pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 15. augusts 12:17 7 atsauksmes

atšķirīgi draudi, vienādi saukļi

Tribīnes reportāžā par akciju Krievijas atbalstam pamanīju attēlu, kurā redzamie cilvēki rokās tura lapu ar tekstu: «Šodien genocīds Osetijā, rīt Latvijā?» Ko gan tas atgādina?

Atbalsta akcija Krievijai

Atbalsta akcija Krievijai. Foto: Andrejs Strokins, tribine.lv

Tas ir šablons, ko izmanto tie, kas visus baida ar Krieviju -- šādi stāsti ir populāri ij Latvijā, ij ārpus tās.

«Mēs visi labi saprotam, ka ar Gruziju tas nebeigsies, nākošā būs Ukraina, bet pēc tam Baltijas valstis,» intervijā Atim Klimovičam stāsta Gruzijas reintegrācijas valsts ministrs Temurs Jakobišvili.

«Ja šodien izliksimies, ka karš Gruzijā neskar mūs, rīt Krievijas politiķu un militāristu mērķis var būt Ukraina, Lietuva vai pat Latvija...» brīdina Krievijas kaŗam pret Gruziju veltīts tīmekļa žurnāls.

«Baltijas valstis, labi pazīstamas ar Krievijas tankiem, ir šausmās par to, kas tām draud ilgtermiņā, un tām tādām vajadzētu būt. [..] Tās ir īstā šo notikumu auditorija,» raksta privātā informācijas analīzes aģentūra Stratfor.

Informācijas analīzes dienesta priekšniekam Andrim Brēķim pēc tam, kad tika publicēts ziņojums par nācionālo drošību, bija īpaši jāpaskaidro, ka dokumentā atrodamās frāzes — piemēram, «Analizējot pagājušā gada notikumus nacionālās drošības kontekstā, jāņem vērā arī atsevišķu valstu iespējamā iekšpolitikas un ārpolitikas nenoteiktība, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību» un «ārpolitiskā drošība jāskata Krievijas attīstības kontekstā» — nebūt nenozīmē, ka Latvija Krieviju uzskata par draudu.

Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl.

Īstais jautājums nav par to, cik Krievija ir liels drauds Latvijai. Maskavas atbalstītāju plakāts stāsta jo skaidri: katrs Krieviju izmanto, kā māk. Vieni — lai sludinātu, ka tās bargā reālpolitika ir bīstama citām valstīm, otri — lai norādītu uz Krieviju kā garantu apspiesto tautu un etnisko grupu interešu reālizēšanai.

Abām grupām Krievija ir nepieciešama, jo bez naidnieka un aizstāvja jau nekāds kaŗš nesanāk.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

7 atsauksmes

Mjā, pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku visus biedē ar Krieviju. Liela daļa, kam nav slinkums kaut ko teikt, saka: “Krievi nāk!” un šo frāzi iepin visdažādākajās sfērās – ekonomikā, politikā un citur.

Nevarētu teikt, ka norādēm par Krievijas efektiem uz valstīm, ekonomikām, kultūrām nav pamata. Kaŗš Gruzijā ir labi parādījis Krievijas potenciālu. Šajā situācijā mums ir jāatbild uz jautājumu — ko mēs varam darīt, labi apzinoties, ka no Krievijas nekur neaizbēgsim? Mēs varam baidīt un mēs varam nebaidīt.

Saistībā ar Latvijas drošību dalība ES un NATO ir labi, tomēr tas neatrisinās mūsu problēmas. Tāpat kā problēmas neatrisinās rusofobija un Krievijas vainošana visās nedienās.

Ka tevi jupis. Goda vārds, kaut kā šķērmi ap dūšu palikās, kad Abhāzijas “prezidents” izteica atbalstu saviem osetīnu brāļiem un stāstīja, ka ar tiem, kas piekopj genocīdu, nekādas runas nevarot būt. Acīmredzot abhāziem tik īsa atmiņa, ka piemirsuši, ko paši darīja pirms kādiem piecpadsmit gadiem — tas tik tiešām bija visīstākais genocīds, ar masveida etniskajām tīrīšanām un veselu ciemu izkaušanu. Un arī tagad, kad skatos uz Liepājas krievu kopienu, kas ir tik ļoti apspiesta un dzīvo bezmaz vai pastāvīgos nāves draudos, es nezinu, vai raudāt, vai smieties. Ak, nabadziņi, viņiem, redz, nācionālā identitāte esot apdraudēta, jaunā paaudze pamazām asimilējoties, valoda pārlatviskojas un pēc tam draud izzust un, ak, tūliņ bezmaz vai gals klāt. Vēl pirms nieka divdesmit gadiņiem arī latvieši varēja teikt, ka krievi ar viņiem izrīkojas tāpat un viņiem draud tās pašas lietas, tikai ar latviešiem tas notika viņu pašu zemē, kas bija visnotaļ vardarbīgā veidā (ar visu genocīdu) okupēta, un viņiem nebija nevienas citas valsts, kur dzīvotu pāri par simts miljoniem latviešu, kas viņus varētu pabalstīt un aizsargāt. Tas kungs, kas to lapiņu tur, tak ir gana vecs, lai to vēl atcerētos. Bet arī acīmredzot sirgst ar atmiņas zudumiem.

