rasisms Latvijā birkas: sabiedriba

Pašreizējā Latvijas situācijā rasismam (ar to saprotot uzskatu, ka cilvēka vērtību var noteikt pēc viņa ādas krāsas) nav nekāda racionāla pamatojuma, kas savukārt liek izdarīt secinājumus par rasistu domāšanas īpatnībām.

Emocionālās runās rasismu ir iespējams pamatot tajās valstīs, kur noteiktas ādaskrāsas (un citu fizioloģisku elementu) pārstāvji veido identificējamas kopienas. Priekšstatus par kopienu eksistences praksēm, piemēram, izmantojot loģiskās kļūdas, tīšu vai netīšu demagoģiju, var attiecināt uz ikvienu indivīdu. Tādā gadījumā var parādīt, ka, lūk, šajā melnādaino kvartālā ir augsts noziedzības un zems kultūras līmenis, tas nozīmē, ka melnādainie ir atpalikuši sabiedrībai bīstami elementi.

Pie mums «amerikāniskā» rasisma izpausmes vieglāk attiecināmas uz urlām (lielākoties krieviski runājošu jauniešu neformālu neorganizētu kustību, kuru raksturo īpašs ģēršanās kods - tirgū nopērkams prikids, kā arī fiziska spēka, nevis prāta lietojums konfliktu vadībā un kuras darbība noteiktās grupās tiek uzskatīta par visu naidīgo nelatviešu grupu reprezentētājiem). Vācijā tie ir turki, Francijā – arābi, jo viņus var interpretēt kā nepiederošus un viņu vidū var atrast pārstāvus, kas atbilst priekšstatiem par nepiederību.

Savukārt rasismam Latvijā nav nekāda racionāla pamata. Melnādainie, kas līdz mūsu valstij nonāk, lielākoties ir pierādījuši savas spējas un tiesības uz vienlīdzību (ja ne pārākumu pār vietējiem plānā galdiņa urbējiem). Pie mums melnādainie nenonāk nabadzības dzīti -- lielāka iespēja, ka viņi šeit ir mākslinieki, uzņēmēji, akadēmisko aprindu cilvēki, vienvārdsakot, savā jomā potenciāli novērtēti ļaudis, jo ko gan šeit darīt kriminogēnajiem elementiem? Iebraucēju iespējas uzturēties un strādāt Latvijā nosaka viņu sasniegumi, nevis to trūkums.

Taču cilvēks ir neracionāla būtne un vietējie skinhedi, akli pārņemot citu valstu agresijas modeļus, par iznīcināmiem uzskata melnādainos. (Tas nenozīmē, ka skūtgalvjiem citu nicināmu grupu nav, taču no viņu publiskajām aktivitātēm rodas šāds iespaids.) Pamatojuma tam nav un tāds arī netiek prasīts, un šī nicināmās grupas izvēle parāda, ka naidam pret to nav nekāda racionāla pamata, tās ir tikai emocijas -- patīk/nepatīk. Skinhedisms, tāpat kā citas radikālās kultūras, atbalstītājus pulcē ap ideju, nevis ap skaidrojumu.