pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 5 no 1 balsīm

mosties.org

2008. gada 22. jūlijs 08:45 12 atsauksmes

piezīmes kāda kaķēna lietā

Atbalsis no pagājušās nedēļās protesta vardarbībai pret dzīvniekiem joprojām var saklausīt Latvijas interneta vidē. Lielā kliegšana ir norimusi, tagad varam pāriet pie jautājumu daļas, mēģinot saprast, kas un kā īsti notika. Galu galā, būtiskāko šī skandāla iezīmi saistībā ar informācijas izplatīšanos vairums iesaistīto tā arī, šķiet, nav pamanījuši joprojām.

Manus vērojumus papildina Mazā cilvēka ziņu aģentūras Tribīne saimnieces Marinas jeb Martas Krivades komentāri speciāli mosties.org.

Par ko stāsts?

Šis stāsts nav mēģinājums uzzināt, vai notikumi risinājās tā, kā ziņoja laikraksts. Tas lai paliek policijas ziņā. Tā vietā atskatīšos uz iezīmēm, kas šo gadījumu padara teju unikālu no komunikācijas viedokļa.

Viss sākās 17. jūlijā, kad Marina «Rīgas Apriņķa Avīzē» ieraudzīja rakstu Zvejnieksvētkos saimnieks rīda suni aprīt kaķēnus. Tajā bija vēstīts, ka svētku laikā divi vīrieši izrēķinājušies ar klaiņojošu kaķi — viens no viņiem turējis suni, bet otrs kaķi metis sviedis sunim mutē, un pēc tam vēl pusdzīvu mēģinājis nomīdīt.

Raksta autore Sollija Lipore nebija atsaukusies uz nekādiem konkrētiem avotiem, vien anonīmiem aculieciniekiem, kā arī uz kārtības sargiem sniegto mutisko paskaidrojumu, ka «viņi pakalpo sabiedrībai, atbrīvojot to no klaiņojošiem kaķiem» un norūda suņa raksturu. S. Lipores materiāls ir itin vienpusējs, viņa ne tikai nebija centusies sazināties ar aizdomās turēto, lai iegūtu otras puses viedokli — kronis visam ir raksta beigas, kur autore, jaucot publicistikas žanrus, paziņo: «Tie, kas šodien nodara pāri dzīvniekam, rīt varbūt pieliks roku bērniem.»

Seja internetā

Marina daļēji pārpublicēja ziņu Tribīnē un vēlāk, ieguvusi neoficiālu informāciju par aizdomās turēto, viņa draugiem.lv profila paņēma nu jau visiem zināmā Dina Dannes attēlus, publicēja tos un aicināja lasītājus tos izplatīt tālāk. Viņai bijusi «stipri cilvēciska pārliecība», ka «kauns ir vienīgais, kā iespējams šādam cilvēkam nedauz likt padomāt, jo dažu latu soda nauda vai dažas «prikolīgās dienas sabiedriskajā darbā» par ko pēc tam ar draugiem ierēkt, neko viņa ikdienā nemainīs». Šo informāciju Marina publicēja arī savā «Sviesta cibas» dienasgrāmatā.

Un tad sākās interesantais — informācijas vairošanās, mutācijas, difūzija. Sašutuma vilnis sākumā pārņēma «Sviesta cibu», tad informācija drīz parādījās arī lielajos masu saziņas līdzekļos — db.lv, Diena, Delfi, Apollo, Neatkarīgā, TVNET, TV3, LTV... Tādējādi sākotnējais viena cilvēka sašutuma un žēluma sauciens kļuva par tūkstošbalsu kori, kas elles balsīs brēca pēc taisnības, atriebšanas, D.D. nāves. Par naidu un raganu prāvām parunāsim nedaudz vēlāk, bet tas, ko vēlos uzsvērt — 2008. gada 17.-18. jūlijā Mazā cilvēka ziņu aģentūra apliecināja savus spēkus nācionāla mēroga dienaskārtības veidošanā. Tribīne kā viens no pirmajiem jauno mediju projektiem Latvijā demonstrēja, kā jaunajā laikmetā darbojas ziņu loģika un ka izraisīt informācijas un emociju vilni, kas piesaista lielo mediju uzmanību, var arī tie, kas redakciju darbu tiešā veidā ietekmēt nespēj un ar savu personību tiem nav tik pievilcīgi, lai ieklausītos viņu bēdās un raizēs.

Vienlaikus šis labi parādīja arī to, cik ātri un plašā mērogā cilvēkam mūsdienās var sabojāt reputāciju. Ieraksti «Google» D.D. vārdu, un sapratīsi. Šī informācija publiski būs pieejama gadiem un gadu desmitiem, neizdzēšama, neizbēgama, nekoriģējama. Vienalga, vai apsūdzība būs bijusi pamatota vai nē, tiesa jau būs notikusi un spriedums nolasīts.

Izdurt acis!

Tas, ko Marinai izdevās iekustināt, pirmām kārtām ir nevis informācijas, bet gan emociju lavīna. Attēlā parādīts pusdzīvs kaķis no Carnikavas interneta lietotājus uzrunāja vairāk nekā miljoniem karos, no bada un slimībām mirstošu cilvēku visā pasaulē, par ko ik dienas stāsta ziņās. Kaķa attēls bija atslēga uz cilvēka emocijām, attēls koncentrēja cilvēkos esošo žēlumu, dusmas, naidu un citas emocijas.

Ja parādītu mirstošu pensionāru, kas mitinās graustā tepat Latvijas galvaspilsētā un uzrakstītu par traģēdiju un ņirgāšanos, ko visu mūžu cītīgi nostrādājušam cilvēkam nākas piedzīvot, vai būtu iespējams panākt līdzīgu efektu? Droši vien, jo šāds indivīduālu ciešanu gadījums uzrunā krietni labāk nekā skaitļi par tūkstošiem nabadzīgo un slimo. Tomēr pensionāra gadījumā nebūtu tāda D.D., uz ko norādīt ar pirkstu. Tad ar pirkstu būtu jānorāda uz valsti un valdību, bet, tā kā visi to tāpat nicina un tā kā valsts un valdība nav konkrēts cilvēks, tad tik koncentrētu dusmu nebūtu.

Šis gadījums stāsta, kā mainās dzīvības vērtība atkarībā no konteksta. Aizmirstie kaŗi ar tūkstoš tūkstošiem upuŗu ir tikai ziņas, bet vietējs kaķis ar konkrētu pāridarītāju — reālitāte. Ja kāds no jauna vēlas atklāt propagandas teoriju, tad šis ir īstais gadījums sakarību meklēšanai: «tas protams nav pareizi, bet redzot to kaķēnu ar uzšķērstu vēderu, gribas paķert cirvi un tam....» raksta kāds autors Delfu forumā. «Es kā sāku bimbāt... ta vel tagad nevru rimties.... :((((» rakstīja grafs TVNET. Bieži bija arī aicinājumi izrēķināties ar aizdomās turēto. Pārējais — spiegšana, gārgšana, kliegšana caur asarām.

Ja kādreiz esi brīnījies, kā ir bijušas iespējamas raganu prāvas un linča tiesas, tad lūdzu, te bija visi priekšnoteikumi. Ja šī komunikācija nebūtu notikusi tiešsaistē, bet gan reālajā dzīvē mazā pilsētiņā, D.D. jau sen bez tiesas būtu pakārts tuvākajā kokā. «Naids interneta komentāros mani nepārsteidz, bet apstiprina aizdomas — cik mēs visi esam paštaisni, nervozi, slimi savās emocijās, jo viens ir novēlēt šādam cilvēkam saņemt pelnītu sodu, nosaukt par urodu vai mēslu. Pavisam kas cits, teju antropoloģisks, ir tēlaini aprakstīt novēlētu vardarbīgu nāvi un vēlēt lāstu 9. paaudzē ne tikai DD, bet arī viņa ģimenei,» teic Marina.

Vai sods būs? Vai policija atradīs kādus pierādījumus, vai liecinieki nepazudīs, nenobīsies? Tas jau ir cits jautājums.

Raksta mazais žurnālists

Kad pirmās emocijas bija pāri un sākās pretreakcijas vilnis, Marina saņēma virkni atsauksmju, kuŗās bija norādīts, ka viņa ir atbildīga par naida izvirdumu un, ja viņas izplatītās ziņas izmeklēšanas gaitā izrādīsies nepatiesas, Marinai būs jāuzņemas vaina par sacelto nevaldāmo ažiotāžu.

Marinas kritiķi arī norādīja uz neprofesionālu un neētisku darbu, savukārt viņas atbalstītāji stāstīja, ka Tribīne.lv jau nav nekāds ziņu medijs un tamdēļ tā darbiniekiem nav jāievēro žurnālistu darba pamatnoteikumi.

Vārds «neprofesionāls» šajā ziņā ir tīri vietā, jo ar žurnālistiku tradīcionālā izpratnē Tribīnes autori no tiesas nenodarbojas. Kā strādā Mazā cilvēka ziņu aģentūras autors? Viņš/viņa lasa citus masu saziņas līdzekļus, pārlūko internetu un raksta — ko grib un kā grib. Autors nezvana policijai, neuzdod jautājumus aculieciniekiem, aizdomās turamajiem, neizmeklē. Autors raksta tā, lai publikācijas sagatavošana neprasītu daudz laika un citu resursu, jo bez tā visa var iztikt.

Viņš/viņa raksta materiālus, kas iztur paša/pašas kritikas līmeni, un viņam/viņai nevienam nav jāatskaitās par padarīto. Ja lasītājiem nepatiks, tie negatīvi novērtēs, pabļaustīsies atsauksmēs un viss. Ja patiks — novērtēs pozitīvi un paslavēs. Ja lasītāji tiks aizšauti, ziņa aizies trejdeviņas verstis tālu, kā šoreiz. Kvalitātes kritēriju praktiski nav, un ar tādu apziņu strādā ne tikai vairums Tribīnes autoru, kā arī vairums tīmekļa žurnālu rakstītāju. Toties ir indivīduālas preferences — kaķumīļiem gribas raudāt, uzzinot par nevienam nevajadzīga kaķa nāvi, un viņi par to raksta, vairāk aizgrābti, nekā racionāli, argumentēti un ar faktiem pamatoti.

Vai šī ir rītdienas žurnālistika, vai šī izkonkurēs lielos medijus? Man negribētos piedzīvot brīdi, kad šāda veida saturs būs tas, ko cilvēki izvēlēsies laikrakstu un televīzijas kanālu piedāvājumu vietā.

Atbildība par saturu, nevis efektu

Atbildot Marinas aizstāvjiem, ka nekādas žurnālistikas un mediju normas nav jāievēro, jo tas taču nav medijs, jānorāda, ka Tribīne IR medijs. Tas tāpat vāc, apkopo un izplata informāciju, tikai mazākai auditorijai — atšķirība ir vien tāda, ka šeit neviens ne pie viena nevar nākt ar pretenzijām par saturu, jo pašam ir brīvas rokas uzrakstīt labāk, un ierobežojumu ir maz.

Ko varēja izdarīt labāk? Spriedelējumus par to, pēc kā būtu jātiecas, rakstot internetā un vai tur patiešām nav nekādu normu un atbildības, atstāšu citai reizei. Tomēr prasīt atbildību no Marinas par negatīvo efektu, nevis par informāciju, būtu tas pats, kas prasīt ko tādu pašu no laikraksta, radio vai televīzijas žurnālista. Ja žurnālists uzraksta ziņu, no kā cilvēkam ir sirdslēkme, vai viņš par to ir vainojams? Protams, nē. Atbildību var prasīt par vārdiem, faktiem un interpretācijām, nevis sekām. (Par šo un citiem ar žurnālistiku saistītiem jautājumiem pāris vērtīgus domu graudus var atrast intervijā ar nozares klasiķi Denisu Makveilu.)

Marina, neslēpjot, ka viņai par notikušo ir daudz pašpārmetumu, saka tā:

Tomēr, ja es iedomājos par to, cik slikti es jūtos to naida komentāru dēļ, kas veltīti DD un viņa ģimenei, es neesmu pārliecināta, ka labāk būtu jutusies, ja būtu nolēmusi atstāt «Rīgas Apriņķa Avīzes» rakstu mūsu ikdienas prakses godīgajā pašplūsmā — ziņa parādās, visi pašausminās un tā tas viss noklust. Jautājums — vai man tiešām vajadzēja publicēt bildes un nosaukt DD par kaķīša mocītāju vēl pirms to ir oficiāli apstiprinājusi policija? Iespējams, nē, nevajadzēja, būtu pieticis ar «Rīgas Apriņķa Avīzes» pārpublicēšanu. Taču tajā brīdī es nezināju, vai ar to pietiks, lai policija pievērstu šim notikumam pastiprinātu uzmanību un atzīstu — tas bija drīzāk emocionāls lēmums, taču es no tā nekaunos. Uzskatu, ka, ja mēs visu darītu, gaidot policijas oficiālus lēmumus, mēs neuzzinātu ne pusi no reālās situācijas. Es 5dien runāju ar dzīvnieku patversmes pārstāvi, kas apstiprināja, ka viņiem gandrīz katru dienu ieved cilvēku cietsirdības upurus, bet mēs par to uzzinām labi ja 1%-2% gadījumos. Jautāju — kāpēc neziņojat arī medijiem? Nu, viņi vienmēr ziņojot policijai. Cik saprotu, tas tur arī viss tad paliek un kustināts tiek kaut kas tikai tad, ja sabiedrībā ir izcēlies gana liels troksnis. Kā šoreiz.

Tas kopumā ir bijis risks, jo no juridiska vai kāda cita prettrieciena laba sākotnēja iecere nepasargā.

Par lielajiem medijiem

Ja Marinas atrasto informāciju nebūtu pamanījuši nācionālie masu saziņas līdzekļi, nebūtu nedz tādu naida straumju interneta portālos, nedz D.D. «fanu» kluba draugiem.lv, nedz sižetu telekanālos un publikāciju laikrakstos. Tāpēc, runājot par to, kam jāuzņemas atbildība par cilvēku kacināšana, diez vai Marinu var saukt par lielāko vaininieci. Kluso telefonu žurnālistika — tas, ka reportieŗi nedomājot pārpublicē sākotnējo informāciju līdz ar tās kļūdām un neprecizitātēm, nav Marinas nopelns.

Te vietā norādīt, ka daļa lielo mediju strādāja pavirši. «Rīgas Apriņķa Avīzes» tendenciozā ziņa un tajā izklāstītā versija par notikušo tālākajās pārpublikācijās nekritiski tika pasludināta par oficiālo versiju, db.lv bija gājuši pat tik tālu, ka nemaz nenorādīja, no kurienes ņēmuši notikumu izklāsta versiju. Savukārt «Bez tabu» ceturtdien TV3 ēterā vispār izspēlēja bezkaunīgu krāpniecību (raidījumu var noskatīties raidījumu arhīvā). Ētera runātāji pieteica, ka būs stāsts par kaķi un aicināja zvanīt cilvēkus, kam par to ir kas sakāms un — tavu brīnumu — nākamajā brīdī bija piezvanījis D.D. un tiešajā ēterā ne tikai noliedza savu vainu un sevis it kā teiktos paskaidrojumus, par ko vēstīja «Rīgas Apriņķa Avīze», bet arī solīja vērsties tiesā, lai panāktu publisku atvainošanos no tiem, kas internetā izplata šādu informāciju. «Veiksmi cīņā!» tāds bija Juŗa Šteinberga novēlējums sarunu beidzot — ar piebildi, ka «mēs skaidri un gaiši varam pateikt, ka Dins Danne ir bez vainas». Kādi spēki no studijas lika redzēt šādu skaidrību, nezinu.

Nu žēlojamā kaķēna trakums ir gandrīz pāri. Tas pagaisīs tāpat kā citi emociju viļņi. Aizmirsīsies, un nāks nākamās aktuālitātes. Gribētos, lai gadījumā tieši un netieši iesaistītie no šī gūtu kādus secinājumus — par caurumiem racionālās domāšanas sistēmā, par emociju varu, par to, cik viegli ātrumā izdarīt ko tādu, kas nav vēršams atpakaļ. Marinai secinājumi ir. Vai secinājumi par kaķa nāvi būs policijai, atkarīgs no tā, vai viņus kāds pabakstīs. Vai to darīs Tribīnes «tautas žurnālists»?



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

12 atsauksmes

`rolandinsh`

23-07-’08 04:35

jau gaidīju atsauksmes arī te par šo notikumu. Prieks, ka nelikāt vilties…

svēta lieta :)

lai arī man arī šķita naivs morālais gruzons Sollijas Lipmanes rakstā, nav šiti korekti, kas Sollijas kundzei nebija nekādu pierādījumu utt. Viņa pati ir šī gadījuma aculieciniece un DD viedokli jau atreferēja (par to, ka suns ar kaķi vienmēr bijuši naidā utjp)

paldies, labs raksts!

Labs raksts. Par tribīni esmu vēljoprojām skeptisks, bet tas jau cits stāsts.

Šis ir tikai kārtējais gadījums, kas parāda, ka:
1) liela daļa cilvēku nedomā paši ar savu galvu, bet akli uzticas ikkatram medijos rakstītajam vārdam un ļaujas pūļa piespēlētajām emocijām;
2) kas arī pats bēdīgākais – arī Latvijas prese dara tāpat – pavirši pagrābj kaut ko internetā, nepārbauda un tik publicē (tā piedodot šķietamu ticamību aprakstītajam).
Tā ka Diena, NRA & Co tāda pat “tribīne” vien ir.

