pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2008. gada 9. augusts 13:45 13 atsauksmes

Dienvidosetija un Gruzija

Ir ļoti retas tādas reizes, kad es, no rīta pamostoties, uzreiz metos pie datora, lai uzzinātu, kas notiek pasaulē. Dienvidosetijas konfliktam sekoju līdzi līdz piektdienas pusdienlaikam, un, kad sestdien agri no rīta uzzināju, ka Krievija ar tankiem iebraukusi Dienvidosetijā, bija skaidrs — kaŗš nudien ir sācies.

Tas, vai Dienvidosetija pieder separātistiem (un Krievijai) vai Gruzijai, ir politisks jautājums, un atbilde uz to ir atkarīga no tā, vai mums vairāk patīk Gruzija vai Krievija. Šādā veidā nostāšanās vienā vai otrā pusē tiek izšķirta arī starptautiskajās attiecībās — ne jau osetīniem kāds vaicā viņu viedokli, bet gan Krievijai un Rietumiem. Kā tie izskaidrosies, tā būs.

Izvēlies — Rietumi vai Austrumi

Rietumiem patīk Gruzija, jo Gruzijas valdība ir rietumnieciski orientēta un turklāt vēlas iestāties arī NATO. Līdz ar to jautājumos, kas skar šīs valsts politiskos centienus, tā var sagaidīt rietumvalstu atbalstu. Atbalsts stiprāks parasti ir vārdos, nevis darbos, bet tomēr balsis izskan. Piemēram, arī no Latvijas — prezidents Valdis Zatlers kopīgi arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas kolēģi izplatījuši kopēju deklarāciju par stāvokli Gruzijā. Dokumentā norādīts, ka «mēs, reiz apspiestas Austrumeiropas tautas, tagadējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis — Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija — esam ļoti norūpējušās par Krievijas Federācijas rīcību pret Gruziju». To, kāpēc osetīniem ir jāpaliek Gruzijas sastāvā un kāpēc tie nevarētu būt apspiestie, kam liegta neatkarība, politisku iemeslu dēļ nav nepieciešams iztirzāt.

Krievijai Gruzija nepatīk — tieši tā iemesla dēļ, kāpēc Rietumiem tā patīk. Krievijai nav vajadzīga rietumvalstu ietekme Kaukāzā, tai nav vajadzīgs, ka nozīmīgais naftas un dabasgāzes trancītceļš no Kaspijas jūras ir rietumvalstu kontrolē. Krievijai nav vajadzīga NATO pie pašas robežas. Krievijai nav vajadzīga rietumnieku snaikstīšanās pēc tradīcionālajām Maskavas ietekmes sfairām. Tāpēc tas, ko Krievija var izdarīt bez ārpolitiskajām skaļajām iebildēm — likt Gruzijai kāju priekšā, kur vien iespējams. Ja Gruzijas orientācija būtu uz Maskavu, neviens separātistu vēlmēs un idejās pat neklausītos.

Pašiem dienvidosetīniem Krievija ļoti patīk. Tā ir viņu vienīgā cerība noturēties pret Tbilisi mēģinājumiem atgūt kontroli pār šo reģionu. Savukārt tas, vai dienvidosetīniem pienākas neatkarība, ir atkarīgs no tā, vai skatītājs ir draugos ar Rietumiem vai Austrumiem.

Nav vērts norādīt uz līdzībām

Kosovas provincei salīdzinoši mierīgi izdevās iegūt neatkarību no Serbijas (pāris grautiņi nav salīdzināmi ar kaŗu Kaukāzā). Dienvidosetija ir itin līdzīga Kosovai. Arī tur vairums iedzīvotāju nepieder pie valsts pamattautas (serbiem / gruzīniem), tiem ir sava valoda. Tie grib būt paši par sevi. Referendums arī bija. Kosovieši ieguva rietumvalstu atbalstu un atšķēlās no Krievijas draudzenes Serbijas. Dienvidosetija uz šādu atbalstu nevar cerēt, jo Gruzija ir Rietumu draudzene, un Rietumi savai draudzenei neatņems gabalu teritorijas.

Kad Kosova ieguva neatkarību, Krievija tieši tā arī pateica — nu, tad dosim to arī citiem separātistiem. Piedņestrai Moldovā, Abhāzijai un Dienvidosetijai Gruzijā. Rietumi, tam, protams nepiekrita, viņu vērtības šajā ziņā nav universālas, un, kas atļauts vieniem, nav atļauts citiem. Vai Dienvidosetijas prezidenta Eduarda Kokoitija 2002. gadā Maskavai izteiktais lūgums absorbēt viņus būtu osetīnu lielā atšķirība no Kosovas?

Krievijas vērtību relatīvisms neatšķiras no Rietumu relatīvisma. Pamēģini tai pateikt, lai laiž vaļā federātīvās republikas, kas vien to vēlas. Čečeni zina, kā tas ir. Tāpēc ļauj pasvītrot vēlreiz — tas, vai separātistiem pienākas neatkarība, ir atkarīgs tikai no viņus kontrolējošās valsts kursa pret Austrumiem vai Rietumiem, un tur nav nekādu universālu ideju par nācionālo pašnoteikšanos, tautas gribu vai ko tamlīdzīgu.

Rietumi noskatās

Separātisma tendences, ar ko Tbilisi ir mocījusies pēdējos gadu desmitus, ir laba augsne pretdarbībai pret tās valdību. Dienvidosetija un Abhāzija nav ieguvušas starptautisku atzīšanu, tās atrodas starptautiskā izolācijā, tomēr vienlaikus tās neatrodas arī Tbilisi kontrolē. Maskava šinīs pašpasludinātajās republikās ir krietni lielāka ietekme. Vairumam Dienvidosetijas iedzīvotāju ir Krievijas pilsonība, Krievijas nauda veido divas trešdaļas Dienvidosetijas budžeta, arī valūta Dienvidosetijā ir Krievijas rublis. Krievijas varu šajos reģionos ir grūti izaicināt.

Gruzija to mēģināja izdarīt. Gruzijas armijai nav grūti sakaut dienvidosetīnu armiju. Bet vai tā spēj sakaut Krievijas armiju? Tā pašlaik riskē iesaistīties asiņainā konfliktā savā zemē, un tādā gadījumā lielākā zaudētāja būs Gruzija pati.

Vai Rietumi Gruzijai nāks palīgā? Pašlaik tie izmanto diplomātiju. Atbalstu tikai vārdos varētu uzskatīt par Rietumu nodevību, un Latvija zina, ko tas nozīmē. Tomēr, ja Rietumi nāks palīgā, Dienvidosetija kļūs par nākamo Afganistānu un Vjetnamu. Tanī brīdī, kad ar Krievijas armiju sāks kaŗot NATO, sāksies īstā izrāde. Līdzīgi kā Vjetnamā un arī Afganistānā, tas būs rietumvalstu kaŗš pret Krieviju (bijušo Padomju Savienību) kāda lokāla konflikta aizsegā. Rietumi, domājams, to gana labi saprot. Ko tie darītu, ja Gruzija jau būtu NATO dalībvalsts, un tas nozīmētu obligātu prasību šajā konfliktā iesaistīties, varam tikai minēt. Tāpat interesants ir jautājums, cik ļoti NATO ir gatava riskēt, uzņemot savā sastāvā Gruziju, kura var būt par iemeslu, lai visa alianse mestos kaŗā pret Krieviju.

«Vašingtonai Krievija ir pārlieku vajadzīga tādos lielajos jautājumos kā Irāna, lai ar to visu riskētu, aizstāvot Gruziju,» raksta New York Times, un tas labi ilustrē Gruzijas izredzes un reālo spēku samēru.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

13 atsauksmes

Ja nu neko baisi neesmu palaidis gaŗām, Dienvidosetija nekādu neatkarību tā īsti negrib. Un ir jau ar mazliet dīvaini, neatkarīga valsts ar kādiem 70 tūkstošiem iedzīvotāju — stipri līdzīgi martcore sludinātajai Kārsavas neatkarībai. Ja jau tik ļoti kārotu neatkarību, kādēļ tad nepiekrist Gruzijas piedāvātajai pilnīgajai autonomijai? Ja kādā “valstī” ir tik daudz iedzīvotāju, tad neko daudz vairāk uzturēt arī nemaz nevar. Nu, nevar no 70,000 tūkstošiem uztaisīt neatkarīgu valsti ar visu, kas neatkarīgai valstij vajadzīgs, nesanāks. Neba nu paši osetīni to nesaprot, un runa (un kaŗš) drīzāk ir par to, kam pieslieties — Krievijai vai Gruzijai. Tā, starp citu, ir ar visiem Krievijas lolotajiem un sargātajiem “separātistiem” — Piedņestru, Abhāziju un Dienvidosetiju. Neba nu Krievija pēkšņi būtu kļuvusi par milzīgāko mazo tautu aizstāvi un draugu — ja jau tā, tad viņa bez problēmām varēja sākt ar sevi, nedomāju, ka čečeni iebilstu. Un droši vien arī Karēlija tomēr labprātāk atkal pievienotos Somijai. Vienkārši Krievija pēc PSRS sabrukuma izdarīja (cik nu spēja) to, ko brūkot cenšas darīt visas lielās impērijas — sanaidot savas bijušās kolonijas savā starpā. Ja paveicas, bijušās kolonijas kašķēsies tik ilgi, kamēr abas būs gana novārgušas, lai bez īpašas piepūles tās atkal varētu iekaŗot. Anglija to savulaik paveica ļoti eleganti — rezultātā visa Āfrika līdz šai baltai dienai grauž viens otram rīkli, bet Indija ar Pakistānu jau var mērīties ar kodolieročiem. Krievijai tādos apjomos neizdevās, un labi vien ir (padomājiet, piemēram, kā mēs dzīvotu, ja Krievijai būtu izdevies Latgali sanaidot ar pārējo Latviju). Tomēr tos veidojumus, ko viņai izdevies uztaisīt, tā tagad laiž lietā. Ja Moldova sadomās iestāties ES vai NATO, varu saderēt, ka arī Piedņestra pēkšņi izdomās, ka beidzot pienācis laiks izcīnīt pilnīgu neatkarību.

nuclearsecrets, dienvidosetīni neatkarību grib gan. Vismaz viņi domā, ka grib — 2006. gadā notikušajā referendumā par neatkarību nobalsoja 99 procenti vēlētāju (es, protams, zinu, ko atgādina šādi pārliecinoši skaitļi). Piekrītu, ka nekāda normālā valsts ar tik mazu iedzīvotāju skaitu jau nesanāk (Kosovai vismaz ir vairāk nekā divi miljoni), turklāt nav daudz šaubu, ka, neatkarību ieguvusi, Dienvidosetija kļūs par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.

Krievija, protams, nav tautu aizstāve. Krievija reālizē savu politiku. Tā liek sprunguļus spieķos pretiniekiem, un, kā jau tas ierasts, šie ķīviņi notiek uz trešo valstu rēķina.

Gruzijas konflikts visur nu kārtējais lielais diskusiju objekts, kur izgāzt žulti pret Krievijas agresiju un aizstāvēt mazākās valstis. Tomēr skumji, ka mēs nesaskatām, ka ne jau tā ir agresija pret nabaga mazo Gruziju, bet gan vienkārši Rietumvalstu un Krievijas kaŗš, kur maksā visi. Kuŗš ir labais? Kuŗš sāka? Kuŗš vainīgs? Man ir grūti rast racionālus argumentus šādai vienpusējai pārliecībai.

Būsim reālisti, Krievijai nav pamata zaudēt ietekmi, kas tai ir, tai nav pamata šo ietekmi nepalielināt vai piekāpties.

niitro, ir, saprotams, tiesa, ka šis kaŗš galvenokārt ir Rietumu kaŗš pret Krieviju. Galvenokārt, tak es sliecos domāt, ka ne tikai. Tā vien šķiet, ka tur var saskatīt vismaz trīs iemeslus: 1) Saprotams, Krievija vēlas saglabāt un, ja sanāk, labprāt arī palielināt savu ietekmi Kaukāzā. Un, saprotams, rietumnieciski noskaņotas valstis tam traucē. Tātad viens no kaŗa mērķiem varētu būt pavisam vienkāršs — tiešā veidā saglabāt savā kontrolē to teritoriju, kas grasās no tās izslīdēt; 2) Gruzija, kā jau minēji, kāro kļūt par NATO dalībvalsti. Un ne tikai Gruzija. Krievija, saprotams, par to nav stāvā sajūsmā, tāpēc nolēmusi pārmācīt vienu, lai pārējie redzētu, ar ko beidzas tāda brāļošanās ar Krievijas naidniekiem. Citiem vārdiem sakot, šis kaŗš ir mājiens ar sētas mietu Ukrainas virzienā; 3) Krievija jau kopš Putina nākšanas pie varas pasludinājusi, ka atkal vēlas kļūt par tādu superlielvalsti, kāda tā savulaik bija. Un tā nu reiz vēsturē iegājies, ka valstīm, kas vēlas kļūt par superlielvalstīm, pieklājas iekaŗot kādu valsti, lai pārējai pasaulei parādītu, ka viņa spēj panākt paklausību. Tas tāds savdabīgs iniciācijas rituāls. ASV savulaik iekaŗoja veselu kaudzi valstu, sākot ar Vāciju un beidzot ar pusi Dienvidamerikas, un tagad iekaŗoja Irāku un parādīja, ka visā pasaulē visiem (vai vismaz tiem, ko ASV spēj iekaŗot bez pārlieku lieliem zaudējumiem) jāievēro viena kārtība — ASV noteiktā kārtība. Krievija tagad iebrukusi Gruzijā, lai parādītu, ka vismaz tiem, kas atrodas tuvāk Krievijai, jāievēro cita kārtība — Krievijas noteiktā kārtība. Tātad — gan ar Rietumiem sanāk pakaŗot, gan Gruziju pakļaut, gan vēl citiem piedraudēt. Un es, protams, saprotu, ka mazām tautām labi jāapzinās, uz ko tās var cerēt, it īpaši, ja jādzīvo kaimiņos tik lielām un varenām valstīm. Skaidrs, ka vairāk vai mazāk jautājums ir par to, kam pieslieties. Un, ja abas puses, kam iespējams pieslieties, izlēmušas izmantot tevi par ieganstu, lai pakaŗotu, tad tu esi visnotaļ lielā ķezā. Bet tā nu reiz ir sanācis, ka es ar piederu visnotaļ mazai tautai un dzīvoju visnotaļ mazā valstī, un mani nākotnes plāni ar šo mazo valsti ir visnotaļ saistīti, es nekur citur uz visiem laikiem pārcelties negribu. Un man nebūt nepaliek aplam līksmi ap sirdi un nevairojas pārliecība par savu nākotni, kad redzu, kā divas lielvaras tepat pavisam netālu kārto rēķinus ar kādas mazas valsts palīdzību. Kaut kā uzreiz nāk prātā, ko man nāktos darīt, ja kas tāds notiktu Latvijā. Un, cik nu pēc vēstures un pēc pašreizējiem notikumiem var spriest, tas nebūt nav tik nereāli.

Mani vairāk interesē, ko ASV iemainīs no krievijas par acu pievēršanu Gruzijas jautājumā. To mēs noteikti pēc kāda pus gada redzēsim. Ģeopolitiskie jautājumi lielvarām vienmēr ir bijuši svarīgāki par atsevišķu tautu likteņiem.

Asmo, ir jau iemainīts:

Russia escalated its assault on Sunday despite strong diplomatic warnings from Mr. Bush and European leaders, underscoring the limits of Western influence over Russia at a time when the rest of Europe depends heavily on Russia for natural gas and the United States needs Moscow’s cooperation if it hopes to curtail what it believes is a nuclear weapons threat from Iran.

New York Times

Paldies niitro, tad varam sveikt Gruziju ar piespiedu miera nodrošināšanas sākšanu. Vienīgais iespējams, ka ASV vēl nedaudz notirgos kādus liekos ieročus, kamēr vēl ir pircējs. Bet ja godīgi es Gruzijas kara vešanas taktiku ar neatbalstu, kur ir prāts maukt par pilsētu ar Grad iekārtu.

Tas, kā rīkojas Krievija, uzbrūkot mērķiem ārpus Dienvidosetijas, vairs nesaskan ar sludinātajiem tautiešu aizstāvēšanas mēģinājumiem. Tiesa, cik sapratu, arī gruzīni ar artilēriju bija šāvuši pa Chinvali, vienalga, vai trāpa dzīvojamajos rajonos vai kur citur.

Laba diskusija jums te sanākusi. Vēl tikai gribētos piebilst, ka Krievijai ir šāda un tāda interese par Gruzijas teritoriju. Nevajadzētu aizmirst, ka caur Gruziju iet naftas un gāzes tranzīts no Kaspijas jūras reģiona uz Eiropu.. tādējādi krievi būtu ļoti priecīgi par šīs renītes prihvatizēšanu vai likvidēšanu, lai vēl vairāk palielinātu savu ietekmi Eiropas enerģētikas tirgū un vēl vairāk to varētu izmantot politisko mērķu sasniegšanai. Kas attiecas uz militāro atbalstu, tad loģiski būtu secināt, ka ASV atklātā konfrontācijā netaisās iesaistīties ar Krieviju, bet tas ka viņi caur Turciju gruzīniem piegādās ieročus, gan ir skaidrs. Jautājums ir tikai par to, vai to paspēs izdarīt līdz krievu tanki būs ieņēmuši visu valsti… izskatās, ka nepaspēs.

asd, Krievija jau asi reaģēja arī par to, ka amerikāņi ar savu transportu Gruzijas karavīrus no Irākas kaŗot uz mājām atveda.

