rudens saule birkas: gadalaiki, rudens

Pa vidu lietum saule vēl uzspīd, taču vairs nesilda. Mūra siena, kas visu vasaru vakaram iestājoties bija kā siltuma akumulators, tagad ir saules kaisles atdzērusies un vairāk tās viņai nevajag. Tagad visi grib lietu, un lietus līst. Saule savukārt visiem noriebusies, tāpēc atsevišķi ļaudis pilsētā jau staigā biezajās jakās ar kapucēm. Nevajag saules — nebūs.

Ir interesanti mest līkumus Brīvības ielā netālu no Juglas, kur ļaudis visu vasaru kaut ko remontē, bet ceļš paliek aizvien ekstrēmāks ar dzeltenām remonta švīkām un gandrīz negaidītiem pagriezieniem. Brīdinājuma spuldzīšu dzeltenā gaisma miklumā izplūst, lietus sitas tieši stiklā, un logu tīrītāji šajā brīdī ir vienīgie, kas ar entuziasmu sagaida jauno sezonu un līksmi šaudās no vienas stikla malas uz otru.

Šonakt tāds samācies, lai gan vakarā bija salnas gaiss. Iespējams, ka pašlaik tur aiz loga mirst lapas un priekšpēdējās puķes, taču kurš nu tās skries glābt. Rudens nav altruistiskākais gadalaiks, rudenī katram pašam jāsargā, lai peļķē no azotes neizkrīt visu vasaru rūpīgi vāktās dzirkstis — nu, klau, nebūs taču jau beigušās, nebūs jau izkritušas..?

«Un tas mirklis — vai vispār bija? Varbūt vienkārši izlicies.»