nogurums birkas: gadalaiki, ziema

Šodien jūtos noguris. Salds, fizisks nogurums pārņēmis ķermeni savā varā un ieskāvis prātu siltā šūpulī. Viss apkārtējais zaudējis aktualitāti, un es vienkārši stāvu pie loga un noraugos sniegā.

Šodien snieg. Vakardienas vēsās, skaidrās debesis ir pārvilkušas sev siltu mākoņu segu un birdina pār mums sapņainu sniegu. Un nav nozīmes tam, ka stāvu šaipus logam. Domās es esmu ārā un ar katru sekundi kļūstu arvien baltāks. Katra sniegpārsliņa, kas pieķeras manām drēbēm, izstaro savu balto debesu sapņa kripatiņu, bet matos sakritušās sāk kust un atveldzē snaudošo prātu.

Ir pienācis pusdienlaiks. Tik neiederīga doma šai baltajā putenī liek atcerēties realitāti. Es atkal stāvu šaipus logam. Ir laiks doties. Izejot ārā, uzsmaidu debesīm, un viņas man atbild ar saujiņu sniegpārslu, ko uzber sejai. Es došos tālāk, bet siltais sniegputenis šodien sildīs manus sapņus.

Kad piecēlos no rīta,
Bij’ apmācies un lija sniegs.
Lielām netīrām pārslām,
Ko nemanīja pieskaramies zemei.

Sniegavīru rūpnīca — Sniedziņš

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!