Marina, RAA publikācijā nevienā vietā nav teikts, ka autore pati savām acīm ir novērojusi notikumu. “Liecinieki stāsta, ka viens no vīriešiem turējis suni, bet otrs kaķēnu sviedis sunim rīklē, bet, tā kā kaķēns vēl bija dzīvs, tad centies to nobeigt, ar kāju minot uz galvas.” — to stāsta nevis viņa, bet kādi citi cilvēki? Kas viņi ir?

Turklāt nav norādīts kam D.D. savu rīcību skaidroja, proti, no kādiem kanāliem raksta autore ir ieguvusi informāciju. Ja publikācijā būtu norādīts, piemēram, tā: “Suņa saimnieks RAA paskaidroja, ka…” situācija būtu citāda. Un, ja viņš autorei, kas uzdotos par konkrēta preses izdevuma pārstāvi, no tiesas tā būtu teicis, D.D. būtu grūtāk pēcāk stāstīt, ka “tie ir meli”.

Ziņu rakstīšanas tehnikā ir daudz paņēmienu, kā panākt vēstījuma skaidrību un nodalīt autora pieredzēto no avotu stāstītā, tādējādi nodalot, kas atbild par kuriem vārdiem. RAA autore šo loģiku ignorē (augstskolā nav iemācījusies?) un to tā dīgst virkne citu problēmu.

Ernest, Tribīnei viss vēl priekšā. Ja šī vietne piesaistītu kādus zināmākus autorus (līdzīgi kā to dara diena.lv), iespējams, šis tas mainītos. Ir dilemma starp atvērto durvju un elites veidošanas politiku. Iespējams, sākumā vairāk jāspiež uz pēdējo. Bet, jā, tas ir cits stāsts :)

xlt, manuprāt, gadījums parādīja, ka ar žurnālistiku var būt arī sliktāk :) Turklāt abi laikraksti bija vērsušies policijā, kur saņēmuši apstiprinājumu, ka lieta ir ierosināta. Diena arī tieši no policijas bija uzzinājusi, ka D.D. ir viens no aizdomās turamajiem. Tā ka ziņu rakstīšanas līmenī situācija ir normāla.

[..] kā jaunajā laikmetā darbojas ziņu loģika [..]

Sākumā izlasīju kā “loģistika”. Un būtu iederīgi :)

Kaspar, salīdzinājums vietā, bet drusku citā jomā. Loģistika ir kontrolēts process, tāpēc drīzāk var teikt, ka ar to nodarbojas sabiedrisko attiecību speciālisti, kuru preses relīzes viens pret vienu itin bieži parādās ziņu aģentūrās un citos medijos.

Bet, jā, šajā procesā mūsdienās var iesaistīties aizvien plašāks ļaužu loks.

Antuanete

24-07-’08 09:30

Vienā no diskusijām SC parādījās, manuprāt, galvenais faktors, kāpēc šis gadījums izpelnījās tādu ažiotāžu – tiesiskuma krīze Latvijā. Jo daudzi no diskutētājiem minēja, ka “ja mēs nekliegsim, tad neviens tāpat neko nedarīs un vainīgie sodu nesaņems”. Tātad – cilvēki netic, ka par tiesiskuma ievērošanu atbildīgās institūcijas tik tiešām veic savus uzdevumus, tāpēc ir gatavi teju uz linča tiesu.

QFT.
Un manuprāt atvērto durvju politika nekad neies cauri. Ne pasaulē, un kur nu vēl Latvijā. Pārāk vājš radījums mēs esam.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Esmu vīlies. Makdonalds 15. aprīlī svinēja 50 gadu jubileju, bet es par to uzzinu tikai nejaušā veidā? Tas taču nav nopietni! Kur tad palika svētki?

Vrēja tak sarīkot Vecrīgā Trakās rīšanas dienas, lai būtu kāda konkurence Stokmanam ar dzeltenajiem piepūstajiem pokemoniem abos stūros un lai mūsu galvaspilsēta nejūtas tik vientuļa savos eiropeiskuma meklējumos.

Kaut kā nespēju noticēt, ka Makdonalda sabiedrisko attiecību nodaļa saldi gulējusi tad, kad varēja izvērst grandiozu kampaņu! Tādu ar dažādiem pasākumiem, satiksmes bloķēšanu un citām ierastās kārtības izmaiņām, kas automātiski novestu pie iekļūšanas masu saziņas līdzekļu saturā un tādējādi celtu popularitāti, kura pēdējā laikā šķiet mazliet pabalējusi.

Slikti, slikti.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu makdonalds daks 2 »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas