Vairums Latvijas Universitātes studentu par jauno Latvijas prezidentu vēlētos redzēt rektoru Ivaru Lāci, vēsta Delfi.
Laikā, kad kaktos sākas runas par iespējamajiem kandidātiem, jaunu kandidātu vārdu ienākšana publiskajās diskusijās uzskatāma par sabiedrisko attiecību kampaņas sākumu. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā piepulcināt līdz šim figurējošajiem kandidātiem vēl vienu vārdu, ir norādīt uz to, ka tauta tā vēlas. Ja I. Lācis no tiesas nopietni tiek virzīts šim amatam, domājams, ka tuvākajos mēnešos būs vēl pāris citu tikpat smalku gājienu.
Taču tēzei, ka viņš arī partiju rindās tiktu uzskatīts par nopietnu pretinieku uz valsts prezidenta amatu, par sliktu runā arī Pana Klekša itin ticamā norāde, ka «īstais» kandidāts tiek taupīts uz beigām, lai pasargātu viņu no «nevajadzīgas» intereses. Valsts prezidenta amats pirmām kārtām ir simbolisks un viena no tā lokālajām funkcijām ir patikt tautai, tāpēc šādas kaktu spēlītes neiepriecina, taču arī nepārsteidz - tas tomēr ir politisks lēmums ar izdevīguma un ilgtermiņa seku aprēķiniem.
Par aptaujas rezultātu korektumu nav jāšaubās, un tie tāpat bija paredzami – arī gaidījumā, ja aptauja būtu veikta cietumā, reitingu līderis, visticamāk, būtu cietuma priekšnieks. Savukārt ierobežotā personiskā saskarsme, cik tās nu bijis, par rektoru kā par cilvēku liek teikt tikai labāko. Tomēr pašreizējā situācijā, kad prezidentu ievēl Saeima, tautai atliek vien cerēt, ka šis kandidāts būs tāds, kāds tautai patiks, taču garantēt to, protams, nevar. Un nedrīkstam aizmirst, ka neaizstājamo šajā sfērā nav un diez vai tie arī ir vajadzīgi.
nııtŕø
2007. gada 29. janvāris
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
murgs