pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 19. augusts 12:37 Divas atsauksmes

Krievijas draudi un vājums

Raķete Topoļ-M Uzvaras dienas pasākumu mēģinājuma laikā Alabinā pie Maskavas, 2008. gada 18. marts

Runājot par baidīšanu ar Krieviju, jāteic — Krievija pati ir visai efektīva baidītāja ar sevi. Piemēram, kas varētu būt labāks par mums tuvumā esošas Krievijas kaŗabāzes ieroču aprīkošanu kodolgalviņām.

Tieši šādi plāni parādās Krievijas amatpersonu izteikumos. Britu laikraksts The Times, atsaucoties uz kādu vārdā nesauktu augstu amatpersonu militārajās aprindās, raksta, ka pirmo reizi kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievijas Baltijas flotes ieroči varētu tikt aprīkoti ar kodolgalviņām. Baltijas flote kopš komūnisma sabrukuma ir saņēmusi nepietiekamu finansējumu, kas nelika to uzskatīt par draudīgāko Krievijas armijas daļu. «Tas tagad mainīsies,» laikraksts citē savu avotu. «Ņemot vērā Amerikas lēmumu izveidot pretraķešu aizsardzības vairogu Eiropā, militārās jomas pārstāvji pārskata savus plānus, lai varētu dot Vašingtonai pienācīgu atbildi.»

Šie brīdinājumi izskanēja tūdaļ pēc tam, kad ASV un Polija paziņoja, ka tām izdevies parakstīt līgumu par pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu pie Baltijas jūras. Pagājušajā nedēļā arī Ukraina sadusmoja Krieviju, piedāvājot Eiropas valstīm izmantot savas raķešu agrās brīdināšanas sistēmas.

Šīs ieroču žvadzināšanas slēpj vāju Krieviju, kas aizvien izmisīgāk un ar visiem spēkiem mēģina noturēt savas pozīcijas un savu varu, lai gan sarunās ar Rietumvalstīm Krievijai pēdējā laikā nav izdevies īstenot savus mērķus. Rietumi nav klausījušies Krievijas iebildes Kosovas jautājumā, ASV ar panākumiem darbojas pie savas Eiropas raķešu bāzes izveides, Krievija nespēja panākt, ka ANO Drošības padome Gruzijas jautājumā pieņem paziņojumu, kurā parādītos Krievijas pozīcija. Krievija pašlaik ir tik ietekmīga, lai varētu visiem sabojāt dzīvi, nevis lai varētu novērst, ka tai dzīvi sabojā citi.

Man patika Dmitrija Černiševa viedoklis par to, ko iesaistīšanās karadarbībā pastāsta par armiju, vai, citiem vārdiem, par kļūdām, kas itin bieži parādās militāras agresijas attaisnojumos.

Pirmā [kļūda]: armija ir vajadzīga tādēļ, lai kaŗotu (ne jau velti tajā tik daudz naudas izšķiests).

Pilnīgas muļķības! Armija ir vajadzīga, lai nekad nebūtu jākaŗo. Armijas kaujas gatavībai ir jābūt tik augstā līmenī, lai nevienam pat doma galvā neienāktu par kaŗu ar tādu armiju.

Pirms 1. pasaules kaŗa bija Japānas kaŗš, kas parādīja, ka Krievijas armija ir vāja, pirms Lielā Tēvijas kaŗa bija Somijas kaŗš, kas parādīja, ka padomju armija ir vāja (lai arī ko Suvorovs nerakstītu), pirms šī [Gruzijas] kaŗa bija Čečenijas kaŗš, kas parādīja, ka Krievijas armija ir vāja.

Krievija nespēj panākt, ka tiek tā tiek cienīta un ka tās viedoklis ņemts vērā, tāpēc ir notiek tas, ko mēs pēdējās nedēļās tik daudz esam redzējuši. Viegli jau ar tādu valsti nav.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

2. Pasaules kara laikā armijai bija potenciāls, tikai tas netika realizēts :)

Holms, ar pasaules kaŗiem runa ir drusku citāda — tie ir plašāki militāri konflikti, kur, vismaz kā notiek mūsu pusē, aliansēs kaŗo visi un attiecības skaidro visi.

Krievija 2. pasaules kaŗā savu potenciālu — desmitiem miljonus lielgabalu gaļai nolemto cilvēku tomēr izlietoja gana efektīvi…



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Jēkabs, Žaklīna

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Kas ir tīmekļa žurnāli un kāpēc cilvēki tos raksta varētu būt interesants izpētes vērts jautājums, lai gan visi man zināmie mēģinājumi tam pieskarties masu komunikācijas līmenī līdz šim ir aprobežojušies vai nu tikai ar šī globālā fenomena izklāstu (ziniet, viņi raksta!), vai arī ar līdz galam neizdomātiem izteikumiem par šīs parādības ideju, jēgu un motivāciju. Filosofu, masu komunikācijas un psiholoģijas speciālistu neesamība datorpasaules iemītnieku vidū bremzē pašrefleksijas iespējas un pat datoru tematikai veltītos izdevumos autori, kas aplūko pašreizējās tīmekļa aktualitātes, nespēj piedāvāt kvalitatīvus rakstus par žurnālu rakstīšanas tēmu. Vai tiešām par agru vēl?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par žurnāliem. 4. daļa »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas