Februāra diena sniegu krāso krēslainu un debesis — palsi pelēcīgas. Ziema tek Latvijai cauri no Zilupes līdz Ziemupei, kur ieplūst jūrā, un jūra gandrīz sasalst.

Latviešu valodas oficiālajiem kopējiem ir tendence laiku pa laikam pēkšņi nākt klajā ar kārtējām idejām, ka gadu gadiem ierastā vārdā dēvētas lietas, vietas, parādības būtu jāsauc citādi. Problēma ar šāda vieda rosīšanos ir tāda, ka tā ir fragmentāra un vairo vārdu darināšanas nekonsekvenci latviešu valodā.

Viens no mūsdienu aktuālajiem vārdiem masu komunikācijā ir «pretrunīgi». Pretrunīgi viedokļi, pretrunīgi vērtēti likumi, pretrunīgi vērtētas parādības un orgānizācijas. Nosaucot kaut ko par «pretrunīgu», mēs atzīstam gan to, ka par konkrēto jautājumu atradīsies cilvēki, kas to atbalstīs un noliegs, gan arī, ka mums pašiem nav laika skaidrot, kā tad īsti ir.

Miglainas sarmas dienā autobusi izbrauc no boksiem, stājas pie krustojumu līnijām, un sarkanās gaismas pazušana luksoforos tiem dod starta signālu sprintam līdz nākamajam krustojumam. Posmu priekšā ir daudz, un izkāpšana tikai Tvaika ielā.