Visapkārt ir tik daudz stāstu, kam nav gala, tik daudz problēmu, kas atkārtojas, un tik daudz apņēmības uzvarēt apstākļus, kas citiem nav bijis pa spēkam. Par to iedomājos, sastopoties ar ierastu diskusiju — par to, kur doties studēt un kura padomam ticēt.
Ko izvēlēties? To, ko, šķiet, gribas pašam, vai to, kas nosacīti dzīvesgudrākiem šķiet vairāk pieņemams?
Man pašai bija žurnālistika vs ekonomika. Paņēmu ekonomiku, jo vecāki gribēja. Un ar gribasspēku panākšu to, ka man arī tas iepatīkas. Galvenais ir attieksme.
Tā uz
jooly jautājumu, kas paredzēts, lai vainu par neveiksmīgu izvēli nogrūstu uz citu pleciem, atbild
bulletproof. Tik daudz aizkustinošas apņēmības šajos vārdos. Lai jau izdodas, jo kādam taču patiesi izdodas. Pārējie, pamatojot bezjēdzīgu rīcību, māna sevi un citus.
nııtŕø
2006. gada 20. decembris
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
viesuļvētra Jezupiņš