dāvana visvājakajam birkas: argumenti, leta, masu_komunikācija

Masu saziņas līdzekļu dienaskārtībā laiku pa laikam nonāk jautājumi, kuros tie vēlas būt uzsvērti politiski korekti, jo pārlieku labi apzinās auditorijas daļas attieksmi, un, neesot gatavi «diskutēt» par šiem jautājumiem, nevēlas sev problēmas.

Neļaušanās auditorijas aizspriedumiem, aizvainojumam vai iespējamai citai interpretācijai ir principiāla — ja reiz jautājums ir jutīgs, tad liberālais uzskats liek nostāties vājākā (par vājāko pasludinātā) pusē un aizstāvēt no iespējamas negatīvas reakcijas. Arī Latvijas publiskajā telpā var saskatīt vairākas šādas «vājāko» grupas. Nupat pateicoties Andrim Grūtupam gari un plaši runājām par ebrejiem un to lomu vai ne-lomu dažādos ar Latviju saistītos notikumos, taču sava artava pienākas arī čigāniem.

«Es viņu pazīstu»

Šodien aģentūras LETA ziņu lentā parādījās vēsts, ka «Latvijas romu¹ apvienība aizstāv Ivanovas slepkavībā apsūdzēto Antonovu». Čigānu apvienības «Nēvo Drom» valdes priekšsēdētājs Anatolijs Berezovskis aģentūru informējis, ka personiski pazīst apsūdzēto un viņa ģimeni, tāpēc «nevaru noticēt, ka Ludvigs Antonovs varētu izdarīt pasūtījuma slepkavību» — šā gada sākumā nogalēt uzņēmēju Ellu Ivanovu. Tātad arguments īpašai grupai piederošas personas vētīšanai ir «es viņu pazīstu» — izteikta par citu grupu pārstāvjiem, kas apsūdzēti noziegumos, šāda argumentācija līdz ziņām nenonāktu. Būtu gan interesanti lasīt, piemēram, «Dienas» redaktrisi Sarmīti Ēlerti sakām: «Personīgi pazīstu Aivaru Lembergu un viņa ģimeni, tāpēc nevaru noticēt, ka Lembergs varētu būt izdarījis smagus kriminālnoziegumus.»

Citi argumenti, ko, pamatojot šaubas par aizdomās turamā vainu, lieto čigānu biedrības vadītājs: L. Antonovs vairākas reizes piedalījies čigānu kultūras pasākumos Rīgā; L. Antonovs strādājis celtniecībā; strādā arī viņa sieva, bet meita mācās augstskolā. Taču, mēģinot cilvēku raksturot kā normālu sabiedrības dalībnieku, masu saziņas līdzeklis netieši norāda, ka šis cilvēks savā grupā izņēmums, un acīmredzot visi pārējie kultūras pasākumus neapmeklē, nemācās un nestrādā.

Šie argumenti nav izmantojami, lai pārliecinātu par apsūdzētā vainu, taču tiem ir cita funkcija, un tās dēļ šī ziņa ir nonākusi aģentūras LETA ziņās. Proti, čigāni kā apcelto grupai piederošie saņem vismaz nelielu aprioru aizstāvību, lai arī cik kusla tā nebūtu. Balss, kas publiski iebilst pret čigāna nomētāšanu ar akmeņiem un mēģina ko darīt neapskaužamās reputācijas labošanā, ir vienkāršākais veids, kā šo politiku īstenot.

Diskusija -- viedokļa formulēšanai

A. Grūtupa grāmatu bariņš speciālistu skaļās balsīs pasludināja par antisemītisku, kāds vārdā nenosaukts psihoanalītiķis pat nonāca pie neargumentēta secinājuma, ka «Grūtups sirgst ar paranoju uz ksenofobijas bāzes». Bija arī otri, kas mēģināja brēkt pretim, ka A. Grūtupam taisnība un ebreji no tiesas bijuši naski padomju varas gaidītāji un rokaspuiši. Abos grāvjos aug dūņas -- no vienas puses, pierādot A. Grūtupa alošanos, viņa antisemītisms nav pierādīts, bet, no otras puses, argumentācijā par sliktu ebrejiem no tiesas jaušami mēģinājumi vienas grupas pastrādāto padarīt par veselas nācijas gribēto (sk. Mediju nama virzienā).

Lai cik fragmentāra un uz atšķirībām, nevis kopējas izpratnes veidošanu būtu virzīta šī diskusija (viens bez otra taču nepastāvam!), kāds par ebrejiem domā un viņus piemin. Laiku pa laikam kāds atgriežas pie šiem jautājumiem un publiski no jauna tiek pārbaudīts un nostiprināts esošais viedoklis, vai arī veidots jauns. Čigāniem šajā ziņā ir krietni grūtāk — viņu saudzēšana publiskajā telpā parādās vien šādā virspusējā veidā, taču, ja notiek diskusijas «ebreji -- aizspriedumu upuri vs. ebreji valda pasauli», būtu loģiski sagaidīt kādu plūkšanos par tēmu «čigāni -- aizspriedumu upuri vs. (piemēram) čigāni — zagļi».

Tādas diskusijas nav. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka A. Grūtups nav uzrakstījis par viņiem grāmatu.

____________

¹ Dēvējot čigānus par romiem, tiek mēģināts lietot to pašu pamatojumu, kāpēc ebrejus nedēvējam par žīdiem, proti, lai izvairītos no tradicionāli lietotā apzīmējuma radītās negatīvās nokrāsas. Tomēr ir atšķirība: ebreju tradicionālajam apzīmējumam latviešu valodā negatīvu konotāciju okupācijas vara panāca, īstenojot sistemātisku valodas politiku, savukārt čigānu nokrāsas ir vēsturiski kultūrattiecībās radušās. Ja netiks novērsti cēloņi, kas šīs nevēlamās nokrāsas veidojuši, mainot tautības nosaukumu, nekas līdzēts nebūs.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!