on a day like this 2 birkas: day_like_this, gadalaiki, rudens

Tādās dienās kā šī koki stāv mierīgi gatvēs un bulvāros un met sev pie kājām pa vienai vai dažām lapām kā ziemu vai likteni zīlējot. Neviens jau neplēš, neviens taču nelika – viņi paši aizdomājušies stāv un met zemē savu atmirstošo esību un izsīkstošo dzīvesprieku.

attēls: greencandy8888

Tādās dienās kā šī cilvēki staigā apkārt sabozušies līdzīgi baložiem pagalmos un ielās. Vienalga, ir kapuces, cimdi un šalles, vai tas pats nesezonas apģērbs mugurā, ļaudis pie sabiedriskā transporta pieturzīmēm, pie gājēju pārejām, stacijā uz peroniem un daudz kur citur staigā izliekoties, ka ir vēss, bet ne tik ļoti, lai pārlieku negribētos sevi. Saules rēnais smīns tomēr dzēš īgnumu no viņu sejām un neapmierinātību no viņu lūpām.

Tādas dienas kā šī smaržo pēc karameļu šampūna, tīriem matiem un tikai drusciņ pēc nokritušām lapām. Ruduma smarža vai nu ir pagaisusi gadskārtas elpā, vai arī pietaupīta miklajiem parka mijkrēšļiem tad, kad viss pārējais jau būs aizplūdis pāri un garām.

Tādās dienās kā šī rudens iemet man ar smaržīgu krāsu un debess zilumu, kas, neredzot kokus un baložu cilvēkus, varētu būt tādas pašas kā jūlija vidū. Bet nē, baloži ir redzami, tie atgādina, ka šis ir tikai sapnis pēcvasaras dienā.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!