nuclearsecrets, tas ir mūsdienu zīmogs — vienprātības nav vispār, patiesība ir mirusi. Tas attiecas, piemēram, uz gruzīniem un viņu darbībām. Chninvali apšaude naktī viņus ļāva nodēvēt par civiliedzīvotāju slepkavām. Laikraksta “Novaja Gazeta” autore Jūlija Latiņina gan norāda, ka dienvidosetīni piekopj teroristu taktiku, savas bāzes ceļot civiliedzīvotāju apdzīvoto rajonu tuvumā, tādējādi uzbrukums viņiem nenovēršami ir saistīts ar lieliem civiliedzīvotāju upuŗiem. Vēl kaut kur citur manīju maniem spēkiem nepārbaudāmu informāciju, ka Chinvali iedzīvotāji brīdi pirms konflikta sākuma esot bijuši evakuēti. Nezinu, kā tur ir ar bāzēm un evakuāciju. Bet viņiem no Gruzijas prom gribas tikt jau ļoti ilgu laiku, un viņi lieto visādas metodes. Tāpat kā gruzīni, mēģinot viņus paturēt.

Tanī pašā laikā ir grūti noliegt, ka Gruzija neklausījās savu ASV & NATO sabiedroto aicinājumos nelietot militāru spēku konflikta risināšanā, un nevar noliegt, ka Gruzijas karaspēks patiešām iegāja Dienvidosetijā un uz brīdi bija pārņēmis kontroli Chinvali. Līdz brīdim, kad atnāca Krievijas tanki. Kam ir taisnība?

Līdzīgi arī ar Latvijas krievu kopienu. No vienas puses, ir visai smieklīgi protestēt pret to, ka, dzīvojot Latvijā, jāzina latviešu valoda. Taču šāds uzstādījums nav universāls un es neredzu veidu, kā pārliecināt par tā pašsaprotamību cilvēkus grupu, kas veido tik lielu daļu no Latvijas iedzīvotāju skaita. Iedomājos, ka es būtu piedzimis krievvalodīgā ģimenē, vai es spētu saprast, kāpēc krieviski varu runāt uz ielas, veikalos, kafejnīcās; kinoteātros rāda filmas ar titriem krievu valodā, ir televīzijas pārraides un laikraksti krievu valodā, bet skolā es nevaru mācīties krieviski. Arguments: tu esi iebraucējs, tev jāintegrējas, nedarbojas, ja cilvēks šeit ir dzimis un šī ir viņa dzimtene, un nav īsti skaidrs, kur un kāpēc viņam vispār jāintegrējas. Un, ja visu padomju laikos viņam nav bijis problēmu un pēkšņi problēmas sākas, ko darīt? Priecāties, pakļauties, paciest? Ne vienmēr.

Par cittautieši tiesībām un pienākumiem šad tad esmu domājis, bet visi šie argumenti ir ideoloģiski, un sev netīkamai ideoloģijai neintegrēts cilvēks var nepiekrist, un viņš tai arī nepiekritīs principa pēc.

Un vēl nedrīkst aizmirst pirmo kļūdu pēc 4. maija.

ko mēs varam darīt, labi apzinoties, ka no Krievijas nekur neaizbēgsim?un tad iejāja Šlesers baltā zirgā un ieveda mums krievu kapitālu, kurš palīdzēja atrisināt ekonomiskās problēmas, lai slava viņam. ko varam darīt? gaidīt, kad Latvijas būs Krievijas Honkonga.

LRS, Tev ir idejas, kā novērst Latvijas honkongizēšanos?

ar esošo valdību – nē.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Cecīlija, Cilda

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Politiskie spēki, kuri aicina palielināt budžeta deficītu, lai stimulētu ekonomiku, vēlēšanās šādi var nopelnīt papildus balsis, jo viņu aicinājums nozīmē atvieglināt taupības režīmu, un tas krīzes nogurdinātajai publikai patiktu. Tomēr šāda stimulēšana Latvijas situācijā labākajā gadījumā būtu tikai ceļš uz to pašu kļūdaino stāvokli, kura dēļ krīze sākās, nevis ekonomikas problēmu risinājums.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Ekonomikas stimulēšana vai taupības politika »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas