on a night like this
birkas: day_like_this, gadalaiki, vasara

Tādos vakaros kā šis šokolāde kūst pirkstos, nevis uz mēles. Gaiss ir silts kā elpa, un tajā sirds, sviedri, asinis un spēks izkūst tāpat kā šokolāde, pietiek ar pieskārienu nepareizajā vietā, skatienu nepareizajā logā vai smaržu, kuras te nekad agrāk nav bijis.

Tādos vakaros kā šis var sajust, ka zem pilsētas ir ezers. Šajā sausumā kaut kur zem sliedēm, zem asfalta, zem bruģa, zem Saules akmens un «La rokas», kaut kur zem soļiem tas elpo, un šajā novakarē jo īpaši. Tiem, kam vasara paiet pilsētā, Jūrmalas brīvdienu vietā saules peldes sanāks tepat, ja vien izdosies nokāpt zem bruģa, asfalta un zem paša soļiem.

Tādos vakaros kā šis vasara aizmirst žēloties par savu grūto nācienu, un tā sola uzkavēties vismaz uz brīdi. Siltums neaizmūk prom, kad atnāk saules nogurums dienas beigās. Arī tagad, ejot gar akmeņu sprostiem, var just, ka mūri, atslābuši pēc dienas kaisles, snaužm un tiem no uzņemtā ir, ko dot arī pēc atmiņas un taustes. Asfalts ir remdens, lapas smaržo pēc lapām, tās palikušas bez ziediem, bet vēl nav nomelnējušas nogurdinošās tveices dienās.

Tādos vakaros kā šis es varu kājām iet kaut vai no Bolderājas līdz Juglai, un arī tagad nebūs gana, var vēl līdz pasaules galam, un tikai pirmsslēgšanas rinda pie «Rimi» kasēm vienīgā spēj nogāzt no kājām. Mēs ar Tevi šodien jau dungojam katrs savu dziesmiņu, un dzīve turpinās tādos vakaros kā šis.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!