Pavisam siltajās dienās ir savādi pieredzēt pusaizmirstas sajūtas. Stāvi trolejbusa pieturā saules staros un iedomājies: «Tā, šis tātad nozīmē, ka ir karsti.» Tu jūti miklumu uz pieres, jūti asfalta smaržu, jūti vēl daudz ko tādu, kas pēdējiem diviem gadalaikiem nav raksturīgs, un saproti, ka gandrīz jau aizmirsies tas viss. Un jaku to novelc nevis tāpēc, ka sajūti karstumu, bet tāpēc, ka izdomā — varētu būt, ka ir karsts.
Un tad vēl pirmais pavasara lietus. Grasoties iet ārā, ieraugi, ka līst. Pa durvju stiklu skaties, minstinies, iedomājoties, kas tas īsti ir — lietus. Auksts, slapjš, ar vēju sejā? Nē, remdens, lielu lāšu zaļuma un atpakaļ atdotu smaržu lietus — no tā nav jāvairās, tie taču aprīļa pilieni. Go looking for the summer.
Look deep into the april face
A change is clearly taking place
Looking for the summerRemember love how it was the same
We scratched and hurt each other's growing pain
We were looking for the summer.
Janks
2007. gada 19. aprīlis
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
kam viegli