro reizi). Savukārt tiem, kas nav cerīgi (vecie, slimie, bezpajumtnieki) šādus «kāpēc» rakstus masu saziņas līdzekļi parasti nevelta. Viņu liktenī tik asi netiek stāstīts par to, ka ir pārkāpta kopējā izpratne par normālo.

To, kā pašnāvība (vai kāda cita ārkārtēja nāves izpausme) tiek aprakstīta, nosaka gadījuma atbilsme vienam no diviem stāstu tipiem. Vai nu nonākam pie secinājuma, ka cilvēkam viss ir bijis kārtībā, vai arī ka viņam nekas nav bijis kārtībā un ka viņš tāds acīmredzami uz robežas ir bijis jau kādu laiku un ka bija taču jābūt kādam, kas to pamanīja. Bet nepamanīja, un nu ir par vēlu, toties var meklēt vainu sistēmā. Pēdējais variants nereti tiek piemērots skolu šāvējiem — problēmātiskiem jauniešiem, kam ir bijušas grūtības ar attiecību veidošanu un cita veida iesaistīšanos apkārtējā sabiedrībā, kā arī raksturīga savāda uzvedība. Te gan jāpiebilst, ka mēģinājumi izveidot tipiska šāvēja profilu, visticamāk, būs kļūdaini.

Normāluma pārbaude

Edgars viņam veltītajā rakstā parādīts kā kopumā normāls puisis, un viņa nāves dēļ «paralēlklases zēni bija ļoti izbrīnīti, jo Edgaram bijis savs draugs loks, viņš nav bijis vientuļš». Arī direktors stāsta, ka «puisim nekādu problēmu nebija», ja neskaitām neatļautu alkohola lietāšanu, par ko viņam kopā ar citiem iesaistītajiem bijusi saruna ar direktoru, un uz skolu aicināti arī vecāki. «Edgars mācījās viduvēji, centās būt labāks, rūpējās par atzīmēm,» stāsta klases audzinātāja Una Ziņģe. «Līdz šim nekādu īpašu problēmu nebija. Vienīgi sīkas nerātnības vai brīži, kad jāaprunājas par sliktāku atzīmi.»

Raņķu pašvaldības saimniecības daļas vadītāja Ausma Zomerfelde stāsta, ka puiša ģimene ir «labi pārtikusi un strādīga», bērniem sagādāti datori, māja iekārtota ar jaunām mēbelēm. Tēvs esot cilvēks ar zelta rokām, savukārt bērni — strādīgi. Tā teikt — pašnāvībai nav iemesla; nekas TĀDS, nekas nepārdzīvojams, nepārciešams taču ar viņu nav noticis.

Iemesla sazīmēšana

Tomēr iemeslam ir jābūt. Ja nav iemesla, nav skaidrojuma un līdz ar to stāsts nav izstāstīts līdz galam — žurnālistika paredz skaidrot norises, sniegt versijas, un no tās lasītāji sagaida kaut kādu skaidrību. Taču skaidrības te nav un vairs nevar būt, tamdēļ atliek pieķerties vienīgajai redzamajai problēmai — jau minētajam dzeršanas incidentam.

Raņķu pašvaldības vadītāja Aldona Zīdere stāsta, ka Edgars esot pārdzīvojis skaidrošanos par alkohola lietošanu. Viņa māte saka: «Es nezinu — kāpēc! Viņš bija ļoti emocionāls, viņam sāpēja viss. Kad redzēja televīzijā vai apkārtnē pamestus, neaprūpētus bērnus, teica man: «Mammu, pieņemsim viņus pie sevis!» To piezīmi [par alkohola lietošanu] es neesmu redzējusi, dienasgrāmatu viņš nobēdzinājis.»

Nav viegli būt jaunam

Piebilstot, ka «dēls skolu ļoti esot mīlējis, paticis direktors, arī abas klases audzinātājas, kas Edgaram, no 1. klases Skrundā mācoties, bijušas» nekādas pārliecības nedz par pašnāvības iemesliem, nedz arī emocionālo pasauli un tās ietekmi uz rīcību nav. Taču minējums ir izteikts — normai atbilstošs puika, ko, iespējams, no līdzsvara izsitusi vēlme paniekoties ar alkoholu. Kas vēl varētu nomocīt mūsdienu jaunieti? Vai tiešām kaut kas, ja jau, kā zinām, viņam taču viss normāli!

Jaunam būt viegli nebija pagājušā gadsimta 80. gados, un nav arī mūsdienās. Dzīves stratēģiju un iespēju tās īstenot, iespējams, ir kļuvis vairāk, taču tas nenozīmē, ka tās ir kļuvušas arī sociāli iekļaujošākas vai atbilstošas sabiedrības izpratnei par labu, atzinības vērtu dzīvošanu. Tomēr skumjais stāsts par to, ka žēl un mazliet par to, kāpēc tā varēja notikt, nestāsta par to, ka dzīvot ir grūti un ka iemesls varēja būt jebkas un tikpat labi — nekas, pilnīgi nieki. Ko tādu paskaidrot būtu krietni grūtāk.

Šādi stāsti kā rituāls kārtējo reizi apstiprina pašnāvības kā nepieņemamas dzīves stratēģijas statusu un cildina dzīvošanu, atbilstību, pozitīvas attiecības un bezproblēmu bērnus. Tādējādi redzam, ka masu saziņas līdzekļu saturs ir viens no elementiem, kas sabiedrībā veido un uztur vienotu izpratni par vērtībām un rīcībām, kas atbalstāmas un no kā jānovēršas. Tā ir mediju socializācijas loma.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

Man gan drīzāk liekas, ka vēlme vienmēr atrast iemeslu ir saistīta ar to, ka bez skaidri definēta iemesla pašnāvības rēgs kļūst par potenciālu iespējamību jebkuram. Ja tantiņa izlasa, ka jaunietis nokāvās, jo sataisīja problēmas ar spirtu, viņa var pie sevis apmierināti nopurpināt kaut ko par jaunatni un iet gulēt svētā pārliecībā, ka viņas dēls/mazdēls/krustbērns būs pasargāts, ja vien viņu izdosies atturēt no grādīgajiem. Bez šāda “vainīgā”, cilvēks paliek bailīgs, jo, ja jau tas notika ar tādu it kā pilnīgi normālu, tad tas pats var notikt arī ar viņas pilnīgi normālo radinieciņu. Un žurnālistiem jāizdabā lasītāju vēlmēm…

MO, laba norāde — stāstos par šausmīgām lietām ir nepieciešams skaidrojums, kas rada iespaidu, ka pasaule kopumā ir sakārtota un paredzama un ka tāpat vien jau sliktas lietas ar cilvēkiem nenotiek.

šeit gan nav nepieciešams īpaši rādīt ar pirkstu uz žurnālistiem, kam “jāizdabā lasītāju vēlmēm”, jo viņi jau arī tādi paši cilvēki vien ir un sakarības haotiskajā pasaulē meklē tāpat kā viņu lasītāji.

niitro: True, true. :)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mīnus 28 »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas