Tādās dienās kā šī gribas ar visu tikt ātrāk galā, lai tīksmi izmantotu pēdējos saules starus, sēžot pagalmā uz iežogojuma un runājoties ar mīlīgo sargsuni. Taču, kad misija izpildīta un darbs iet uz beigām, aiz loga jau tumšs.
Tādās dienās kā šī gribas pārtikt tikai no pavasara gaisa, kas, biezs kā amfetamīna dvaša, ieķēries mētelī sauc mani sev pa ceļam, bet nekā - korporatīvie žņaugi liek padoties nevis amfetamīnam, bet dienas plānotāja grafikam.
Tādās dienās kā šī sanāk atlikt aizvien vairāk darbu un pakļauties uz to termiņu bezgalīgumu, debesu tuvumu un uz asfalta guļošo notriekto pelēki balto gulbju sirdsapziņu.
Tādās dienās kā šī es redzu, ka aiz beigām - pēc dažām stundām - var atkal būt tāda diena kā šī, un no tā paliek līksmi, nevis kā vienmēr.
Janks
2007. gada 25. marts
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
īpaši paziņojumi