Mēs pazaudējām viens otru sapnim otrā pusē, un pirms tam Tu kliedzi kaut ko par mīlestību, es par nolemtību. Beigās vēstuļu papīra pietrūka, bet tintes bija par daudz, tamdēļ pēdējās bija balti burti uz sarkana fona. Un, kad burti bija beigušies, gribēju Tevi drusku tuvāk nekā zvaigznes, bet šodien es jau esmu prom.
Un ko gan man bija darīt — es būtu varējis gaidīt mūžīgi, es būtu varējis uzvilkt rokās spārnus, un riņķot, riņķot Tev apkārt pa orbītu, es būtu raudzījies bēdīgajās acīs un uzacīs, meklējot tajās basu pēdu sajūtu, bet nekā no tā tāpat nebūs, un šodien es jau esmu prom.
Atlika vēl viens brauciens, katram savā ceļa pusē, un es teicu kaut ko par sienām, bet Tu skumji skatījies uz mani. Beigās kilometru pietrūka, bet benzīna bija par daudz, tamdēļ pēc finiša gandrīz viss sadega kā Parīzes priekšpilsētās. Vienīgi manuskripti vietās, kur vēl mikli no asiņu tintes, palika tikai karsti un nokvēpuši, taču salasāmi, ja noslaucīja tos ar ceriņziediem.
Un, kad ceriņziedi bija beigušies, es gribēju Tevi drusku tuvāk nekā zvaigznes, bet nekas no tā, ko es šodien saku, Tevi vairs nesasniedz. Tev tagad pieder jūras, ceļa un rītausmas smarža, bet šodien es jau esmu prom.
Wanna take another photograph
Say it makes you think of me.
If it only took a photograph
I think you'd still be here with me.VAST -- Sunday I'll be Gone
Janks
2008. gada 5. jūnijs
Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.
lasīt tālāk Oskars »
nejaušs ieraksts:
pāvests un populārā kultūra