vienreizēja braukšanas biļete birkas: dziesmas, epifānijas, skumjas

Brauc panikas trolejbuss neona spārniem, līkumos un krustojumos pasažieri mētājot, taču tā arī nekad neļaujot izlēkt kā gulbim Daugavā. Brauc naida tramvajs tumšiem uguņiem pa novembra ielām tik tikko jaušamā miklumā — tās ir asaras, asinis vai sviedri? Un pretim pa tām pašām sliedēm nenāk neviens, ir tikai dzeltenīga bezgaršīga par daudz īsta realitāte.

Brauc skumju autobuss vakarā vēlu, Tu sēdi un nesekmīgi skaiti pieturas, un ar katru nākamo pieturu aizvien skaidrāk saproti, ka šis nav Tavs maršruts, šis nav Tavs transports, šis nav Tavs ceļš — bet cīņa ir un paliek Tava, jo Tu bezjēdzīgi tik tālu esi atbraucis un pašam vien jāpieņem lēmums, kā doties tālāk.

Svarīgākais ir izlēkt ārā pirms gala pieturas, kad visas maskas kritīs, septīto zīmogu noņems un tie, kas šaubījās un neticēja ne vieniem, ne otriem, tiks pienagloti pie baznīcas durvīm. To izcieš tikai retie — bet tie, kam tas izdodas, saņem jaunu transporta biļeti, vēl vienu izvēli savam maršrutam.

The final day the sky will fall down
And we might all drown
And seven seals will break
The final day will end in sorrow
There’s no tomorrow
The seven seals will break.

Primal Fear — Seven Seals

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!