Zatlers tiešsaistē birkas: jaunie_mediji, politika

Laikraksts «Diena» kopā ar Zatlera draugu kopu jutās pacilāti, ka Drošības policija pētījusi lapas zatlers.blogspot.com saturu un tās saistību ar iespējamu anti-Zatlera kampaņu. Tomēr, ja arī šīs interneta aktivitātes ir vienotas kampaņas sastāvdaļa, arī Drošības policijas veiktā pārbaude ietilpst kampaņā, un tas tāpēc, ka prezidents nav sapratis, kas ir internets un masu komunikācija.

V. Zatlera gājiens, vēršoties Drošības policijā, lai tā meklē tāltālās zemēs hostēta interneta žurnālu servisa lietotājus, ir pagalam neveikls. Pat ja šī lapa būtu uzskatāma par safabricējumiem, meliem, par naida kurinātavu un aicinājumu gāzt pastāvošo iekārtu, atrodoties starptautiskajos interneta ūdeņos, tā ir drošībā («Blogger»/«BlogSpot» lietotājiem gan ir iespēja atzīmēt kādu žurnālu nevēlamu saturu, taču tas sliktākajā gadījumā var likt sistēmas uzturētājiem izvietot brīdinājuma paziņojumu žurnālā, nevis traucēt tā rakstīšanu). Ko gan V. Zatlers gribēja uzzināt par šo lapu? Saņemt autora personisko informāciju no servisa īpašnieka «Google»? Un pēc tam Drošības policija to apciemotu līdzīgi kā Mariju Vidiņu, autori mūsdienu izpratnei par mankurtismu? Tas taču nav nopietni.

Tas, ko Zatlers no tiesas varēja izdarīt, ja vēlas kontrolēt ar viņa vārdu saistītos interneta resursus – uzzināt, uz kāda pamata NIC ir atļāvuši reģistrēt lapu zatlers.lv. «.lv» domēna vārdu reģistrētāji noteikumos ir norādījuši, ka domēna vārds nedrīkst būt:

c. Personas vārds.
d. Vispārzināms nosaukums vai vārds, kura lietošana var aizskart trešo personu intereses.

Šis var būt sākuma punkts, lai apjautātos, kas te īsti notiek, ja reiz ir interese -- uz uzvārdu jau nu cilvēkam pienākas pirmtiesības. Arī «Diena» palaiž garām kādu pavedienu – tā vietā, lai rakstītu, ka «nezināmas personas ir izveidojušas arī mājaslapu www.zatlers.lv», varēja intervēt šīs nezināmās personas - reklāmas aģentūras Rek Ars pārstāvjus...

Bet, ja es būtu prezidents, es par zatlers.lv publicētajiem labsirdīgajiem pastāstiņiem gan tikai priecātos. It īpaši pēc tam, kad būtu to autorus aizdzinis ir citu domēnu un pats sācis rakstīt žurnālu. Cīņā par internetu V. Zatleram vajadzēja pamanīt, cik internets ir efektīvs līdzeklis komunikācijā ar mērķa publikām. Tā vietā, lai sūrotos par anti-Zatlera kampaņām, prezidentam vajadzēja sākt pašam savu kampaņu un stāstīt par to, kā izskatās no viņa puses. Atbilstoši uzrunāti, ļaudis labprāt klausās, bet pašlaik skaļākās balsis ir pret Zatleru -- un tas nav profesionalitātes vai resursu, bet gan komunikācijas izpratnes jautājums.