Pērnā gada decembra vidus žurnālā «Vakara Ziņas» atradu interviju ar narkologu un Straupes narkoloģiskās dziednīcas direktoru Edmundu Rudzīti par dzeršanu (par tās loģiku esmu aizdomājies arī agrāk). E. Rudzīša 33 gadus ilgais stāžs šajā iestādē ir viņam devis ne vienu vien interesantu novērojumu.
Dzeršana daudziem nāk par labu. Dzeršana nāk pat labu tiem, kas ražo alkoholu, tiem, kas pārdod. Dzeršana nāk par labu tad, kad kādu grib izmantot. Piemēram, atnāk meistars uzmūrēt krāsni. Būtu jāmaksā 300 lati, bet, ja uzliks divus polšus, pietiks ar 150. Meitene būtu jāvadā trīs mēnešus uz kino un kafejnīcām, jāpērk viņai kafija un saldējums, jāstāsta, cik viņa skaista, un tikai tad varētu iegūt viņas simpātijas. Bet tā -- nopērk pudeli vīna, izdzer kopā, un viņa jau ir gultā. Otra cilvēka izmantošanai alkohols ir ļoti izdevīgs. Līdz zināmai robežai tas ir izdevīgs arī valdībām. [..] Mūsdienās – ja piedzēries zemnieciņš sēž pie lauku veikala ar plastmasas alus pudeli rokā un lamā valdību, viņš tajā laikā neiet ar plakātiem, neorganizē piketu, mītiņu vai jaunu partiju. [..] Ir daudz absolūti idiotisku tostu. Piemēram, kristībās: «Iedzersim, lai izaug skaista meita!» Apglabā vectēvu ziemā, kad zeme sasalusi, un saka: «Iedzersim, lai vectēvam vieglas smiltis!» Kretīnisms. To gadsimtu laikā radījuši un tautās stiprinājuši alkohola ražotāji un pārdevēji. Turklāt šī pieeja ir agresīva, provokatīva un cilvēka cieņu pazemojoša. Ratiņos guļ mana meita, es dodu glāzi šņabja un saku – iedzeriet, lai izaug skaista meita. Ja jūs nedzersiet, jūs esat neliete. [tā ir saruna žurnālisti --n] Negribat, lai man skaista meita izaug?! [..]
Ļoti labi psiholoģiski nostrādāti šabloni, kas pieslīpēti gadsimtu gaitā, lai graujoši iedarbotos uz cilvēka psiholoģiju. Ja tu nedzer, tevi padara par nelieti.
Guna Kārkliņa. Bez glāzītes. Vakara Ziņas, nr. 49 (132), 2007. g. 14. dec.
--
Ieskatu problēmā pirms pāris gadiem sniedza arī Vladimirs Čepurovs.
nııtŕø
2008. gada 5. janvāris
si -- 06/01/08 23:15
jā, piedod, nav sevišķi intelektuāli, bet atcerējos žurnāla Zintnieks pēdējā decembra numurā joku, ka latviešiem ir četri tosti. Īsais “Nu!”, garais “Nu, tad!”, super garais “Nu, tad nu!” un super duper garais “Nu, tad par to pašu!”.
Bet vispār Rudzītis rubī fišku.
Un vēl – daudzām tautām ir daudz vairāk attīstīta tostu un dzeršanas kā kultūrzīmes paraža. Bet citas tautas savukārt prot iedzert ne vairāk, ne mazāk skaisti. Bet draudīgiem vaicājumiem par necieņu vai meitas skaistumu.
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
par žurnāliem. 11. daļa: glābsim sevi