nemanāmā kļūda programmas kodā

Es varētu būt programma. Es varētu vienkārši reaģēt uz vidi, uz Tevi un savām domām par Tevi. If / then / else. Nekā sarežģīta, bet nolemtīgi — būt, klausīties, skatīties un rīkoties.

Es varētu būt rīcības un teksta redaktors, kas reaģē uz atslēgvārdiem un atslēgdarbībām. Pasaki man kaut ko, parādies, kaut vai manā atmiņā, un es atbildēšu. Ja neko nedarīsi, arī tad atbildēšu. Ar dažām aprautām frāzēm un drusku lirikas. Tas ir jauninājums kopš programmas iepriekšējās versijas, kas lielākoties atbildēja ar pilniem teikumiem.

Teikumi veidojas arī tagad, taču jaunajā versijā tie pirms output funkcijas tiek optimizēti un racionalizēti, atsijājot stāstāmo no uzminamā. Pasaki kaut ko, un es Tev to nodziedāšu, nospēlēšu, parādīšu.

Personīgi man nepatīk jaunā versija. Man vispār nepatīk, ja programmētājs, veidojot jauno versiju, nepiedāvā iespēju izvēlēties veco saskarni un vecās funkcijas. Piemēram, IE7 un Office 2007 vairs neko nevar saprast un nevar arī dabūt atpakaļ veco izskatu. Es neticu «Microsoft», kas domā, ka šādi ir labāk. «Microsoft» nevaicāja, vai man patīk, tāpat kā nevaicāja datorspeciālists, kas atnāca un vienkārši uzlika jauno versiju. Tā vajag, viņš teica. Būs forši, viņš teica. Jaunāks ir labāks, viņš teica.

Jā, es varētu būt programma ar jaunu versiju. Mana cerība tad būtu lietotājs, kas pagādās sev hakera komplektu, ar kā palīdzību uzlauzt administratora paroli, lai pēc tam visu saliktu tā, kā pats vēlas un tiktu atpak pie vecās labās versijas. Ja es būtu tikai programma, atliktu vien bezcerībā gaidīt lietotāju.

Bet es neesmu programma. If / then / else testā izgāzos.