par muzeju birkas: kultūra, vēsture

Vārda «muzejs» etimoloģija, salīdzinot ar tipisko mūsdienu izpratni par muzeju, ir viens no kultūras ironiskajiem paradoksiem. Grieķu valodā «mouseion» nozīmē vietu (templi), kur uzturas mūzas, mākslas aizgādnes — savukārt veroties uz muzeju piespiedu kārtā aizdzīto bērnu sejās, grūti iedomāties, ka viņi pie mūzām atnākuši.

Klasiskais muzejs mūsu kultūrā saistās ar ēku vai telpu sistēmu, kurā atrodas dažādi par mākslinieciski augstvērtīgiem vai vēsturiskiem pasludināti eksponāti. Šo attieksmi noteikusi muzeja kā institūcijas vēsture — to veidošanās 18. gadsimtā bija saistīta ar Apgaismības laikmeta idejām, kas lielu uzmanību veltīja cilvēku izglītošanai, akcentu liekot uz saprātu (domāšanu), racionalitāti un zinātni. Un vēl joprojām civilizēšanas un izglītošanas procesam pakļautie ļaudis gida pavadībā dodas no vienas telpas uz otru un padevīgi klausās refleksijā par kultūras sasniegumiem un vērtībām.

Muzeja un apmeklētāja attiecības ir varas attiecības, un apmeklētāja uzdevums ir ar cieņu izturēties pret eksponātiem un novērtēt to unikalitāti un nozīmīgumu. Savukārt unikalitāte un nozīmīgums muzeja ekspozīcijā ir iekodēts to distancējumā — tie atrodas vitrīnās vai citās uzmanības punktos, tos aiztikt nedrīkst, jāskatās tikai ar acīm. Tradicionālais muzejs nav izklaižu un atpūtas vieta, tas ir nopietns pasākums, tāpēc tajā nav nedz soliņu vai ķeblīšu, nedz kafejnīcas un laikrakstu kioska.

Mūsdienās šis standarts mainās, jo arī muzejam uzmanības ekonomikas apstākļos ir jācīnās par apmeklētāju laiku un pacietību — un tomēr pašos pamatos muzeja ideja paliek tā pati, tikai tiek dziļāk paslēpta uzlabota komforta, multimedialitātes un mijiedarbības iespējās. Igauņu KUMU ir tuvākais moderna muzeja piemērs ar Baltijas valstīs lielāko liftu (tur saiet 122 cilvēki), ar ēdnīcu un saliekamo ķeblīšu stendu, ko apmeklētāji var paņemt, lai skatīšanās laikā varētu arī atpūsties.

Ir arī daudz citu muzeju, kas savā koncepcijā atkāpjas no tradicionālās izpratnes par vērtīgo, rādāmo un uzmanības vērto. Dedhemā, Masačūsetsā, piemēram, ir Sliktās mākslas muzejs, kura sauklis - «Tik slikta māksla, ka to nevar ignorēt», savukārt muzeja slavenākā glezna ir Lūsija puķu laukā. Tāpat gan jau, ka šo to interesantu atradīsi Ūdens muzejā Ņujorkā, Prusaku slavas zālē Teksasā, kādā no Korķuviļķu muzejiem, Tualešu muzejā Deli, Bēru nacionālo muzeju (atkal Teksasa) un vēl daudzās citās ievērojamās iestādēs.