žurnālistu prieki un bēdas birkas: cirkus, karikatūra, ziņas

Žurnālistika ir profesija, kurā strādā pozitīvi domājoši cilvēki. Žurnālisti spēj rast prieku (citu) nelaimē un iepriecinošo arī bēdīgākajās situācijās: nu, ko, būs vismaz, par ko uzrakstīt (sk. ilustrāciju).

«Latvijas Avīze» šodienas numurā sniedz arī kādu citu patiesību: sliktais par kaut ko negatīvu kļūst tikai tad, ja par tādu tiek nosaukts. Pērnā gada decembrī «Latvijas Avīzes» žurnālists Toms Ancītis, mēģinot pārbaudīt, kā darbojas Dzīvesvietas deklarēšanas likums, centās deklarēt dzīvesvietu bijušās prezidentes Vairas Vīķes Freibergas dzīvoklī, Brīvības ielā 38-7. šī eksperimenta daļa neizdevās, jo reģistrācijas nodaļas darbiniecei radās aizdomas par šmaukšanos, savukārt kāda sabiedrībā nezināma cilvēka dzīvoklī žurnālists varēja deklarēties bez problēmām.

Šādi jociņi ir nieki, kamēr tiem nesāk piedēvēt kādus deviantus vērtējumus. Kad žurnālista piedzīvojumi tika nodrukāti avīzē, viņu uzaicināja sniegt paskaidrojumus Rīgas pilsētas pašvaldības policijā, un tur tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Savukārt Rīgas domes administratīvās komisijas Centra rajona apakškomisijas sēdē trešdien žurnālistam tika piespriests 100 latu liels naudas sods.

«Sodam ir arī audzinoša funkcija. Profilakses nolūkos tie nebūs pieci lati, kā jūs par izplatītākajiem sodiem šādos pārkāpumos pats minat savā rakstā, bet simt latu. Pirms pārkāpt likumu, tas arī citiem liks padomāt par iespējamām sekām,» pirkstu pakratīja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Lomikovskis. Citiem vārdiem: Tom, ja nevēlies nepatikšanas, atceries, ka neviens pasaulē nav labāks taisnības meklētājs par mani.

Lai arī cik bēdīgs šis stāsts nebūtu, tas ilustrē principu, kas minēts raksta sākumā: žurnālisti ir pozitīvi ļautiņi, un arī no nelaimē atradīs laimīti...

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!