Zīmējums: Gatis Šļūka

Tomēr deputātu debates netika balstītas uz faktiem, līdz ar to nav pamata teikt, ka balsojumam bija kāda saistība ar to, kas tika teikts no tribīnes. Lasot stenogrammu, ir grūti noticēt, ka deputāti savu izvēli būtu izdarījuši, balstoties uz diskusijā gūtajām atziņām. Drīzāk balsojuma iznākums bija zināms jau iepriekš, un ilgās diskusijas ir tikai jautājuma izvērtēšanas imitācija.

Reizēs, kad tiek runāts par šiem jautājumiem saistībā ar Padomju Savienību, allažiņ atradīsies kāds, kurš uzskatīs par nepieciešamu to paziņot. Daļēji tas būs domāts kā joks, jo — hahaha! — kā tad dzima bērni, bet vienlaikus tā skaitās patiesība: tipiskais priekšstats ir tāds, ka par seksu tolaik neviens neko nezināja un nerunāja.

Kāds ir lektoru un autoru uzdevums, stājoties auditorijas priekšā vai rakstot tekstu? Kā korekti strādāt ar informāciju? Nekāds hadronu paātrinātājs no jauna nav jāizgudro — tās ir jau gadu desmitos un simtos aprobētas prakses, kā, izmantojot citu veikumu, veidot ko jaunu, citiem stāstīšanas vērtu, un kā būt godīgam pret avotiem un auditoriju.

Tajā ar priekšmesumiem uzstājās jauno mediju speciālisti Agnis Stibe un Arturs Mednis. Tikai auditorijas nespēja reaģēt, ka tai priekšā ceļ internetā nokopētus slaidus un jau nez cik reižu dzirdētas atgremotas idejas, ļāva viņiem tikt cauri nevis ar izsvilpšanu, bet aplausiem.

Tomēr ir nekorekti bezmaksas satura, programmatūras un pakalpojumu nenoliedzamo uzplaukumu interneta vidē izmantot argumentācijai strīdos par autortiesībām. Bezmaksas saturs ir alternātīva, taču tas neļauj paziņot, ka tādam ir jābūt visam saturam, arī tam, kā radītāji ar savu veikumu ir cerējuši pelnīt naudu.