darbaspēks birkas: politika
«Lai veicinātu darbaspēka izmaksu samazināšanu un palielinātu darba ražīgumu, premjers ar ekonomikas ministru vienojās samazināt nodevas darbaspēka importam, pielīdzinot nodevas apmēru Igaunijai un Lietuvai,» raksta db.lv. Pirmais jautājums, ko uzdod «Pankūkas-Pētersonei!»: «Kā vairāk migrantu ievešana veicinās darba ražīguma pieaugumu?»
Ironiskā atbilde ir vienkārša: «Darba ražīgumu var kāpināt ievedot strādātgribošus ārzemniekus un pasūtot ratā pašmāju slaistus -- strādāšanai motivētie mūsējie taču paši peļņā aizbraukuši.» Uz to «P-P!» atbildēja ar statistiku: pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem -- trešā ceturkšņa beigās bija apmēram 69 000 darba meklētāju Latvijā. (Kā tas saistāms ar datiem, ka reģistrētā bezdarba līmenis ir 4,8 procenti, es nezinu.)
Jautājumu par darbaspēka ievešanu risinot šādos skaitļos, paredzēt, ka svešatnieki atnāks un atņems darbavietas – gluži tāpat kā veco Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji baidījās no poļu santehniķa -- tēla, kurš simbolizē lēto Austrumeiropas darbaspēku, kas dodas laimi meklēt uz turīgajām valstīm. Var aplūkot arī vēsturiski un atminēties, kāda ir Latvijas pieredze ar svešzemniekiem. Rietumvalstīm nav gājis īpaši labāk – Francijā nabadzīgie imigranti vandalējas priekšpilsētās, Nīderlandē uzbrukumi citas kultūras un rases pārstāvjiem ir parādījuši pašplūsmā atstāta multikulturālisma problemātiku.
Un te mēs sastopamies ar šīs problēmas kodolu: no vienas puses, bezdarbs, lai arī reģionāls pēc rakstura, tomēr pastāv, vidējais bezdarba līmenis ir ap pieciem procentiem, bet no otras –- nav, kas strādā. Ja nav, kas strādā, uzņēmējam bizness nīkuļo. Ja uzņēmējam vajadzīgi spēcīgi jaunieši, kas var ne tikai ķerru stunt un ķieģeli padot, bet arī taisnu sienu uzbūvēt, nav teikts, ka šajos procentos ir atrodami lietaskoki, nevis dzīves sisti vai neaktuālu profesiju pārstāvji un nevarētāji. Un, ja vietējie par tādu algu, kādu uzņēmējs piedāvā, strādāt nevēlas un labāk pilda bezdarbnieku rindas –- vai arī ja nav spējīgi uz attiecīgu kvalifikāciju, strādnieku ievešana būs efektīvs īstermiņa risinājums.
Ilgtermiņā turpretim ir jānovērš darbaspēka izbraukšana no valsts un jāsauc mājās noklīdušie bērni. Šajā ziņā esam ar muti Briselē, bet ar darbiem Aizkrāciešos. Galu galā, ja aizbraucēji seko naudai un iespējām, tad attiecīgajiem resursiem parādoties pašu mājās, viņi varētu atgriezties. Taču dzimstībai turpinot kristies, arī nekādas brīnumainākās repatriācijas programmas nākotnē nespēs dot tik daudz darbaroku, cik nepieciešams uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tāpēc, ja nedomāsim arī par sagaidāmo realitāti –- iebraucēju uzņemšanu un attiecīgu sociāli ideoloģisku izglītošanu –- ar saviem īstermiņa risinājumiem būsim tikpat lielās auzās kā Francija un Nīderlande.
nııtŕø
2008. gada 3. janvāris
atsauces (trackbacks)
- Saišu uz šo ierakstu nav
6 atsauksmes
Mfz -- 03/01/08 22:59
Jāstrādā tā, itkā algu nevajadzētu :) Diemžēl mūsdienās alga ir lielākoties iztikas minimums.
si -- 04/01/08 01:22
šis darba piedāvājuma sludinājums ir uzmundrinošs :-)
http://www.metal.lv/Metalmeistars%20maja..
nitro -- 04/01/08 12:48
si, “Ja Tava motivācija ir gandarījums par padarīto, un tikai pēc tam labs atalgojums tad mūsu durvis ir atvērtas.” Varbūt kāds stahanovietis arī atnāks.
Mfz, jāstrādā tā, lai beidzot uzceltu komūnismu, un tad no visiem pēc spējām, visiem pēc vajadzībām :)
Pankūkas - Pētersonei! -- 04/01/08 18:29
Domāju, ka uz to vispārīgo jautājumu – vai kaut kur ir konstatēta vismaz kaut kāda saistība starp darbaspēka importu un produktivitātes pieaugumu – ir jāvar atrast atbildi. Pamēģināšu pameklēt… Ir viegli runāt vispārīgām frāzēm, bet ir otra alternatīva kā plaucēt biznesu – paaugstināt to pasu produktivitāti. Un tas rādītajs Latvijā esot mazliet vairak kā puse no ES-15 (veco dalībvalstu vidējā) rādītaja.
Viens avots, Gatis Kokins L-dienā:?
“Vēsturisku apstākļu dēļ darba ražīgums Latvijā bija katastrofāli zems, salīdzinot ar Eiropu (1997. gadā: 35% no ES-15). Tagad – labvēlīgas ekonomiskās vides apstākļos – tas stabili pieaug: 2003. gadā Latvijas strādājošo darba ražīgums bija 44% apmērā no vecās Eiropas līmeņa, bet 2007. gadā tas sasniegs jau 55% [Eurostat]!”
artursp -- 22/01/08 16:37
Patiesībā jau, vairāk strādājot, ne vienmēr tiek celts darba ražīgums. Pie mums jau īstenībā ir otrādi — cilvēki strādā daudz (laika ziņā), izdarot maz.
Ražīgumu var celt, paaugstinot efektivitāti. Un — lai cik tas kādam neliktos dīvaini — tieši slinkums to paaugstina. Ideja ir tāda, ka jāstrādā mazāk, taisot lielāku naudu. Manuprāt, šeit ļoti daudzi cilvēki to veiksmīgi dara :)
nitro -- 22/01/08 18:06
artursp, tieši tā, Latvijas lielā problēma ir ka cilvēki, daudz strādājot, maz izdara. cits jautājums, vai slinkojot tie izdarītu vairāk :)
un tad var parēķināt, cik māju un kādā kvalitātē gada laikā uzcels slinka vietējā brigāde, kam šķiet, ka viņiem nemaksā gana daudz, un cik uzcels ārzemnieki, kas ir motivēti un brauc pelnīt (nesaku, ka visi viņi tādi ir), un kam piedāvātais atalgojums šķiet salīdzinoši augsts.
Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!
dienas
- Tatjana, Dorisa
birkas
alternate
izvēlēts raksts
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
dzimtes diskurss 2