Interesanti, ka lielā ieroču tirgone Gruzijai ir Izraēla. Pēc Krievijas pieprasījuma tā šo veikalu gan pārtraukusi.

man liekas gaužām apšaubāmi meklēt jel kādu attaisnojumu tam, ko reāli Krievija ir izdarījusi. spriedelēt var gari un plaši, bet ir situācijas, kur var atbildēt ļoti vienkārši – jā vai nē. šinī gadījumā – nē.

D-Osetija ar 70 000 iedzīvotāju nevar izveidot normālu valsti? ej nu ej. Vai jums ir zināms cik iedzīvotāju ir tādās Eiropas valstīs kā Lihtenšteina un Andora?

bums, kā tad, Dienvidosetijai ir nodokļu paradīzes vai tūrisma Mekas nākotne :)

Par “pāris grautiņiem.” “Jautājums par to, cik īsti civiliedzīvotāju gājis bojā, vēl joprojām ir strīdīgs. Labāk zināms to skaits, kuriem krīzes dēļ nācās pamest savas mājas un bēgt. Nedēļu pēc NATO uzsāktās bombardēšanas Albānijas, Maķedonijas un otras Dienvidslāvijas federācijas zemes Melnkalnes robežas šķērsoja tūkstoši bēgļu. Aprīļa vidū pēc aptuveniem aprēķiniem Kosovu bija pametuši aptuveni 800 000, un vēl aptuveni 500 000 bija kļuvuši par piespiedu pārceļotājiem. Kā ziņoja ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārstāvis K. Janovskis, NATO uzlidojumu rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas un Metohijas bija spiesti bēgt gandrīz visi nealbāņi – vairāk nekā 330 000 serbu, ungāru, grieķu, maķedoniešu, čigānu u.c. tautību iedzīvotāju bija spiesti bēgt no savām mājām Kosovā un pamest šo provinci. Savukārt uz Albāniju un Maķedoniju bēga aptuveni 360 000 albāņu. Pēc tam albāņu lielākā daļa atgriezās savās mājās, savukārt nealbāņiem šī iespēja tika liegta. ASV Valsts departamentā uzskata, ka koflikta laikā Kosovā tikuši nogalināti 11 000 albāņu. DSR valdība apgalvo, ka dzīvā spēka zaudējumi tās bruņotajos spēkos šajā konfliktā bija aptuveni 5000 militārpersonu un 1500 civiliedzīvotāju, kas gājuši bojā NATO aviācijas uzlidojumos.1999. gada 27. maijā Starptautiskais tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumā izvirzīja prezidentam Miloševičam apsūdzību noziegumos pret cilvēci. Apsūdzībā, kas pamatā attiecās uz notikumiem pēc 1999. gada 1. janvāra, Miloševiču un 4 citus Dienvidslāvijas armijas vadītājus apvainoja plašās deportācijās, Kosovas albāņu vajāšanās un slepkavībās rasisku un reliģisku motīvu dēļ. Īpaši tika pieminēts slaktiņš Račakā un sešos citos ciematos, uzskaitot 340 tur nogalināto albāņu vārdus. Pirmais gadījums, kad šāda apsūdzība izvirzīta esošas valsts esošam prezidentam.”



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Pēc grautiņiem jautājums «Kuŗš vainīgs?» ir neizbēgams, tomēr pastāv iespēja, ka pie mums par atbildīgiem pasludinās tos, pret ko vērsties ir izdevīgi. Piemēram, opozīciju.

Lai kāds arī būtu bijis vakardienas pasākuma saturs, tomēr par tā izskaņu no «Sabiedrības citai politikai» atbildību varētu prasīt tikai tādā gadījumā, ja izrādītos, ka tieši viņi ir tiešie grautiņu provokatori, ka viņi aicināja uz nekārtībām; ka viņi veda cilvēkus uz Saeimu un ka viņi aicināja gāzt varu. Opozīcija to nedarīja, opozīcija sarīkoja patiešām miermīlīgu mītiņu, un, ja policija acīmredzot nebija gatava tam, kas notika, tā ir iekšlietu struktūru, nevis pasākumu rīkotāju vaina.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu 13. janvāra grautiņi Vecrīgā »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas