Inta Lase birkas: iekšpolītika, sabiedriskās_attiecības, žurnālistika

Latvijas Televīzijas bijušās žurnālistes Intas Lases pāriešanu valsts prezidenta Valda Zatlera komandā jaunā prezidenta pretinieki izmanto par vēl vienu zākāšanās iemeslu. Taču šinī situācijā nav grūti atrast pamatojumu I. Lases lēmumam atstāt žurnālistiku un, lai gan jautājums ir uzmanības vērts, pārspīlēt arī nevajag.

Žurnālistikai un sabiedriskajām attiecībām (sfēra, kam pieskaitāms arī I. Lases iegūtais preses sekretāra amats) ir īpatnējas attiecības. No vienas puses, sabiedriskās attiecības (SA) un žurnālistika atrodas savstarpēji konkurējošās pozīcijās. SA pārstāvji vēlas pamākt, lai žurnālisti savos materiālos izmantotu viņu sagatavoto informāciju – maksimāli daudz un maksimāli nesagrozītu. Savukārt žurnālisti SA pārstāvju aktivitātes var uzskatīt par mēģinājumu pārņemt žurnālistikas jomu, publisko telpu pārpludinot ar nekritiskiem atsevišķu personāžu interesēs sacerētiem materiāliem.

No otras puses, žurnālistika un SA atrodas savstarpējas atkarības pozīcijās. SA pārstāvji piegādā informāciju, ko var izmantot vismaz kā izejas avotu žurnālistikas materiāla tapšanā. Savukārt žurnālisti, cilvēki, kas pārdod biļeti uz publisko telpu, apmaiņā pret informāciju sniedz publicitāti.

Kopumā attiecības starp abām jomām ir saspringtas. Šo spriedzi no žurnālistu puses vēl vairāk vairo novērojumi, ka resursu ziņā žurnālistika nav SA konkurents — par to varam pārliecināties arī Latvijā, kur daudzi cilvēki sākotnēji pastrādā žurnālistikā, kur, uzkrājuši pieredzi, pēc laika pāriet SA, kur var dabūt vairāk naudas, labākus darba apstākļus un citus labumus. Tanī pašā laikā darbs žurnālistikā noteiktās aprindās (tas ir arī mans viedoklis) tiek uzskatīts par vairāk godājamu — ideālajā gadījumā žurnālists bauda vairāk neatkarības, viņš ir tas, kas pieņem lēmumus, veido materiālus, nav ierobežots vienas puses nostājas uzsvēršanā, utt. Uzsveru, ka tas ir ideālais gadījums. Mazliet empīriska priekšstata par žurnālistu un SA speciālistu attiecībām sniedz Data Serviss pētījums.

Žurnālistu reakcija saistībā ar I. Lases pāriešanu «otrā pusē» ir skaidrojama no SA un žurnālistikas attiecību perspektīvas. Vairāki ar žurnālistiku saistīti cilvēki 5. jūlija «Dienas» slejās stāstīja, ka šāda rīcība no I. Lases glīta nav (saglabātā kopija). «Tas ir apkaunojums žurnālistikai. Vienpersoniski grauj pārliecību, ka žurnālisti Latvijā nav uzpērkami, it īpaši De facto, kas ir viens no žurnālistikas citadelēm mūsu valstī,» teica Kārlis Streips. «Intas Lases nokļūšana prezidenta Valda Zatlera preses sekretāra krēslā ir pļauka viņas kolēģiem Panorāmā un De facto, ar kuriem kopā veidoti sižeti, kas nav ļāvuši politiķiem krāpties,» sacīja portāla politika.lv redaktrise Rita Ruduša. Šādi un citādi kaunināšanas teksti birst kā no pārpilnības raga. Kā redzams, viņi visi domā, ka SA ir maldināšana, bet žurnālistika - «objektīvas patiesības» sniegšana.

K. Steips savā interneta žurnālā paziņo, ka «Intai Lasei nevajadzēja atteikties no darba žurnālistikā, lai kļūtu par Valda Zatlera runassievu» — it kā viņam kāds to būtu prasījis. Savukārt portālā politika.lv viņš norāda uz viņaprāt fundamentālajām problēmām, ko I. Lases aiziešana radīs Latvijas Televīzijā un tās auditorijām. Netieši pasludinot sevi par abstraktu tipisko skatītāju, K. Streips paziņo, ka skatītāji, I. Lasi redzot nevis svētdienas vakarā LTV, bet gan V. Zatleram pie sāniem, «būs pilnīgi tiesīgi justies, ka viņi ir pievilti».

Tik tālu emocijas. Un mazliet ētika – jā, bez pārejas perioda uzreiz mesties iekšā «otrās puses» interešu aizstāvēšanā ir mazliet dīvaini. Taču kritizēt I. Lases izvēli mūsdienu situācijā ir tas pats, kas kritizēt latvijiešus, kas dodas laimi meklēt uz Īriju. Vai viņi ir nodevēji, ka grib labāku dzīvi, labāku situāciju, lielāku drošību? Īrijas braucējs Latviju pamet, jo nevar sagaidīt labo dzīvi šeit. Ko lai saka I. Lase, kuras darbavietu — LTV ziņu dienestu baksta un šūpo? Viņa, protams, var gaidīt un cerēt, ka neizšūpos pavisam. Viņa var iet strādāt žurnālistikā citur. Kur? «Dienas» ziņu reportieru lielā mainība (ja neņem vērā atsevišķus izņēmumus, piemēram, Guntu Slogu un Ināru Egli) neliecina, ka tur strādājošajiem ir ļoti labi apstākļi. Kļūt par žurnālistikas prostitūtu un doties uz pretējo uzskatu presi? Diez vai arī K. Streips par to būtu sajūsmā. Perspektīvas «LNT» un «TV3» grūti komentēt. Un, ja šādā situācijā piezvana V. Zatlers un saka: Klausies, nāc pie manis, man ir forša komanda, viss būs kruta! — kāpēc lai relatīvā strupceļā nonācis cilvēks atteiktos?

Intas Lases lēmums iet prom no žurnālistikas ir sarežģīts un ir dažādi vērtējams gan no ētiskās, gan profesionālās puses, taču cilvēciskais aspekts šeit netiek ņemts vērā.