pirmais sniegs birkas: dziesmas, gadalaiki, ziema

Strauji. Vēl pirms dažām dienām tramvaji pa sausajām un pieputējušajām sliedēm skrēja dzirksteles šķildami, pēc tam bija pirmais novembra lietus, kas pieliedēja skatienu uz neona un vaŗa gaismām pārņemto pasauli, un tad sestdien — sniegs.

Sniegs taustās gar mašīnas stiklu, bet vēsais ceļš vēl tik silts, ka to sniegs neskar — balti kļūst vien koki, kas uz mirkli iegūst kādu rotu uz kailajām rokām. Pilsēta izdveš dūmakainu nopūtu, ļaudis uz ielām izvelk lietussargus, bet es apstājos, pacēļu skatienu un dabūju pilnas skropstas pirmā sniega.

Sniegs nokusa, pirms vēl biju ticis mājās. Atkal to nenosargāju, un nākamajās dienās tikai slapjš vēsums atgādināja: nu jau ir tikpat kā ziema, vietējā ziema, lai arī cik neiespējami tai pašlaik materializēties atbilstošā formā un saturā.

Снегом в стекло, дорога в тепло,
Дым городов, дыханье домов —
Зима, охладила мне сердце.
Сбитой птицей душа, падала вверх,
Поднимала глаза, умоляла остаться.

Между небом и землёй,
Между солнцем и луной.
Между звёздами планет,
да ещё на много лет.
Песни мои, кто и где ваша мама?

7б — Песни мои

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!