Ābrams Kleckins birkas: iekšpolītika, krievija, masu_komunikācija

Albērs Kamī savā romānā «Svešinieks» raksta par cilvēku, kuru notiesāja uz nāvi nevis tāpēc, ka viņš nogalināja citu cilvēku, bet gan tāpēc, ka nebija pienācīgi sērojis savas mātes bērēs. Līdzīgu tiesāšanu pašlaik piedzīvo arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) vadītājs Ābrams Kleckins, kuru masu saziņas līdzekļi zākā nevis par to, ka viņa vadītā iestāde nodarbotos ar cenzūru un piespiestu LTV nerādīt filmu par Putinu, bet par domām. Kleckina lielais «noziegums» ir izteikumi, ka viņam nav žēl, ka filma parādīta netika.

LTV7 sestdien bija paredzēts rādīt filmu Putina sistēma, taču tās demonstrācija tika atcelta. Svētdien notika Krievijas valsts domes vēlēšanas, līdz ar to ir saprotams, ka filma, kurā Krievijas līderis parādīts nevēlamā gaismā, var negatīvi ietekmēt partijas Vienotā Krievija reitingus, jo V. Putins pārstāv šo partiju. Tāpēc Krievijas vēstniecība deva ziņu Latvijas ārlietu ministrijai, kas savukārt panāca, ka attiecīgās iestādes parūpējās, lai netīkamie nieki nevēlamā laikā ēterā neparādītos.

Un te sākas jautājums par to, kā notikusi komunikācijas ķēde. Tā kā šāda jautājumu kārtošana diez vai veicama pa parādes durvīm, loģika prasa, lai iesaistīto pušu būtu pēc iespējas mazāk. Līdz ar to ir pilnīgi iespējams, ka Latvijas ārlietu ministrs Pavļiks Morozovs pa taisno piezvanīja LTV ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam un pateica, kas jādara un kas notiks, ja attiecīgais netiks darīts. Attiecīgi LTV rīcībā esošais filmas ieraksts «sabojājās».

Savukārt «Dienai» (un visiem pārējiem) ir ienācis prātā, ka šajā ķēdē pa vidu ir arī NRTVP, un tamdēļ tiek tincināts tās vadītājs Ābrams Kleckins. Viņš vairākkārt ir norādījis, ka padome LTV programmā nejaucas un nekādus norādījumus no Krievijas puses nav saņēmusi un tālāk nav nodevusi. Interesanti, nevienam nav pamata apšaubīt Kleckina stāstīto, par to klusē arī neoficiālie avoti, kas pienesuši ziņas par Krievijas vēstniecības un Ārlietu ministrijas sadarbību. Un tomēr Ābrams Kleckins šajā stāstā masu saziņas līdzekļu palīdzību ir padarīts par galveno slikto.

Par slikto NRTVP vadītājs padarīts tāpēc, ka paudis savu viedokli tā vietā, lai paklusētu. Viņš, reaģējot uz ziņām par to, ka filmu nerādīs, esot teicis: «Tas ir labi.» Sarunā ar «Dienas» žurnālistiem Ā. Kleckins savu pozīciju aizstāv, arī lietojot tādus dīvainus argumentus kā politiskās aģitācijas aizliegumus dienu pirms vēlēšanām, kā to paredz Krievijas Federācijas, nevis Latvijas Republikas likumdošana. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem viņš izteicās, ka filmas iekļaušana LTV programmā bijusi kļūda, jo Krievija to varētu uztvert par «klaji nedraudzīgu momentu un iejaukšanos savās iekšējās lietās» un tādējādi «zem sitiena tiktu nolikts robežlīguma jautājums». Diez vai LTV programma būtu tā, kas ietekmētu robežlīguma parakstīšanu, ja nu beidzot tas ir tik tālu un esam jau nodevas samaksājuši. Tomēr tieši šādu uzskatu dēļ «Diena» varēja uzrakstīt:

Un tomēr fakts paliek fakts — Ā. Kleckins atbalstīja franču režisora Žana Mišela Karē filmas Putina sistēma atcelšanu 1. decembra LTV7 programmā, kuras demonstrēšanu citās pasaules valstīs Krievija arī mēģinājusi apturēt.

Lai arī kādi būtu NRTVP vadītāja uzskati («fakts»), tomēr tie nepierāda viņa atbildību par pakļaušanos Krievijas spiedienam. Taču šajā stāstā tas nav galvenais. Galvenais ir ļaunuma gara identificēšana, ienaidnieku spiega sazīmēšana, Maskavas pakalpiņu atmaskošana, kam vēlams pēc iespējas ātrāk un publiski nocirst galvu.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!